Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
19. februāris, 2013
Drukāt

Interneta saturs nevar būt bezmaksas

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Latvijas Avīze” pagājšnedēļ rakstīja par Zviedrijas preses subsīdiju sistēmu (“Skandināvi palīdz savai presei” “LA” 14. februārī, “Vai varai Latvijā būtu jāmācās no zviedriem ” LA” 15. februārī). Šodien tematu turpinām. 


 

Nenovērtēja interneta attīstību

Drukātās preses abonēšanas apjomi Zviedrijā aizvien pieaugošās interneta lomas dēļ līdzīgi kā citur pasaulē ir kritušies. Lai šo problēmu risinātu, vairākas zviedru avīzes šā gada laikā iecerējušas prasīt maksu par rakstu lasīšanu laikrakstu interneta versijās.

“Tas, ko pagājušā gadsimta 90. gados zviedru izdevēji nepamanīja, ir interneta nozīme. Viņi ievietoja internetā rakstus un par to neprasīja papildu samaksu. Tagad tā ir problēma. Jauni cilvēki ir pieraduši lasīt ziņas internetā un domā, ka vairs nekas nav nepieciešams,” teic Preses subsīdiju padomes locekle Helēna Petersone. Viņa uzskata, ka līdz 2017. gadam, kad beigs strādāt pašreizējā preses subsīdiju sistēma, nepieciešams radīt apstākļus, lai drukātā prese spētu dzīvot un piemēroties interneta laikmetam.

“Preses subsīdijām jāpaliek, taču ir svarīgi, lai līdz 2017. gadam mēs spētu veikt izmaiņas, kas varētu mainīt pašreizējo situāciju. Mēs nevaram gaidīt, jo tad bankrotēs daudzi laikraksti, ja mēs to neizdarīsim ātrāk,” piebilst deputāte.

Pēc viņas vārdiem, pašlaik šis jautājums vairāk attiecas uz mazajiem laikrakstiem, jo tiem esot grūtāk uzturēt savas interneta versijas, par kurām jāmaksā lielāki reklāmas nodokļi. H. Petersone vada īpašu parlamentāro komisiju, kas pēta preses subsīdiju sistēmu. Tās mērķis ir atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem – vai sistēmu saglabāt (deputāte uzskata, ka tai jāpastāv) vai tai jāizplešas un jābūt atbalstam interneta iniciatīvām, kā risināt drukātās preses piegādes jautājumus un vai radīt pilnībā jaunu preses atbalsta sistēmu.

Arī šogad Zviedrijā bija vērojams drukātās preses abonentu kritums. Mediju analīzes interneta izdevuma “Medievärlden” galvenais redaktors Aksels Andens uzsver, ka drukātās preses abonēšanas apjomi Zviedrijā turpinās samazināties, taču ne tik strauji kā līdz šim. Arī viņš pārliecināts, ka jāattīsta laikrakstu interneta versijas.

 

Jākonkurē ar sabiedriskajiem medijiem

Zviedrijas avīžnieki šā gada laikā iecerējuši savām interneta versijām noteikt abonēšanas maksu. Līdzīgus pasākumus ar labām sekmēm īstenojuši ASV laikraksti, piemēram, respektablais ASV laikraksts “The New York Times” no interneta versijas abonentu maksām pērn nopelnījis vairāk naudas nekā no reklāmām. Tomēr jāņem vērā, ka Zviedrijā, kur ir deviņi miljoni iedzīvotāju, nav tik liels valodas tirgus kā angļu valodai visā pasaulē.

Zviedrijas laikraksta “Svenska Dagbladet” komunikāciju vadītājs Bjorns Hīgstets norāda, ka draudus laikrakstam rada ne tik daudz konkurenti preses industrijā, bet gan ārpusē. Kā piemērus galvenajiem konkurentiem viņš min interneta meklētājus un sociālos tīklus, kuros iespējams izvietot reklāmas. Interneta sociālie mediji esot atņēmuši laikrakstiem reklāmas no ceļojumu aģentūrām, kas agrākos laikos ir bijis labs reklāmdevējs.

Arī “Svenska Dagbladet” kā risinājumu redz maksas ieviešanu par materiālu skatīšanu laikraksta interneta vietnē. “Pavasarī mēs ieviesīsim jaunu sistēmu savā mājaslapā. No viena datora lietotājs varēs 20 līdz 30 reizes aplūkot mūsu saturu bez maksas, taču, kad šis limits beigsies, mēs prasīsim maksu par satura aplūkošanu,” saka B. Hīgstets.

