Foto-LETA/AFP

Interesējas par integrācijas naudas izlietojumu 3

“Līdzekļu integrācijai nav nemaz tik maz, bet ir jautājums par to efektīvu izlietošanu,” uzskata Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkov­skis (Nacionālā apvienība). Kā problēmu viņš saskata “koordinācijas trūkumu un arī pārredzamības trūkumu”, tāpēc komisija plāno tikties ar tām ministrijām un pakļautajām institūcijām, kas nodarbojas ar sabiedrības integrāciju, lai “mēģinātu uzlikt skaidru bildi uz papīra, kādi projekti ir un kā tie saistīti ar budžetu”.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Jāpiebilst, ka kopaina iezīmēta Kultūras ministrijas izstrādātajā “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatno­stādņu 2012. – 2018. gadam īstenošanas plānā laika periodam līdz 2016. gadam”, kura pieņemšana Ministru kabinetā paredzēta šomēnes. Plāna projektā uzlabojumi un papildinājumi tiek izdarīti jau kopš pagājušā gada jūlija.

Kā pirmo saliedētības komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Sabiedrības integrācijas fondu. Tas nav nevienas ministrijas pakļautībā, bet ar sadarbības partneriem, toskait ministrijām, slēdz starpresoru vienošanos par konkrētiem uzdevumiem. SIF darbu vada padome, kurā ir seši ministri, seši nevalstisko organizāciju pārstāvji, Valsts prezidenta pārstāvis un sešu pašvaldību pārstāvji – no katra reģiona pa vienam.

CITI ŠOBRĪD LASA

SIF ir divi galvenie uzdevumi – gan sabiedrības integrācijas veicināšana, gan pilsoniskās sabiedrības attīstība, sēdē klāstīja SIF direktore Aija Bauere, uzsverot, ka politikas veidotāji uzdod SIF šo politiku īstenot ar programmu un projektu palīdzību.

Valsts budžeta nauda ir tikai viens no naudas avotiem dažādām SIF, jo vēl ir ES fondu nauda un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas.

No valsts budžeta šogad fondam ir iedalīti 
801 432 eiro. No tiem diasporas projektiem paredzēts 331 tūkstotis un atbalstam pilsoniskās sabiedrības attīstībai – 
311 912 eiro. No finansējuma sabiedrības integrācijai (158 133 eiro) lielāko daļu, proti, 113 830 eiro, tērēs valsts valodas kursiem pieaugušajiem. 
31 303 eiro paredzēti mazākumtautību organizāciju “projektspējas vairošanai”, tas nozīmē – mācīs NVO, kā rakstīt projektus un atskaites.

“Pieprasījums pēc latviešu valodas apmācībām ir vienkārši milzīgs. Piemēram, Latgalē ieinteresētība bija tik liela, ka apmācību grupa tika sakomplektēta vienā dienā,” teica SIF direktore. Deputāti interesējās, cik šie kursi ir efektīvi – vai nav tā, ka daudziem tas ir vienkāršākais ceļš – nemeklēt citas iespējas, kā pilnveidot valodas zināšanas, bet ik pēc pāris gadiem pieteikties kursos.

Uz jautājumu, cik liela daļa no naudas tiek tērēta projektu administrēšanas vajadzībām, A. Bauere atbildēja, ka tie ir 11 procenti. Tad Ingmārs Līdaka (ZZS) salīdzināja, ka, piemēram, Vides aizsardzības fondam pieci procenti jau ir administrēšanas izmaksu griesti. Uz to SIF direktore atbildēja, ka liels darbs ir saistīts ar projektu izvērtēšanu, piemēram, 2013. gadā esot bijis jāizvērtē apmēram tūkstotis projektu.

Reklāma
Reklāma

Pērn kuluāros tika runāts, ka Kultūras ministrija, piešķirdama 140 tūkstošus eiro NVO, izmēģina citu naudas sadales mehānismu, nevis SIF starpniecību, tieši tāpēc, lai mazinātu administratīvās izmaksas. KM tad konkursa kārtībā izraudzījās katrā reģionā t. s. “jumta” organizāciju un uzticēja tai tālāk sadalīt naudu reģiona mazajām organizācijām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.