Publicitātes foto

Internets kļūst ātrāks 0

Latvijā pēdējos gados dinamiski audzis optisko tīklu īpatsvars interneta pakalpojumu sniegšanā. Pagājušā gada beigās optisko pieslēgumu īpatsvars Latvijā veidoja jau 70% no visiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem. Latvijas iedzīvotājiem ir daudz pieejamāks zibenīga ātruma internets nekā daudzās citās Eiropas Savienības vai pasaules valstīs. Latvija izvirzījusies līderos, lielā mērā, pateicoties mūsu vadošajam telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam SIA “Lattelecom”. Uz sarunu aicinām uzņēmuma Interneta un balss biznesa daļas direktoru Edgaru Strodu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

– Ātrs internets savulaik bijis kā starptautiska Latvijas vizītkarte. Vai šis apgalvojums aizvien vēl ir spēkā jeb citi mūs jau panākuši un pat aizsteigušies priekšā?

– “Lattelecom” 2008. gadā sāka izbūvēt vērienīgu optiskā interneta infrastruktūru, tādejādi kļūstos par vienu no pirmajām kompānijām Eiropā, kas optisko infrastruktūru izvērsa tik lielos apjomos. Klientiem piedāvājām interneta ātrumu līdz pat 500 megabitiem sekundē (Mbit/s). Pašlaik optiskā tīklā piedāvājam vēl divas reizes ātrāku internetu, kas sasniedz vienu gigabitu sekundē. Optiskā interneta tīkla izbūvē “Lattelecom” kopumā investējis 60.1 miljonu eiro. Un šobrīd šis pakalpojums jau pieejams pusei Latvijas mājsaimniecību. Protams, laikam ejot, arī citas Eiropas valstis sāka attīstīt optiskā interneta infrastruktūru, tāpēc tagad varam teikt, ka mēs neesam vienīgie, kas piedāvā tāda ātruma internetu. Bet mēs noteikti bijām pirmie. Un vēl aizvien Latvijā ir pieejams viens no ātrākajiem internetiem Eiropā. Turklāt arī cena par šādas kvalitātes pieslēgumu pie mums ir salīdzinoši zema.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Tagad grūti pat atcerēties, ar kādu interneta ātrumu nācās samierināties līdz sākāt izvērst optiskā interneta projektu.

– Pirms tam ātrākais pieejamais internets sasniedza 10 Mbit/s. Tas nozīmē, ka optika to ļāva sākotnēji palielināt 50, bet vēlāk pat 100 reižu. Protams, mēs pie sasniegtā neapstājamies

– Cik plaši ir izvērsts optiskā interneta tīkls?

– Runa ir par 77 vietām visā Latvijā. Pārsvarā tās ir pilsētas, vai citas blīvāk apdzīvotas vietas. Kopumā izvēršot tīklu, “Lattelecom” optiskais internets jau ir sa­sniedzams pusei Latvijas mājsaimniecību.

– Vai arī tā atlikusī otra puse var cerēt un gaidīt uz pieeju optiskajam internetam?

– Daļa noteikti pilnīgi droši var cerēt, jo ir plānota arī optiskā interneta tīkla tālāka izvēršana. Tiesa, galvenās vietas mēs esam jau sasnieguši.

– Piekritīsit, ka optiskā interneta pieejamība konkrētā vietā nenozīmē tikai zibens ātru internetu katram savās mājās. Patiesībā tas lielā mērā maina visu dzīves vidi, ļaujot attīstīt jaunus pakalpojumus, celt to kvalitāti.

– Ja runājam par uzņēmējdarbības vidi, tad optiskais internets sniedz neatsveramu iespēju nodrošināt, piemēram, videonovērošanas sistēmu darbību. Optiskais tīkls to īpaši labi atbalsta, jo videosignāls prasa pietiekamu ātrumu un pakalpojuma stabilitāti. Labs internets ir arī priekšnosacījums datu apmaiņai un komunikāciju uzņēmumu iekšienē starp dažādām filiālēm vai uzņēmumu starpā neatkarīgi no to atrašanās vietas vai attāluma. Tāpat arī uzņēmumu datu uzglabāšanas nodrošināšanai nepieciešams labs un stabils interneta pieslēgums. Protams, to pašu var izdarīt arī, izmantojot mūsu DSL interneta pieslēgumu, bet ar optiku tas ir daudz ātrāk, ērtāk un patīkamāk.

