Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. jūlijs, 2012
Drukāt

Interesēja Baltijas valstu liktenis

Foto - LETAFoto - LETA

“Mana interese (par Baltijas valstīm) sākās bērnībā, kad es pētīju dažādu Eiropas reģionu kartes no atšķirīgiem laikmetiem un mēģināju saprast, kāpēc valstis, kas kādreiz eksistēja, ir pazudušas.

 

Tā man šķita mistērija,” intervijā Igaunijas portālam “Estonian World” atceras autoritatīvais starptautiskā ekonomikas žurnāla “The Economist” starptautisko lietu redaktors Edvards Lūkass. Tādēļ žurnālists sācis interesēties par Baltijas valstu likteni. Vēlāk viņš lasījis Nobela miera prēmijas laureāta Česlava Miloša darbu “Sagūstītais prāts” un priecājies, ka rakstnieks uz Baltijas valstu likteni atsaucies savā laureāta runā. 1989. gadā E. Lūkass, būdams Prāgā, redzējis pāris jaunus vīriešus, kas lasījuši Igaunijas neatkarību atbalstošo laikrakstu “Tēvzeme”, un viņš uzrunājis jauniešus. “Mums bija gara un interesanta saruna par Igaunijas vēsturi un tolaik notiekošo cīņu pret tirāniju.” Pirmoreiz Igauniju E. Lūkass apmeklējis 1990. gadā un saticis neatkarības kustības dalībniekus. Viņš pēc tam atkal nolēmis apmeklēt Igauniju, kur sadraudzējies ar daudziem cilvēkiem. E. Lūkass bieži iegriežas Igaunijā. Jautāts, kas mainījies Igaunijas dzīvē 20 gadu laikā, viņš atbild, ka atšķirības vērojamas valsts un sabiedrības atvērtībā. Viņš arī paslavē Igaunijas ekonomiskos un politiskos sasniegumus. Intervijā kā izaicinājumus Igaunijai viņš min iespējas sasniegt Rietumu dzīvesveida standartus, taču brīdina, ka tas jādara ne tikai attiecībā uz ienākumiem. “Piemēram, es jūtos satraukts, lasot, ka skaistajā Muhu salā atvērs golfa laukumu. Lauki ir ļoti vērtīgi, un, ja jūs tos iznīcināsiet, tas nebūs vairs atgūstams,” bilst žurnālists.

Jautāts par krievvalodīgo minoritātes integrāciju, E. Lūkass atbild, ka šis process ir veiksmīgs. “Visi šie kreisi orientētie Rietumu padomdevēji ir pierādījuši, ka kļūdās. Manuprāt, galvenais šajā kontekstā ir tas, ka Igaunija ir valsts, kas balstīta nevis uz tautību, bet uz konstitūciju. Par pilsoni tu kļūsti, ja mācies igauņu valodu (tā, plašāk skatoties, ir konstitucionāla prasība),” uzsver žurnālists.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+