Internetā plaukst un zeļ bakalaura un maģistra darbu pārdošanas bizness 4
Sludinājumos internetā nekontrolēti plaukst un zeļ bakalaura un maģistra darbu pārdošanas bizness – studentiem darbus raksta gan organizētas komandas, gan kāds juridiskais birojs, gan arī pasniedzēji. Tā liecina raidījuma “LNT Ziņu TOP 10” izpētītais.
“Profesionāla darba grupa izstrādā bakalaura un maģistra darbus”, “Darbi tiek noformēti pēc konkrētas augstskolas metodiskajiem norādījumiem”, “Ilglaicīga pieredze, darbi rakstīti visām Latvijas augstskolām” – vēsta sludinājumi. Daži liek noprast, ka rakstījuši un pārdevuši daļas pat doktora disertācijai.
Izliekoties par socioloģijas studentu, kuram vajadzīga teorijas daļa bakalauram, raidījuma žurnālists zvanīja uz dažu sludinājumu norādītajiem numuriem. Summas ir, sākot no 400 eiro un līdz pat 800 eiro. Cena par katru lappusi – no 12 eiro līdz 25 eiro.
Ir vairāki sludinājumi, kas liecina, ka rakstītāji specializējas tikai uz konkrētām augstskolām, piemēram, Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Tur tiek piedāvāts studentu vietā uzrakstīt pat darbus ar inženierprojektu izstrādi, piemēram, dzelzsbetona konstrukcijām. Tas liek uzdot jautājumu, cik drošas ēkas pēc tam šie studenti paši būs spējīgi projektēt. Sludinājumos lasāms, ka studentu vietā par samaksu piedāvā uzrakstīt pat bakalaura vai maģistra darba aizstāvēšanas runu un izgatavot tai prezentāciju.
Sludinājumos atrodamas vairākas labi organizētas grupas, kurās piesaistīti specifisku jomu rakstītāji. Kāds no sazvanītajiem atzina: “Protams, mums ir ekonomisti, juristi, sociologi, kuri jau beiguši. Pārsvarā mēs strādājam darba grupās – divatā, trijatā, bet tas viss ir atkarīgs no termiņiem.”
Citā sludinājumā lasāms, ka kvalifikācijas darbus, diplomdarbus un maģistra darbus studentiem jebkurā tiesību zinātņu nozarē piedāvā izstrādāt pat kāds juridiskais birojs. Raidījums uz to vērsa Latvijas Juristu biedrības uzmanību, kas situāciju nesauc par normālu.
Taču pamatīgu trauksmes signālu augstākās izglītības sistēmai dod citi sazvanītie akadēmisko darbu rakstītāju menedžeri, kas koordinē biznesu. Uz raidījuma jautājumu kādam pakalpojumu sniedzējam, vai pastāv iespēja “uzrauties” uz to, ka darbu raksta paša studenta pasniedzējs, atbilde skan: “Nu, ir gadījumi, kad vadītāji arī raksta darbus, pasniedzēji augstskolās, bet, saprotiet, tas ir tīri bizness. Nevienam neinteresē tur atrakstīšanās vai kas. Tā ka viss ir konfidenciāli, bez problēmām.”
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzīst – ja patiešām pieķertu, ka bakalaura vai maģistra darbus par samaksu tirgo arī kādi augstskolās strādājoši pasniedzēji, tas būtu pamatīgs trieciens.
“Tie diplomdarbi, kas aiziet tirgū un ir pieprasīti, aiz tiem ir pietiekami kompetenti cilvēki, kas aiz tā stāv, kas tos gatavo, un nav izslēgts, ka tie varbūt ir arī kādi pasniedzēji. Cilvēki, protams, meklē dažādas piepelnīšanās iespējas,” atzīst IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Laura Treimane.
Lai arī ministrija zina par šādiem sludinājumiem, ne tā, ne arī Augstākās izglītības padome (AIP) nav lūgusi policijai noskaidrot pasniedzēju iesaisti šajā morāli netīrajā biznesā. IZM skaidro, ka tas nekur nav definēts kā pārkāpums, tā ir komercdarbība un nevar pret to vērsties ar sankcijām.
