Egils Līcītis: Lielā laimesta vilkšana atkarīga, cik cilvēki būs pūcīgi vai labticīgi rudenī 1
Partijas zin, ka reizē ar dārza grilēšanas sezonas atvēršanu mēs, vēlētāji, arī sākam gatavošanos 13. Saeimas vēlēšanām. Skrubinot ribiņas, uzdzerot tērvetnieku, piknikotāji skaidrā prātā spriež, kuriem maitasgabaliem neuzticēties nekādā ziņā, kuri piegriezušies un par kuriem nebūtu gluži zemē nomesta balss.
Stāsta, ka cīņa par 100 vietām Saeimā būšot gigantiska. Maskava gribēs iespaidot rezultātu, troļļi ķeršot kaifu, malšot viltus ziņas. Ziniet, latviešu vidējais vēlētājs elektrībai un internetam neuzticas – dod priekšroku dabiskai atlasei, jo prot lasīt politiskās biogrāfijas kā atvērtu grāmatu.
Konspirologi apgalvo – kā nekad agrāk sakrāti sevišķi nepatīkami smērējoši materiāli par politiskajiem darbiniekiem, saucamais kompromats. Kurš ņēmis ķepā, kam kas bijis ar ievasmeitām – ej nu zini, kas iznīcinošs, ko izvilkšot piemērotā brīdī dienasgaismā. Uz to jāatbild, ka nevienai partijai nav briljanta reputācija un rets tāds putns politiķis, kuru nav paguvuši nodarvot.
Priekšvēlēšanu peizāžā ir par ko balsot. Rindā tikt pie, Kurzemē saka, skutuliem (bļodām) sastājušies bijušie komunisti, nadzīgi komjaunieši, pro-gresīvi liberasti un sociālnedemokrāti. Veci paziņas, ar skoču salīmētas apvienības un mazlietotas partijas. Taču jaunās sejas laikabiedriem ir labi pazīstamas. Vienīgā redzamā pārmaiņa liek iesaukties – oi, Robčik (Jurčik, Jančik, Daņuk)! Tu taču esi nodzinis ūsas! Tomēr cerība, ka vecie nokļuvuši antivaroņu kategorijā, pastāv – liecina karogos uzsvērtais “Jaunā Vienotība”, Jaunie zaļie, Jaunie konservatīvie.
Ja diez vai kas ekstrēms ar spējiem pagriezieniem un mesiju ierašanos notiksies, nav izslēgts, ka balsstiesīgie rūpīgāk apsver sarakstu saturisko piedāvājumu. Par ko esam pateicību parādā 12. Saeimai? Vēsturē ierakstīs un cilvēki atcerēsies, ka beidzot veica skolu latviskošanu. Nebūtu slikti, ja partijas mērķauditorijām varētu parādīt pa sliedēm skrejošus jaunus pasažiervilcienu sastāvus, salabotus, noasfaltētus ceļus, pensionāru dzīves ap-stākļu uzlabojumus un pudeļu depozītu automātus, bet, kas ir, tas ir, un, kas nav, tas nav. Arī nākotnē cilvēkiem var iekrist prātā 1 – 2 kandidātu solījumi – latviešu nacionālajās interesēs! Eiropeiskumu, lūdzu, pēc tam. Banku sistēmas kārtošana, Stambulas konvencijas parakstīšana – nav nr.1 vēlētāju problēma. Bet, piemēram, izvērsts ierēdniecības reformas projekts, ierosme mainīt Saeimas vēlēšanu kārtību, kurā ierobežotas demokrātijas apstākļos bezpartejiskiem liegts izvirzīties un kandidēt, konkrēta neiecietība pret korupciju – jau būtu ģenerālākas vēlētājiem interesējošas līnijas.
Jautājiet, vai startējošam spēkam ir atbalstāms prezidenta amata kandidāts.
Lielā laimesta vilkšana vēlēšanās atkarīga, cik cilvēki būs pūcīgi vai labticīgi rudenī. No otras puses skatot, kas nu Saeimas izraudzīšana par lielnotikumu uz Dziesmu svētku, pasaules futbola čempionāta un sviesta cenu krišanās fona. Lai cik svētus cilvēkus iebalsosim, tāpat jāpaļaujas uz pašpalīdzību.
