Ekonomika
Bizness

Interesē piens, iekārtas, tūristi. Saruna ar Japānas vēstnieku 16


Tošijuki Taga: “Japānas uzņēmumi dod priekšroku vidēja un ilgtermiņa biznesa attiecībām, ir orientēti uz godīgu, likumīgu un caurspīdīgu uzņēmējdarbību.”
Tošijuki Taga: “Japānas uzņēmumi dod priekšroku vidēja un ilgtermiņa biznesa attiecībām, ir orientēti uz godīgu, likumīgu un caurspīdīgu uzņēmējdarbību.”
Foto – Valdis Semjonovs

“Japāņi piešķir lielu nozīmi paredzamai un pārredzamai vidēja un ilgtermiņa uzņēmējdarbībai. Sagaidāms, ka Latvija ar laiku kļūs arvien pievilcīgāks investīciju galamērķis Japānas uzņēmumiem,” intervijā “LA” atzīst Japānas vēstnieks Tošijuki Taga.

– Kā jūs vērtējat Japānas biznesu Latvijā un mūsu valstu ekonomiskās attiecības?

– Kopš 1992. gada abu valstu divpusējās tirdzniecības apjoms ir trīskāršojies. Aptuveni 50 procentus no Latvijas eksporta apjoma uz Japānu veido kokrūpniecības izstrādājumi, kā citas svarīgākās eksporta preces var minēt pārtikas produktus, piemēram, piena produktus un jūras veltes, kā arī tekstilpreces un mēbeles. Japāna uz Latviju eksportē galvenokārt ķīmijas preces un automašīnas, kā arī mehāniskās iekārtas. Oficiālajā statistikā nav redzama tirdzniecība, kas starp mūsu valstīm notiek pastarpināti caur Vāciju, Zviedriju un citām valstīm, un tiek uzskatīts, ka šis apjoms arī veido diezgan ievērojamu summu.

– Spilgts piemērs Japānas investīcijām Latvijā ir uzņēmums “Rīgas Universālais terminālis”. Vai varat minēt citus veiksmīgus piemērus?

– Latvijā var ieraudzīt daudzus Japānas ražojumus, kas tiek tirgoti pastarpināti, caur vietējiem izplatītājiem. Turpretī kompānijas “Olympus Latvia” (endoskopijas sistēmas) un “SMC Pneumatics Latvia” (automātiskās vadības iekārtas) ir izveidojušas tirdzniecības uzņēmumus tieši Latvijā un nodarbojas ar ilglaicīgu, stabilu uzņēmējdarbību. Rīgā bāzēti uzņēmumi “Toyota Material Handling Baltic” (autoiekrāvēji) un “Bridgestone Baltics” (automašīnu riepas) u. c., kas darbojas visā Baltijas tirgū.

Rīga ir Baltijas valstu reģiona ģeogrāfiskais centrs, un, ņemot vērā šo priekšrocību, daudzas ārvalstu kompānijas darbībai Baltijas tirgū izvēlas atvērt pārstāvniecības šeit. Rīga vēsturiski vienmēr ir bijusi Baltijas reģiona centrālā pilsēta. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Rīgā atradās Japānas diplomātiskā pārstāvniecība Baltijas valstīs. Lai Latvija attīstītos kā reģionālais biznesa centrs, nepieciešams stiprināt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lomu, uzlabot uzņēmējdarbības pārredzamību, un galvenokārt veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību. Pēdējā laikā informācija par Latviju biežāk parādās Japānas medijos, kas rosinājis daudzu japāņu nopietnu interesi par Latviju. Pērn arī tūristu skaits no Japānas salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga vairāk par 70 procentiem, sasniedzot 15 tūkstošus.

– Vai tuvākajā nākotnē Latvijā pieaugs Japānas uzņēmumu investīciju apjoms?

