Foto – Stock.xchng

Internetā musina krievvalodīgos 26

Pēdējā laikā īpaši aktivizējušās dažādas Krievijas “tautiešu” organizācijas, kas uzdodas par krievvalodīgo interešu aizstāvjiem. Nupat izcēlies kāds Iļja Kozirevs, kurš virknē krievu valodā rakstošajos interneta portālos (www.pravfond.ru, rus.delfi.lv un IMHOclub.lv) publicējis savu sacerējumu “Есть ли будущее у русских школ Латвии?” (“Vai Latvijas krievu skolām ir nākotne” – krievu val.).

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Par savu galveno mērķi autors nosauc – panākt to, lai visi mācību priekšmeti Latvijas krievu skolās noritētu krievu valodā. Vairākos izteikumos viņš ir īpaši kategorisks un musinošs, ko vairs nevar saukt pat par “vārda brīvību”. Tā, piemēram, viņam netīkamo Latvijas ievēlēto varu (un starp rindiņām – latviešus kopumā) atklātā tekstā nosauc par “ienaidniekiem”, ar kuriem “nav jāveic pārrunas, bet jānoved līdz pilnīgai iznīcināšanai”. Tādēļ viņš mudina krievvalodīgo bērnu vecākus “cīnīties par savu bērnu nākotnes laimi”, piedaloties piketos un pieprasot, lai tiktu atlaisti tie mazākumtautību skolu direktori, kuri sadarbosies ar Izglītības ministriju. Kozirevs norāda, ka pagaidām par saviem mērķiem cīnīšoties ar mītiņiem, demonstrācijām un piketiem, bet pieļauj iespēju sarīkot arī krievu dumpi, kas būtu nelaikā gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai. Sacerējumā viņš nicinošā tonī apraksta vairākus politiķus – gan latviešu, gan krievu tautības. Bijusī Saeimas deputāte un Valsts valodas centra vadītāja Dzintra Hirša esot “zvērināta rusofobe”, sava daļa nievu tiek arī saskaņietim Igoram Pimenovam. Bet visdaiļrunīgākie epiteti pietaupīti Andrejam Judinam un Aleksejam Loskutovam, kuri, pēc Kozireva domām, ir “puskrievu intelbeņķi, izgreznoti ar valsts karoga krāsas lentītēm visnegaidītākajās vietās”.

Raksta autors Iļja Kozirevs ir viens no Lindermana partijas “Par dzimto valodu” aktīvistiem un no tās rindām kandidēja pēdējās pašvaldību vēlēšanās. Partijas kongresā viņš tika pieteikts kā uzņēmējs, kaut īpašu sasniegumu biznesā šim kungam nav bijis. Viņš gan bijis valdes priekšsēdētājs virknē uzņēmumu, bet lielākoties tiem nav nekāda apgrozījuma un tie strādājuši ar zaudējumiem. Apšaubāmu uzņēmējdarbības metožu dēļ pērn Kozirevs nokļuvis arī policijas redzeslokā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Interneta portālos liela daļa komentētāju gatavi “parakstīties zem katra vārda”, bet netrūkst arī tādu, kuri Kozireva emocionālo uzsaukumu vērtē ar skepsi. Kāds brīnās, ka karoga krāsas lentīšu nēsāšana tiek pielīdzināta nodevībai. Citi raizējas, ka Kozireva radikālās idejas pārējās sabiedrības acīs nomelnos visus Latvijas krievus. “Izlasīju līdz vārdam “ienaidnieks” un sapratu, ka mans ienaidnieks ir Kozirevs. Tad jau labāk asimilācija nekā šāds krievvalodīgo aizstāvis,” portālā “rus.delfi.lv” zem Kozireva sacerējuma raksta kāds komentētājs.

Viedokļi


Andrejs Elksniņš (“SC”), Saeimas deputāts un jurists: “Kā politiķis es varu teikt, ka šādas izpausmes un aicinājumi ir strikti nosodāmi. Sabiedrības šķelšanu neatbalstu nekādā veidā un esmu pārliecināts, ka tikai saliedēta sabiedrība var būt labklājīgas valsts pamatā. Domāju, ka šādu personāžu izpausmes nevajadzētu popularizēt, tajā skaitā plašsaziņas līdzekļiem vajadzētu tos ignorēt. Sabiedrībā vienmēr būs atsevišķi radikāli noskaņoti vai vienkārši ne pārāk gudri un tālredzīgi cilvēki. Kā jurists es šeit redzu iespēju izvērtēt to atbilstību Krimināllikuma attiecīgiem pantiem, kas paredz atbildību par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu vai uz valsts varas gāšanu vērstu darbību.”

Andrejs Judins (“Vienotība”), Saeimas deputāts un jurists: “Šis raksts neapšaubāmi pauž naidīgu viedokli un kurina naidu. Ceru, ka drošības dienesti pievērsīs tam uzmanību, bet kā jurists redzu, ka likuma pārkāpumu pierādīt būtu ļoti grūti. Lieta tāda, ka likuma izpratnē naida kurināšana ir tikai tad, ja autors vērsies pret kādu konkrētu reliģisko vai nacionālo kopienu vai arī pret rasi. Uzskatu, ka arī vārda brīvībai ir robežas un mums tās būtu jāpadara stingrākas, lai varētu sodīt arī par šādiem gadījumiem, kas neapšaubāmi kurina naidu. Taču diemžēl kolēģu vairākums Saeimā uzskata, ka vārda brīvību nekādi nedrīkst ierobežot.”