Interneta milži – fiskālie punduri 0
Autori: Uldis Šmits,Ivars Bušmanis
“Google” meklējumos latviešu valodā izvieto reklāmu. Sociālajā tīklā “Instagram” starp bildītēm pavīd pa reklāmai. “Airbnb” Latvijā palīdz atrast naktsmītnes. Kā panākt, lai tīmekļa giganti maksātu Eiropā nodokļus pilnā apmērā, respektīvi, atbilstoši attiecīgajā valstī izvērstajai darbībai un gūtajai peļņai?
Noenkurojas tur, kur mazāki nodokļi
Nodokļu sistēmu atšķirības un nepilnības ļauj šiem uzņēmumiem noenkuroties un deklarēt ienākumus tur, kur ir zemas nodokļu likmes, parasti Īrijā vai Luksemburgā, un izvairīties no pilna apjoma nodokļu nomaksas citur. Nevis tur, kur pelna naudu un pievieno produktam vērtību, bet tur, kur tas reģistrējas.
Lai stāvoklis mainītos, ir nepieciešama Eiropas Savienības līmenī īstenota saskaņota politika. Igaunijas prezidentūra ES Padomē jau šodien Digitālajā samitā Tallinā vēlas veikt pārmaiņas. Savukārt Eiropas Komisija plāno nākt klajā ar ierosmēm nākamā gada pavasarī. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) tad nākšot klajā ar vadlīnijām digitālās ekonomikas aplikšanai ar nodokļiem.
Var teikt, ka globālie IT uzņēmumi ne tikai ģenerē globālu peļņu, bet arī globālus zaudējumus. Saskaņā ar (OECD) aptuveniem aprēķiniem pasaules valstu kasēm ik gadu iet secen no simts līdz divarpus simta miljardiem ASV dolāru.
Francijas pieredze
Pat Eiropas lielvalstīm katrai atsevišķi ir grūti juridiski un ekonomiski spēkoties ar Kalifornijas megafirmām. Šajā sakarā varbūt īpaši pieminami Francijas laikrakstu un valdības ilgie mēģinājumi likt interneta meklēšanas pakalpojumu sniedzējiem maksāt par tiem pieejamo drukāto mediju saturu, kas piesaista interneta lietotājus un tātad arī reklāmdevējus un nodrošina lielus ienākumus. Jau Francijas iepriekšējā – sociālistu – valdība, apzinoties preses lomu demokrātisko tradīciju un brīvību uzturēšanā, centās ieviest pārmaiņas spēles noteikumos. Taču saskārās ar sīvu pretestību. “Google” adresēja vairākām Francijas ministrijām brīdinājumu, ka gadījumā, ja tiks pieņemti uzņēmuma biznesu apdraudoši tiesību akti, “Google” pārvaldītā meklētājprogramma pārstās sniegt atsauces uz Francijas vietnēm.
Tikpat sarežģīta ir cīņa pret nodokļu optimizācijas shēmām. Šovasar Francijas tiesāšanās ar “Google” par 2005. – 2010. gada periodā uzkrātā nodokļu parāda piedziņu 1,115 miljardu eiro apmērā beidzās ar valstij nelabvēlīgu tiesas slēdzienu, ka interneta milža meitasuzņēmums “Google Ireland Limited” Francijā nav apliekams ar nodokļiem par iepriekš minēto laika posmu.
Gūtā sūrā pieredze novedusi pie secinājuma, ka jārīkojas Eiropas mērogā, un šobrīd tieši Parīze ir galvenā reformu iniciatore – Francijas ekonomikas un finanšu ministrs Bruno Lemērs citastarp izvirza priekšlikumu par apgrozījuma nodokļa piemērošanu interneta kompānijām, ko kopā ar Itāliju, Spāniju un Vāciju viņš iesniedzis Igaunijas prezidentūrai.
Taisnīgākas kārtības ieviešana, kā viņš atzina, būs sarežģīta. Turklāt “Facebook”, “Google” un citu sociālo tīklu platformu aktivitātes ir specifiskas un ļoti daudzveidīgas. Taču caurskatāma fiskālā politika ir Eiropas valstu un uzņēmēju ilgtermiņa interesēs.
