Publicitātes foto

Juris Lorencs: Zīmīgais raksts Krievijas propagandas portālā 12

Zīmīgs raksts Krievijas propagandas portālā “Sputņik”: “Šadurska burvestība: pēc divdesmit gadiem Latviju pārvaldīs krievi”. Tā autors Dmitrijs Jermolajevs komentē Saeimas lēmumu, saskaņā ar kuru no nākamā gada 1. septembra vidusskolas ar krievu mācību valodu pāriet uz mācībām valsts valodā. Lūk, viņa nākotnes vīzija: tas, kas šodien attur Latvijas krievus no iesaistīšanās politikā, ir trūcīgās latviešu valodas zināšanas. Bet viss mainīšoties, jau pēc desmit gadiem Latvijas politikā ienāks jauna krievu paaudze, kas nemīlēs Latvijas varu, toties lieliski pārvaldīs latviešu valodu. Zaudētāji būs latviešu jaunatne laukos – latviešu un vājas angļu valodas zināšanas garantēs vien nekvalificētu darbu Eiropā. Kamēr latvieši pirks vienvirziena biļetes uz Rietumeiropu, latviski runājošā krievu jaunatne ieņems savas vietas politiskajās partijās, Saeimā un valdībā. Un vēl: latviešu skolas lielajās pilsētās rusificēsies, jo tajās lielāko tiesu mācīsies bērni no krievvalodīgām ģimenēm. Turklāt masveidīgs krievu bērnu pieplūdums gaidāms tieši tagadējās latviešu skolās – ja jau bērnam liek mācīties latviešu skolā, tad lai iet “īstā”, nevis “bijušajā krievu”. Un kādā valodā runās bērni savā starpā starpbrīžos? Krievu!

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

Raksts ir indīgs. Un tomēr varam teikt paldies Jermolajevam par pacelto problemātiku. Tie ir jautājumi, uz kuriem būs jāmeklē atbildes. Patiesībā mēs stāvam milzīga izaicinājuma priekšā. Gatavu recepšu nav, jo patlaban ierosinātajam procesam nav precedenta Latvijas vēsturē. Tas, ka integrācija, pat asimilācija, latviešos notiek tad, ja klasē ir, teiksim, 10% nelatviešu, šodien ir acīmredzams fakts. Bet kas notiks, ja klasē būs 30% krievvalodīgo? Vai 50%? Tāpat nav izslēgts, ka starpbrīžos skola visdrīzāk atgādinās padomju laiku “divplūsmu” mācību iestādes, kad koridoros atsevišķi “tusēja” latviešu un krievu bērni. Un vai latviešu vecāki vēlēsies sūtīt savus bērnus šādā skolā?

Tāpat nav šaubu par to, ka mūsu sabiedrībā aizvien vairāk parādīsies krievvalodīgie jaunieši, kuri perfekti pārvaldīs latviešu valodu. Tādi ir jau tagad, un nākotnē viņu būs vēl vairāk. Vai viņi būs latvieši tā saucamās politiskās nācijas izpratnē, kā Vācijā piedzimis turks tiek uzskatīts par vācieti? Visdrīzāk jā. Vai viņi būs lojāli Latvijai tikpat lielā mērā kā “tradicionālie” etniskie latvieši? Nezinu. Iespējams, mēs sastapsimies ar galējībām – no pilnīga visa latviskā nolieguma līdz fanātiskam patriotismam. Pēdējo labi var novērot šodienas Ukrainā. Starp brīvprātīgajiem ukraiņu karotājiem valsts austrumos daudziem dzimtā valoda ir krievu. Arī “pirmajos ulmaņlaikos” vāciešu, ebreju un krievu jaunatne lieliski runāja latviski. Un tomēr vācieši atsaucās fīrera aicinājumam un pameta Latviju. Tāpat nav noslēpums gan tas, ka daudzi cittautieši atklāti apsveica Latvijas okupāciju 1940. gadā, gan arī tas, ka starp 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem proporcionāli visvairāk cieta ebreji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latviešu īpatsvars valstī pieaug gan asimilācijas, gan emigrācijas struktūras dēļ. Lai arī latviešu īpatsvars patlaban ir ap 63%, starp aizbraucējiem viņu ir tikai 50%. Bet kas ir interesanti – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem aizvadītajos gados audzis to cilvēku skaits, kuri emigrē uz NVS valstīm, galvenokārt Krieviju. 2016. gadā tādu jau bija ap 17% no visiem aizbraucējiem. Tātad Krievija, neskatoties uz savām problēmām, vismaz daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām šķiet gluži vai apsolītā laimes zeme. Vēl viens apliecinājums tam, cik patiesībā sarežģītos apstākļos nāksies iedzīvināt plānoto reformu.