Reklāma
Reklāma

– Vai vietās, kurās vēl nav pieejams optiskais internets, ar nepacietību to gaida un mudina jūs – kad tad būs?

– Protams, cilvēki ļoti labi zina, kas ir optiskais interneta tīkls un kādas iespējas tas paver. Visi, ar kuriem mums ir sarunas par internetu – gan privātie klienti, gan uzņēmēji, gan pašvaldības – saka: “Jā, mēs gribam optiku!” Mēs vērtējam, kurās vietās mēs to varam tehniski ierīkot, taču jāņem vērā arī finansiālais aspekts, proti, lai šis pakalpojums būtu par lietotājam pieņemamu cenu.

– Skaidrs, katrai viensētai optiku nepievilksi, jo tas neatmaksāsies. Bet uz kādiem uzlabojumiem var cerēt klienti, kam pieejams salīdzinoši ne tik ātrais DSL internets?

– “Lattelecom” ik gadu plāno ap 30 miljonu eiro investīcijas interneta infrastruktūras attīstībā. Un viens no svarīgākajiem projektiem, ko vēlamies realizēt tuvākajā laikā, ir jaunas tehnoloģijas ieviešana, kas ļaus nodrošināt līdz pat 6 reizēm ātrāku internetu klientiem, kam nav pieejams optiskais pieslēgums. Runa ir par “VDSL Vectoring”, kas ir viena no jaunākajām tehnoloģijām pasaulē, kurai pievēršas interneta operatori. Tātad, ja klientam pašlaik ir pieejams internets ar ātrumu 10 Mbit/s, nākamgad viņa interneta ātrums būs jau 20 un 40Mbit/s un vietām līdz pat 60 Mbit/s. Uzlabosies arī pakalpojuma stabilitāte. Šāds ātrums ir pilnīgi pietiekams, lai, piemēram vērotu videopārraides internetā labā kvalitātē, lai straumētu video, vai lejupielādētu apjomīgus failus. Protams, tā nav optika, tomēr arī šis gaidāmais ātruma kāpinājums ir būtisks uzlabojums. Ja salīdzinām ar mobilā interneta jaunāko – 4G – tehnoloģiju, kas piedāvā reālo ātrumu līdz 20 Mbit/s, tad mūsu piedāvātie 60 Mbit/s ir pavisam labi. Pie tam vērā jāņem ne tikai maksimālais interneta ātrums, ko pakalpojuma sniedzējs nodrošina, bet arī minimālie garantētie ātrumi – “Lattelecom” saviem klientiem garantē minimālo ātrumu, kas ir vismaz 50% no maksimālā, savukārt mobilo pakalpojumu sniedzēji nereti garantē tikai 144 Kbps.

– “VDSL Vectoring” risinājums savā ziņā ir atbilde 4G mobilajam internetam. Kad jūsu uzlabotais pakalpojums kļūs pieejams klientiem?

– Ieviešanas process jau ir sākts un nākamajā gadā plānojam jauno pakalpojumu nodrošināt jau 90 000 mājsaimniecību. Aicinu visus cilvēkus, kuriem ir vēlme palielināt sava mājas interneta ātrumu, vispirms ienāciet mūsu mājaslapā www.lattelecom.lv un uzziniet, kādi pakalpojumi jums konkrētajā adresē ir pieejami. Jo var būt situācija, ka cilvēks sapņo par liela ātruma internetu, bet viņš šo savu vēlmi neizsaka līdz galam – nesazinās ar mums. Ir vērts kaut vai tikai piezvanīt mums uz 177 un pajautāt: vai man ir pieejams kāds ātrāka interneta risinājums nekā es lietoju pašlaik?

– Vai jūsu līdzšinējiem klientiem – DSL interneta lietotājiem jau jāpiesakās jaunajam “VDSL Vectoring” pakalpojumam?

– Ieviešot šo jauno tehnoloģiju, mēs uzrunāsim katru klientu individuāli un piedāvāsim lielāka ātruma internetu. Saskaņosim ērtāko mūsu montiera vizītes laiku, jo jāņem vērā, ka pārejai uz ātrāku internetu ir jānomaina lietotāja modems. Piebildīšu, ka līdz ar ātrāku internetu, mūsu klienti iegūs plašākas “Lattelecom” Interaktīvās TV lietošanas iespējas, piemēram, to varēs skatīties vienlaikus kaut uz pieciem televizoriem.

