Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. februāris, 2012
Drukāt

Integrācijas slava izplatās pa visu zemi!

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs foto

Kopš referenduma ceļš uz saprašanos bruņurupuča tempā ir atcelts. Mēs kātojam un vicojam naskāk, it kā parautas vaļā slūžas vai kāds HES pārplūdis.

 

Nav zināms, no debesīm vai pazemes, bet parādījušās daudzas organizācijas un atsevišķi pilsoņi ar lieliem dotumiem dvēselisko brūču dziedēšanā un pārsiešanā, priecas mākslas sludināšanā un izsalkušo pacienāšanā, kas tālu pārspēj seno pirmteci no Nācaretes.

Šo ļautiņu slava izplatās pa visu zemi, es nebaidīšos teikt šos vārdus – integrācija plosās! Cik ta’ pagājis, pāra nedēļas, kad grimām bēdās, nezinādami, kā šais bezveidīgajās šķeltajās drupās, ko pamestībā apdzīvo tikai sikspārņi un pūces, iestādīsim tuvākā mīlestības koku, nositīsim naida čūsku un izaudzināsim – nu, es nezinu – asimilētus vai integrētus dēlus. Nu pienāk ziņas par brīnumainiem gadījumiem. Tā kāda 50 gadus latviski ne vārda nebildusi kundze tagad cēlusies sēdu un sākusi runāt skaidrā latviešu valodā. Ļaudis dzirdējuši tik briesmonīgu troksni no “Saskaņas centra” frakcijas, itin kā iekšā sapulcējušies tūkstoš velli sev jaunu rektoru vēlētu. Visur veras vaļā oāzes, kur ļaudis, mācību kursos sagājuši, aizgūtnēm dzer no urdzoša latviešu valodas strauta. Notiek solidaritātes vakari un iepazīšanās semināri. Pat tie, kuri līdz šim integrācijai aizgrieza seju kā pret sienu otrpus, ir atguvuši labo gribu un nožēlo, ka laupījuši brāļiem pirmdzimto tiesības, kas tiem pieder līdz ar vajadzīgo godu un cieņu. Nesaskaņas – tās netiek cauri un iestrēgst Latvijas muitas punktos, kamēr saliedētībai ir vaļā appušķoti vārti.

 

Jau darīts zināms, ka te atkal taps gaisma pūžņojošām acīm. Atcels pazemojumus, pašcieņas aizskārumus, etnisko diskrimināciju un pat verdzību, kas te iemita divi desmiti gadus! Cilvēki viens otram jautā – nudien, kā varējām tā saiet matos! Kā sašķeltība varēja būt tādā cenā! Kāpēc jau agrāk neizsita zobu, kas griezās pret zobu! Kāpēc Latvijas tauta nedzīvoja kā redīsi buntītē!

 

Raugi, nevajadzēja ne ķēniņu, ne kņazu, ne pa trepēm no debesīm uz zemi nolaidušos personu, lai ar izlīgumu svētītu mūsu nākotnes gaitas. Slavināsim to jauno integrācijas profesionāļu labdarību un nenovērtējamos pakalpojumus, kuri jau referendumā aicināja balsot ar lūpukrāsu un bučiņu, nevis naidu, kuri, kraudami projektu uz projekta Sorosa fondā, papildus ziedojas sabiedrības labā, cildināsim politiskos malačus, kuri allažīgi meklējuši pēc saskaņas, un arī tos, kuri šodien saka – bet es jau sen teicu, ka vajag tā!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+