– Šobrīd vairāki Japānas uzņēmumi izrāda pastāvīgu interesi par iespējamiem darījumiem ar Latviju, lai gan tā vēl nav sasniegusi brīdi, kad varētu apspriest konkrētas darbības. Līdztekus Latvijā vēsturiski spēcīgajām loģistikas un kokrūpniecības jomām interesi Japānas uzņēmējos izraisa piena produktu, iekārtu ražošanas un tūrisma joma.

– Kā jūs vērtējat Latvijas biznesa klimatu?

– Lai gūtu priekšrocības starpreģionu konkurencē Baltijas jūras reģionā, svarīgi ir ne tikai ģeogrāfiskie apstākļi, bet nepieciešama, piemēram, ostu infrastruktūras attīstība, kā arī pastāvīgs atbalsts no valdības puses. Japānas uzņēmumi, apsverot investīciju potenciālu, ilgā laika posmā vērtē uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, administratīvo procedūru laika patēriņa, darbaspēka un citas izmaksas. Turklāt japāņi piešķir lielu nozīmi paredzamai un pārredzamai vidēja un ilgtermiņa uzņēmējdarbībai. Sagaidāms, ka Latvija ar laiku kļūs arvien pievilcīgāks investīciju galamērķis Japānas uzņēmumiem.

Viedokļi

Egils Liekniņš, SIA “SMC Pneumatics Latvia”: “Veiksmīgi sadarbojamies ar Japānas vēstniecību Latvijā kopš 2004. gada. Toreiz ar mums sazinājās vēstniecības pārstāvis Toru Nagatsuka, kurš iepazīstināja ar vēstniecību, interesējās, kā mums klājas biznesā, un piedāvāja visu iespējamo palīdzību, ja tāda būtu nepieciešama. Regulāri piedalāmies vēstniecības rīkotajos kultūras un sabiedriskajos pasākumos, no kuriem būtiskākais ir Viņa Majestātes Japānas Imperatora Akihito dzimšanas dienas svinības. Katru gadu ielūdzu vēstniecības pārstāvjus uz starptautisko industriālo izstādi “Tech Industry” Ķīpsalas izstāžu centrā, kur rīkoju īsas tikšanās ar citiem Japānas firmu pārstāvjiem Latvijā.”

Rikijs Jongs, “Rīgas Universālā termināļa” izpilddirektors: “Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas aug. Runājot par Japānas korporatīvajām tradīcijām, varu teikt, ja jau Latvijā ir vismaz viena liela kompānija ar Japānas investīcijām, tas var piesaistīt vēl citas. Tas nozīmē, ka Latvija ir arī citu Japānas uzņēmēju redzeslokā un viņi pēta iespējas, vai ienākt tirgū.”

Saistītie raksti

Inese Rikša, “Olympus Latvia” medicīniskā pārstāve: “Vēstniecība mūs aicina arī uz kultūras pasākumiem, piemēram, Japānas filmu festivālu, kā arī mūsu uzņēmumu darbinieki piedalījšies ikebanas (ziedu kārtošanas māk­sla Japānā) nodarbībās, kuru vadīja japāņu meistare. Japāņi jebko dara ļoti smalki un perfekti līdz pārdomātiem sīkumiem visu izpilda arī biznesā.”

Uzziņa

Japānas bizness Latvijā

Japānas preču un pakalpojumu eksports uz Latviju pērn bija 38 miljoni eiro, Latvijas preču un pakalpojumu importa kopsumma Japānā – 46 miljoni eiro.

Būtiskākās Japānas preču grupas: transportlīdzekļi, ķīmijas preces un mehāniskās iekārtas.

Latvijā redzamākās Japānas kapitāla kompānijas: “Rīgas Universālais terminālis” (ostas darbība), “SMC Pneumatics Latvia” (automātiskās vadības iekārtas), “Olympus Latvia” (endoskopijas iekārtas), “Toyota Material Handling Baltic” (autoiekrāvēji) un “Bridgestone Baltics” (riepas).

Avoti: Japānas vēstniecība Latvijā, CSP

LA.lv