Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. janvāris, 2012
Drukāt

Inteliģence pāries uzbrukumā. Saruna ar Ivaru Kalviņu

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Organiskās sintēzes institūta direktors profesors Ivars Kalviņš izliet savu un zinātnes 2012. gada laimi ieradās enerģiski un kareivīgi noskaņots. Savā lējumā viņš saskatīja tīģeri, par ko šogad kļūs Latvijas zinātne, kas gatava mosties. 


 

I. Kalviņš: – Latvijas valsts jau divdesmit gadus iet pa iztērēšanas un izlietošanas ceļu, jo kopš iestāšanas Eiropas Savienībā esam iztērējuši vairāk nekā 20 miljardus latu it kā investīcijās, bet nacionālais kopprodukts mums ir mazāks nekā pirms iestāšanās. Nauda aizgājusi smiltīs.

Ilgtermiņā mums ir visai maz iespēju izdzīvot kā neatkarīgai valstij, ja mums nebūs iespēja nodrošināt valsts iedzīvotājiem darbu un dzīvošanas iespējas Latvijā. Ja cilvēku izbraukšana turpināsies, Latvija paliks tukša un nebūs vairs cīniņu par valsts valodu, jo nebūs kam cīnīties. Situāciju var glābt, tikai pavēršot Latviju uz ekonomiskās izaugsmes pusi.

– Vai zinātnieki arī turpinās aizbraukt?

– Brauks prom aizvien vairāk, jo viņi neredz stabilitāti un attīstību. Atpakaļ nebrauc, jo tur ir labāki darba un dzīves apstākļi un arī valsts attieksme pavisam cita. Jebkurš zinātnieks un profesors ārzemēs tiek cienīts, kamēr Latvijas valstī mūs lielākoties uzskata par tērētājiem un plānā galdiņa urbējiem. Bet situācija ir tāda, ka mums uz Mēnesi liek lidot ar helikopteru. Ja nesanāk, skaidrs – esam slikti kosmonauti. Tā arī mēs esam slikti zinātnieki, jo nedodam ražošanai jaunas tehnoloģijas. Bet kā lai mēs dodam, ja valsts neatbalsta šo tehnoloģiju novešanu līdz ražošanai?

Ārzemju uzņēmēji, kas mums pasūta pētījumus, gan ir mūs novērtējuši. Kopā ar ārzemniekiem pērn esam patentējuši ap 60 atklājumu.

Nepieciešama resursu koncentrēšana megaprojektiem gan zinātnē, gan tehnoloģijās un ekonomikā. Latvijas valstij jānosaka savas prioritātes. Ja zinātnes prioritātes neatbilst valsts ekonomiskās attīstības prioritātēm, ir nesaskaņota darbība.

 

Mums, inteliģences pārstāvjiem, it sevišķi tehniskajai inteliģencei, ir pienākums pārtraukt šo klusēšanu un sākt uzbrukumu valdošajai elitei, kas pati savu darbību vērtē ļoti augstu un slavē sevi uz katra stūra. Bet, ja jau valdošie ir rīkojušies pareizi, tad kāpēc mēs esam pēdējā vietā Eiropā gan ekonomiski, gan inovāciju ziņā?

 

Mana prognoze par iekšzemes kopprodukta pieaugumu nākamajā gadā – ja tā turpināsim, būs nulle vai pat mīnusi. Tāpēc vajag reformas, kas attīstīs to, kam ir attīstības potenciāls.

– Ko jūs kā zinātnieks konkrēti cerat šogad no valdības panākt?

– No šīs valdības es vairs negaidu neko. Vai šogad valsts jel ko ir plānojusi, lai veicinātu inovācijas? Nē, kārtējo reizi nav ievērota likuma prasība par zinātnes finansējuma palielināšanu ik gadu par 0,15 procentiem. Finansējums zinātnei nav samazinājies – kopumā tie ir 16 miljoni latu tāpat kā pērn, bet zinātniskiem un tehnoloģiskiem virzieniem, kas ir spēcīgi un parādījuši sevi pasaules arēnā, katru gadu finansējumu samazina. Bet vairāk vai mazāk humanitāriem virzieniem, kur nav tādas pievienotās vērtības, finansējumu palielina.