Viņš piebilst, ka šādu praksi jau ieviesis starptautiskais biznesa laikraksts “Financial Times” un arī Somijas avīze “Helsingin Sanomat” ieviesusi maksu par savu rakstu lasīšanu internetā. “Šā gada beigās nebūs neviena lielā laikraksta, kas nebūs ieviesis maksu par rakstu lasīšanu internetā. Zviedrijā cilvēki ir maksātspējīgi, taču kā galveno apdraudējumu uzskatām sabiedrisko mediju interneta vietnes,” piebilda B. Hīgstets.

 

Nepieciešami oriģinālmateriāli

Mediju analītiķi jau pirms vairākiem gadiem prognozējuši, ka nākotnē drukātās preses izdevumi pārveidosies par multimediju uzņēmumiem, kas varēs piedāvāt gan drukātās preses produktu, gan rakstus un videomateriālus internetā. “Preses atbalsta sistēma nākotnē nevar būt saistīta ar drukātajiem produktiem vien. Jāatbalsta saturs neatkarīgi no tā, pa kādu kanālu tas tiek nogādāts pie patērētāja,” piebilda B. Hīgstets. Viņš paredz, ka drukātās preses abonementu apjoms turpinās kristies un galvenais būtu pārveidot Zviedrijā preses atbalstu sistēmu tā, lai tā vairāk sniegtu atbalstu kvalitatīvai žurnālistikai. Te nu jāatsaucas uz Zviedrijas mediju vidē pastāvošajām diskusijām par to, vai subsīdijām nebūtu jābūt vairāk vērstām uz žurnālistu un redakciju finansēšanu. Tiesa gan, H. Petersone uzskata, ka šāda veida izmaiņas būtu ar lielāku ārējās ietekmes klātbūtni medijos un saite starp valdību un medijiem kļūtu pārāk cieša.

“Ja man pirms desmit gadiem būtu tās idejas, kas man ir pašlaik, jau toreiz būtu vairāk pievērsusies interneta iniciatīvām,” skaidro S. Olsone-Olsena, kura tagad vada “Aftonbladet” tiešsaistes akadēmiju. Tās mērķis ir pārveidot laikrakstu par tiešsaistes uzņēmumu.

Viņa nezina, vai Latvijai derētu līdzīga atbalsta sistēma kā Zviedrijā, taču viņa norāda, ka, veidojot tādu, būtu jāpievēršas arī atbalstam interneta platformām. Jau tagad “Aftonbladet” mājaslapā visi materiāli nav par brīvu. “Nākotnē internetam būs lielāka loma. Piecu, varbūt jau triju gadu laikā mēs būsim interneta uzņēmums. Internetā darboties ir vieglāk,” piebilst S. Olsone-Olsena. Viņa arī apstiprina tēzi, ka laikrakstus jauni cilvēki lasa mazāk un tie “neienāk tirgū”, bet drukas versijas turpina lasīt vecākā paaudze. Interneta priekšrocību viņa saskata arī apstāklī, ka iespējams ietaupīt uz drukātās versijas izplatīšanas rēķina. Piemēram, dažu laikrakstu vienreizēja nogādāšana uz kioskiem attālākās Zviedrijas vietās izmaksā tikpat daudz, cik jauns planšetdators. Kā priekšrocību pārejai uz interneta versijām Zviedrijā viņa min arī to, ka lielākajā daļā valsts, pat attālos reģionos, ir pieejams stabils un ātrs internets.

A. Andens uzskata, ka laikraksti turpmākos desmit gadus drukas versijās pastāvēs un redakcijām jādomā mazāk par kanālu, pa kuru tiek nogādāts materiāls, bet gan par kvalitāti. “Esmu optimistisks par Zviedrijas žurnālistiku, jo cilvēki, kas palikuši industrijā, turpina veidot saturu. Nākotnē būs vairāk digitālo iniciatīvu, mazāka loma būs drukas versijām,” piebilda A. Andens. Pēc viņa domām, pašlaik Zviedrijas preses industrija ir apmulsuma periodā. “Laikraksti ir lieli, daudzi ir piepildīti ar ziņu aģentūru materiāliem. Izeja ir radīt vairāk unikālo materiālu, ko veido laikrakstu redakcijas,” teica A. Andens. Tikmēr H. Petersone arī ir pārliecināta, ka drukātā prese pastāvēs, jo tā ir pamats preses subsīdiju sistēmai. Arī šajos laikos Zviedrijā parādoties jauni drukātie laikraksti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+