No studenta puses plaģiātisms tradicionālajā izpratnē tas nav, un arī ne autortiesību un blakustiesību pārkāpums, jo vienošanās starp studentu un darbu rakstītāju ir konfidenciāls pirkums. Arī pakalpojuma sniedzējs likumu nepārkāpj, jo šāda likuma, kas aizliegtu tirgot akadēmiskos darbus, nemaz nav.
AIP to sauc par krāpniecību, bet šā brīža Krimināllikuma piemērošana akadēmisko darbu pārdošanai nekādu rezultātu, visticamāk, nedotu.
“Tas būtu diezgan interesants precedents, vai policija ierosinātu kriminālprocesu. Ir diezgan pamatotas aizdomas, ka diez vai,” secina AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Līdz šim nevienā universitātē un augstskolā nav pieķerts students ar nopirktu bakalaura vai maģistra darbu. Nav arī notikuši mēģinājumi vērsties pret šo darbu rakstītājiem un pārdevējiem.
Par situāciju ap augstākās izglītības noslēguma darbu pārdošanu raidījums lūdza komentāru arī Valsts policijai, taču intervija tika atteikta.
Risinājumu problēmai atraduši kaimiņi lietuvieši. No šā gada naudas sodu 150-300 eiro apmērā var piespriest studentiem kā pircējiem, bet pakalpojumu sniedzējiem – 800-1800 eiro apmērā. Krāpšanos ar akadēmiskajiem darbiem tagad Lietuvā pielīdzina dokumentu viltošanai.
“Viss sākās tikai ar vienu studentu, kurš publiski sāka sūdzēties par uzņēmumu, kas zemā kvalitātē uzrakstīja bakalaura darbu. Tā vietā, lai labotu pasniedzējas norādītās nepilnības darbā, students atzina, ka ir nopircis bakalaura darbu. Universitāte noreaģēja tūlītēji. Studentu izslēdza agrā rudenī, bet likumdevēji jau gada beigās bija pieņēmuši mūsu rosinātās izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā,” skaidro Viļņas Universitātes prorektors Valds Jaskūns.
IZM un AIP sola sekot līdzi, kā lietuviešiem izdosies apkarot problēmu. IZM vērš uzmanību, ka te, iespējams, ir darbs arī ēnu ekonomikas apkarotājiem, jo, visticamāk, par bakalaura un maģistra darbu pārdošanu netiek doti čeki.
Tikmēr Latvijas Universitāte brīdina negodīgos studentus – lai arī pārdevēji sola konfidencialitāti, ne vienmēr tas tā būs.
“Ja šī persona, kura ir iegādājusies, pasūtījusi darbu, pēc desmit gadiem kļūst publiska persona, slavenība vai ministrs, kompānijas vadītājs vai vienkārši bagāts cilvēks, nav izslēgts, ka tas arī var kļūt par vienu no šantāžas iemesliem,” vērtē LU Vienotās datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmas koordinators Jānis Kreicbergs.
Nopirktais bakalaura vai maģistra darbs ne vienmēr garantē cerēto rezultātu. Pirmkārt, darbu rakstītāji var pārdot plaģiātu jeb kaut kur jau nokopētu cita autora darbu. Tas atklātos brīdī, kad augstskola pārbaudītu to elektroniskajā plaģiātisma datorprogrammā, kurā savienotas 14 Latvijas universitāšu un augstskolu diplomdarbu un akadēmisko rakstu datubāzes. Studentam tad draudētu izslēgšana.
Otrkārt, naudu pelnošie darbu rakstītāji ne vienmēr ir pietiekami kompetenti un tad nauda – zaudēta. Tā tas izvērtās kādam nu jau bijušajam RTU studentam, kura nopirktajā darbā atklājies daudz problēmu. Par darbu bija samaksāti 500-600 eiro, taču par bezjēdzīgi iztērēto naudu nebija arī kam sūdzēties.