Latvijai iet garām vismaz 15 miljoni
Eiropas Savienībā 2015. gadā ieviestā jaunā nodokļu administrēšanas sistēma (MOSS) ļauj aplēst starptautisko uzņēmumu pienesumu valstu budžetiem no iekasētā pievienotās vērtības nodokļa, bet joprojām netrūkst neskaidrību, piemēram, par to, kāds ir globālo IT uzņēmumu īpatsvars pakalpojumu tirgū vai konkrēti reklāmas tirgū. Katrā ziņā pašreizējā situācija neveicina preses attīstību. Pat apgrūtina daudzu izdevumu pastāvēšanu.
Latvijā apkopo tikai tādus statistikas datus, kas attiecas uz preču pasūtījumiem internetā. Balstoties uz šiem datiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) secina, ka “Latvijas valsts budžets 2016. gadā varētu būt zaudējis PVN aptuveni 7,7 miljonu eiro apmērā, kas tiek maksāts vai nu Eiropas Savienības valstij, kas organizē preču piegādi, vai arī netiek iekasēts, piegādātajiem manipulējot ar piegādājamās preces vērtību”. Savukārt PVN zaudējumi no elektroniskā biznesa (kā “Google”, kas tirgo reklāmas pakalpojumus), “visticamāk, nevarētu būt mazāki kā zaudējumi no preču pasūtījumiem internetā,” lēš Evita Teice-Mamaja, VID galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste.
Latvijas Reklāmas asociācija, kura atbalsta Eiropas Savienībā iniciētās reformas, vēstulē Finanšu ministrijai uzsver: “Lai gan reklāmdevēju aktivitāte pieaug, arvien lielāka reklāmai atvēlēto investīciju daļa aizplūst ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, tajā skaitā globālajām interneta kompānijām. Šāda tendence mazina vietējo mediju iespējas sagatavot kvalitatīvu oriģinālu saturu, un medija ilgtspēja ir apdraudēta. Pēc piedāvātajām normatīvo aktu izmaiņām iegūtos līdzekļus būtu iespējams novirzīt sabiedriski nozīmīga oriģināla satura veidošanai Latvijas medijos un stiprināt Latvijas mediju vidi.” Bet tas nozīmētu arī valsts politiskās un drošības vides stiprināšanu.
Priecājas, bet piegriež skrūves
Taču Ekonomikas ministrija priecājas gan par “Amazon”, “Google”, “Airbnb” un citu pienesumu, kam Latvijas ekonomikā ir ne tikai monetārs ieguvums, bet valsti padara arī par globāli konkurētspējīgu. “Nepareiza nodokļu stratēģija var novest pie digitālās uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās, tādā veidā zaudējot iespēju veidot sadarbību ar augsta līmeņa uzņēmumiem,” brīdina EM sabiedrisko attiecību vadītāja Evita Urpena. Viņa atgādina, ka izmitināšanas sektorā naktsmītņu meklēšanas vietņu booking.com un airbnb.com apritē ir 400 līdz 700 Latvijas naktsmītņu un apartamentu. “”Airbnb” pirmajā pusgadā vien Latvijai par tiem darījumiem, kas veikti mūsu valstī, samaksājis PVN aptuveni 100 000 eiro apmērā,” viņa atgādina.
Tomēr valsts pozīcijā priekšlikums – lielo e-komercijas uzņēmumu aplikšana ar konkrētās valsts nodokļu likmi – vērtēts kā pamatots. To atbalsta gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrija (FM). “Latvija pauž atbalstu digitālās ekonomikas taisnīgai aplikšanai ar nodokļiem un pasākumiem cīņā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un agresīvu nodokļu plānošanu gan globālā, gan Eiropas Savienības līmenī,” vēsta Aleksis Jarockis, FM Komunikācijas departamenta direktors. “Kā viens solis būtu esošo starptautisko uzņēmumu nodokļu noteikumu grozīšana, lai peļņu attiecinātu “jaunajai modificētajai pārstāvniecībai (virtual PE), lai atspoguļotu tās radīto vērtību un nodrošinātu nodokļu nomaksu vietā, kur tiek radīta pievienotā vērtība,” viņš precizē.
