Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. maijs, 2013
Drukāt

Interneta firma atmazgājusi sešus miljardus dolāru

Foto - Reuters/ScanpixFoto - Reuters/Scanpix

ASV prokuratūra slēgusi Kostarikā izveidotu interneta maksājumu uzņēmumu “Liberty Reserve”, apsūdzot to noziedzīgos darījumos iegūtas naudas atmazgāšanā. Firmai samaksājot 2,99 dolārus par pārskaitījumu, noziedznieki brīvi, izmantojot viltus identitātes, varēja pārskaitīt ievērojamas naudas summas no viena konta uz otru.

Tā bijusi nauda, kas iegūta dažādu noziedzīgu darbību rezultātā – krāpniecībā ar kredītkartēm, ieguldījumu krāpniecībā, kibernoziegumos, bērnu pornogrāfijas izplatīšanā un narkotiku tirgošanā. Kā liecina ASV prokuratūras publiskotā apsūdzība, pēc izmeklētāju novērtējuma, “Liberty Reserve” sistēmā atrodas desmitiem miljonu dolāru banku kontos Kostarikā, Kiprā, Krievijā, Honkongā, Marokā, Ķīnā, Spānijā, Austrālijā un arī Latvijā.

 

Vērienīgākā naudas atmazgāšana

ASV prokurori paziņojuši, ka Kostarikā izveidotā firma septiņu gadu laikā veikusi vismaz 55 miljonus nelikumīgu pārskaitījumu vismaz vienam miljonam klientu, to skaitā aptuveni 200 tūkstošiem amerikāņu. Tas krietni atviegloja kriminālās pasaules darboņu dzīvi un ļāva atmazgāt vismaz sešus miljardus dolāru, raksta aizokeāna prese. Prokurors Prīts Bharara paziņojis, ka “Liberty Reserve” lieta ir, iespējams, “vēsturē lielākā naudas atmazgāšanas operācija, ko atklājušas Savienotās Valstis”.

Firmu izveidoja ukraiņu izcelsmes Kostarikas pilsonību ieguvušais Arturs Budovskis, kurš pirms dažām dienām tika aizturēts Spānijā. Bažījoties par iespējamajām nelikumībām, Kostarikas finanšu regulators “Sugef” 2011. gadā atteicās “Liberty Reserve” izsniegt darbības licenci.

Kaut arī kompānija pēc tam tika slēgta un virkne tās darbinieku tika atlaisti no darba, ASV prokurori norāda, ka 39 gadus vecais Budovskis, kuram iepriekš bijusi arī ASV pase, turpināja noziedznieku naudas atmazgāšanu, izmantojot piecus citus Kostarikā izveidotus uzņēmumus.

ASV drošības eksperts Braiens Krebs sarunā ar ziņu aģentūru “Associated Press” skaidrojis, ka “Liberty Reserve” piedāvātos pakalpojumus, kas paredzēja virtuālās naudas izmantošanu, īpaši iecienījuši kibernoziedznieki, kuri gribējuši veikt anonīmus maksājumus. Tas ukraiņa izveidoto uzņēmumu padarījis par “kibernoziedzības pasaules finanšu centru”. Tiesa, Budovska vadītā uzņēmuma klientu sarakstā atradušies arī nevainīgi ļautiņi, kuri nav uzticējušies bankām, bet labprātāk savu naudu pārskaitījuši caur Budovska shēmām, izmantojot tā dēvēto virtuālo naudu. Vairāki no viņiem, gan nevēloties atklāt savus vārdus, ASV medijiem pauduši bažas, ka tā arī vairs netiks pie savas naudas, kas, iespējams, pazudusi līdz ar “Liberty Resereve” darbības izbeigšanu.

 

Noziegumam 
labvēlīgi apstākļi

Pretēji bankām, kurām jāuztur precīzs klientu un pakalpojumu saņēmēju reģistrs, “Liberty Reserve” kontu varēja izveidot jebkurš, nesniedzot nekādu personīgo informāciju, vien norādot derīgu elektroniskā pasta adresi un izdomātu konta lietotājvārdu. Tā, piemēram, ASV izmeklētāji pirms Budovska aresta izveidoja kontu Džo Bogusa vārdā, norādot izdomātu dzīvesvietas adresi. “Liberty Reserve” apkalpoja klientus, kuriem vārdi bijuši dažnedažādi, tostarp “Krievu Hakeris” un “Hakera Rēķins”. Tādējādi Budovskis saviem daudzajiem klientiem nodrošināja absolūtu anonimitāti, kā dēļ tagad grūti noskaidrot, kur atmazgātā nauda aizceļojusi. “”Liberty Reserve” saviem klientiem piešķīra brīvību pastrādāt noziegumus,” sacīja Bharara.

Bez Budovska arestēti vēl septiņi firmas darbinieki, tostarp arī Krievijas pilsoņi – Bruklinā “Liberty Reserve” līdzdibinātājs Vladimirs Katss, bet Kostarikā informācijas tehnoloģiju speciālists Maksims Čuharevs. Kostarikas izmeklētāji lepnajā Budovska mājā kopā ar datoriem un dažādiem dokumentiem konfiscējuši arī sešus dārgus automobiļus.

“Budovska vadītās firmas klientiem nevajadzēja sniegt personisko informāciju, lai izveidotu kontu. Tāpēc nav nekādu iespēju sadzīt pēdas konkrētā konta īpašniekam. Tas ir šīs sistēmas skaistums,” norāda finanšu eksperti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+