Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. februāris, 2015
Drukāt

Interesējas par integrācijas naudas izlietojumu (3)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

“Līdzekļu integrācijai nav nemaz tik maz, bet ir jautājums par to efektīvu izlietošanu,” uzskata Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkov­skis (Nacionālā apvienība). Kā problēmu viņš saskata “koordinācijas trūkumu un arī pārredzamības trūkumu”, tāpēc komisija plāno tikties ar tām ministrijām un pakļautajām institūcijām, kas nodarbojas ar sabiedrības integrāciju, lai “mēģinātu uzlikt skaidru bildi uz papīra, kādi projekti ir un kā tie saistīti ar budžetu”.

Jāpiebilst, ka kopaina iezīmēta Kultūras ministrijas izstrādātajā “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatno­stādņu 2012. – 2018. gadam īstenošanas plānā laika periodam līdz 2016. gadam”, kura pieņemšana Ministru kabinetā paredzēta šomēnes. Plāna projektā uzlabojumi un papildinājumi tiek izdarīti jau kopš pagājušā gada jūlija.

Kā pirmo saliedētības komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Sabiedrības integrācijas fondu. Tas nav nevienas ministrijas pakļautībā, bet ar sadarbības partneriem, toskait ministrijām, slēdz starpresoru vienošanos par konkrētiem uzdevumiem. SIF darbu vada padome, kurā ir seši ministri, seši nevalstisko organizāciju pārstāvji, Valsts prezidenta pārstāvis un sešu pašvaldību pārstāvji – no katra reģiona pa vienam.

SIF ir divi galvenie uzdevumi – gan sabiedrības integrācijas veicināšana, gan pilsoniskās sabiedrības attīstība, sēdē klāstīja SIF direktore Aija Bauere, uzsverot, ka politikas veidotāji uzdod SIF šo politiku īstenot ar programmu un projektu palīdzību.

Valsts budžeta nauda ir tikai viens no naudas avotiem dažādām SIF, jo vēl ir ES fondu nauda un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas.

No valsts budžeta šogad fondam ir iedalīti 
801 432 eiro. No tiem diasporas projektiem paredzēts 331 tūkstotis un atbalstam pilsoniskās sabiedrības attīstībai – 
311 912 eiro. No finansējuma sabiedrības integrācijai (158 133 eiro) lielāko daļu, proti, 113 830 eiro, tērēs valsts valodas kursiem pieaugušajiem. 
31 303 eiro paredzēti mazākumtautību organizāciju “projektspējas vairošanai”, tas nozīmē – mācīs NVO, kā rakstīt projektus un atskaites.

“Pieprasījums pēc latviešu valodas apmācībām ir vienkārši milzīgs. Piemēram, Latgalē ieinteresētība bija tik liela, ka apmācību grupa tika sakomplektēta vienā dienā,” teica SIF direktore. Deputāti interesējās, cik šie kursi ir efektīvi – vai nav tā, ka daudziem tas ir vienkāršākais ceļš – nemeklēt citas iespējas, kā pilnveidot valodas zināšanas, bet ik pēc pāris gadiem pieteikties kursos.

Uz jautājumu, cik liela daļa no naudas tiek tērēta projektu administrēšanas vajadzībām, A. Bauere atbildēja, ka tie ir 11 procenti. Tad Ingmārs Līdaka (ZZS) salīdzināja, ka, piemēram, Vides aizsardzības fondam pieci procenti jau ir administrēšanas izmaksu griesti. Uz to SIF direktore atbildēja, ka liels darbs ir saistīts ar projektu izvērtēšanu, piemēram, 2013. gadā esot bijis jāizvērtē apmēram tūkstotis projektu.

Pērn kuluāros tika runāts, ka Kultūras ministrija, piešķirdama 140 tūkstošus eiro NVO, izmēģina citu naudas sadales mehānismu, nevis SIF starpniecību, tieši tāpēc, lai mazinātu administratīvās izmaksas. KM tad konkursa kārtībā izraudzījās katrā reģionā t. s. “jumta” organizāciju un uzticēja tai tālāk sadalīt naudu reģiona mazajām organizācijām.

integracijas_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Saglabāt skolas laukos Atbildēt

    Valstij ir maksimāli jāsamazina krievu skolas lielpilsētās. Rīgā ir skolas, kurās mācās kādi 200 bērni. Rīgā, kur ir visa veida transports, bet laukos slēdzam un bērni brauc kādus 30 km un iet kājām līdz pieturai 3 km.

  2. Kas slēpjas aiz "Diaspora" ? Atbildēt

    Kas slēpjas aiz “Diaspora” ? Vai ārzemju braucieni? Es domāju, ka aizbraukušajiem latviešiem naudu vajadzētu tērēt tikai šeit Latvijā- nometnes, intensīvie kursi. Visu naudu šeit uz vietas. Tā dara arī Eiropas valstis- piešķir naudu , bet paši vada šos projektus un paši saņem algas.

  3. Beigsim melot sev un citiem! Ko patiesībā nozīmē šāda “integrācija” – valsts valodas mācīšana ar “progresīvu” mērķi, lai šie psrs kolonisti un to atvases brīvi iekļautos latviešu sabiedrībā un LV darba tirgū? Tas nozīmē desmitiem tūkstošu labi latviski apmācīti okupantu pēcteču iefiltrēšanu visās valsts pārvaldes formās, visos dienestos, amatos, labi zinot, ka to nospiedošajam vairumam ikdienas informācijas telpa, politiskā pārliecība un ģimenēs esošā noskaņa un attieksme ir izteikti mūsu valstij un latviešiem nedraudzīga, pat naidīga. Un šādiem nelojāliem elementiem, kuru atrašanās mūsu valstī jau pati par sevi ir nonsenss, vēl truli vai pat pārdomāti nodevīgi šie “integrētāji” grib nodot valsts pārvaldes sviras, policijas un armijas vadību, ļaut kļūt par mācībspēkiem skolās, universitātēs un visās citās valstij un sabiedrībai svarīgās darba vietās. Tad – kā gan patiesībā ir nosaucama šī rīcība krievijas agresijas un draudu laikā un iespējamā kara priekšvakarā?

Draugiem Facebook Twitter Google+