Finansējuma aprēķināšanas formulas izveidotas tā, ka lielākie darītāji paliek zaudētājos. Ja kāds zinātnieks izpilda uzņēmēja pasūtījumu, viņš nerada publikācijas. Taču, nosakot zinātniskās darbības efektivitāti, skaita, cik publikāciju ir uz visiem darbiniekiem. Tas nekas, ka man puse darbinieku strādā pie jauniem produktiem un tehnoloģijām. Valsts it kā pasaka, ka nevajag nodarboties ar pielietojamo zinātni.

Organiskās sintēzes institūts zinātnisko publikāciju skaita ziņā tik un tā ir trešajā vietā valstī uzreiz aiz Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes! Bet tik un tā mēs ciešam no finansējuma samazinājuma! No valsts saņemsim par 15 procentiem mazāk nekā pērn.

– Ko jūs šogad institūtā nevarēsiet paveikt samazinājuma dēļ?

– Piedalāmies lielā ES struktūrfondu projektā, kam mums jānodrošina līdzfinansējums. Dažā pozīcijā pat 50 procentu apmērā, jo esam iecerējuši veikt arī tā saukto saimniecisko darbību. Vēlamies radīt infrastruktūru inovācijām. Tā kā valsts finansējums ir samazināts, nāksies ņemt kredītu bankā, maksāt procentus.

Būvēsim jaunu laboratoriju korpusu. Bijām iecerējuši izveidot arī savu pilotražotni, lai Latvijā varētu atjaunot pilnu zāļu izstrādes ciklu, jo nevar pārdot to, kas izstrādāts tikai kolbā, jāpierāda, ka šis atklājums strādā arī reaktorā, kura tilpums ir divi kubikmetri. Šo pilotražotni mums aizliedza būvēt, jo zinātnieki neko ražot nedrīkstot.

Esam atraduši molekulu, kas ārstētu aizkuņģa dziedzera vēzi, bet nav kur šo atklājumu tālāk attīstīt.

Gribējām Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterinārijas studentus, kuri vēlētos pie mums strādāt, sagatavot darbam ar laboratorijas dzīvniekiem. Arī laikam nesanāks.

– Vai šogad jūsu institūtā tiks radīts kas tāds, kas būs ļoti noderīgs cilvēcei?

– Cerams, ka šogad tiks pabeigti pētījumi pretvēža preparātam, ko izstrādājām kopā ar kādu angļu firmu. ASV Pārtikas un medikamentu administrācija to jau atzinusi par labāko preparātu šajā klasē. Paredzams, ka šā gada beigās tas jau būs pārdošanā. Prognozē, ka šo zāļu apgrozījums būs divu miljardu dolāru vērtībā.

Mēs lielākoties veicam pētījumus pēc ārvalstu farmācijas uzņēmumu pasūtījuma. Un viņi ar mūsu izstrādātajām zālēm pelna miljardus! Šī nauda varētu palikt arī Latvijā, ja valsts būtu nostājusies uz īstā ceļa.

Valsts nav aprēķinājusi, cik liels būtu ekonomiskais efekts, ja te varētu ražot zāles, kas cilvēka produktīvo darba mūžu varētu pagarināt, piemēram, par pieciem gadiem.

 

Mūsu cilvēki bieži vien aptiekā par bargu naudu pērk tepat Latvijā izstrādātas zāles, ko ražo lielākās pasaules zāļu firmas. Fiziski zinātnieki ir šeit, bet viņi nestrādā Latvijai. Jā, nu nodokļos gan mēs samaksājam vairāk, nekā ir valsts finansējums Organiskās sintēzes institūtam. Mēs arī šādos apstākļos izdzīvosim, man žēl, ka Latvija neizdzīvos.

 

– Bet ko tad zinātnieki darīs, ja no šīs valdības, pēc jūsu teiktā, neko vairs negaidāt?

– Tuvākajās nedēļās mēs, zinātniskā elite, nodibināsim sabiedrisko organizāciju, kas ar laiku pārtaps intelektuāļu partijā. Bija mēģinājumi radīt biznesmeņu partiju, bet tur varbūt nepietika tās mentālās un intelektuālās kapacitātes.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+