– Vai par sešas reizes lielāku ātrumu DSL interneta lietotājiem būs arī jāmaksā sešas reizes vairāk?

– Nē, pakalpojuma cena noteikti nepalielināsies sešas reizes. Tātad, ja, piemēram, klientam šobrīd ir internets ar ātrumu līdz 20 Mbit/s, tad iegūstot ātrumu līdz 40 Mbit/s, par pakalpojumu būs jāmaksā tikpat, cik iepriekš, savukārt, ja klientam no 20 Mbit/s varēs palielināt ātrumu līdz 60 Mbit/s, tad cenas korekcija var būt vien pāris eiro diapazonā. Pieļauju, ka pēc diviem trīs gadiem tiks radīta vēl kāda jauna tehnoloģija, kas DSL interneta lietotājiem ļaus piedāvāt vēl lielāku ātrumu, piemēram, 100 Mbit/s vai vēl vairāk uz esošās infrastruktūras bāzes. “Lattelecom” vienmēr ir sekojis tehnoloģiju attīstībai un mūsu klienti var justies pilnīgi droši – ja pasaulē parādīsies kaut kas jauns, tas noteikti kļūs viņiem pieejams.

– Jūs varat nedaudz atklāt “DSL Vectoring” noslēpumu – kādā veidā pa tiem pašiem vadiem izdodas panākt straujāku datu kustību?

– Tehnoloģijas potenciāls slēpjas tajā, kā pārraidāmais datu kopums tiek sakārtots un uztverts. Runa ir par datu saspiešanas algoritmu, ko zinātnieki izstrādājuši, ņemot vērā esošā datu pārraides kabeļa fizikālās īpašības ar mērķi panākt straujāku datu plūsmu. Precīzāk sakot, zinātniekiem ir izdevies panākt, ka vienā kabelī var ietilpināt lielāku informācijas daudzumu. Un visa šī procesa smadzeņu centrs atrodas mūsu interneta centrālēs.

– No vadiem pārslēgsimies uz bezvadu jeb wifi internetu. Šovasar Rīga pacēla wifi galvaspilsētas karogu. Bez “Lattelecom” tas taču nebūtu iespējams?

– Apsēdāmies, padomājām, izanalizējām un sapratām, ka mēs atkal varam būt lepni ar to, ka esam priekšā pārējām Eiropas pilsētām. Un šobrīd esam panākuši, ka mums galvaspilsētā izveidots vislabākais wifi interneta raidītāju tīkls. Kopumā Rīgā ir tūkstotis raidītāju; uz katriem 700 iedzīvotājiem ir viens raidītājs; uz katru kvadrātkilometru ir trīs raidītāji. Ja mēs salīdzinām šos rādītājus ar citām pilsētām, mēs apsteidzam Tallinu, Stokholmu, Helsinkus, Vīni, Parīzi un visas pārējās pilsētas un Rīga pilntiesīgi nes Eiropas wifi galvaspilsētas vārdu. Pēdējos gados “Lattelecom” ir rūpīgi strādājis pie tā, lai wifi bezvadu internets būtu pieejams pēc iespējas plašāk Latvijā, arī ārpus Rīgas, vietās, kur ir pietiekami plašs potenciālo lietotāju skaits. Pašlaik redzam, ka mūsu bezmaksas wifi internetu izmanto 134 000 unikālo lietotāju mēnesī. Kopš bezmaksas wifi tīkla atvēršanas, kopumā to jau ir lietojuši vairāk nekā pusmiljons cilvēku.

– Vai uzņēmumam ir kāds izdevīgums piedāvāt internetu bez maksas?

– Mēs redzam, ka reklāmdevēji aizvien meklē jaunus reklāmas kanālus un šajā ziņā wifi interneta pakalpojums kļūst aizvien pieprasītāks. Turklāt šis reklamēšanās veids ļauj precīzāk uzrunāt konkrētu mērķa auditoriju.

– Vai plānota turpmāka wifi interneta tīkla izvēršana?

– Plānojot šā pakalpojuma attīstību, esam sapratuši, ka cilvēki vislabprātāk wifi internetu izmanto tad, kad viņi ir kaut kur atnākuši un kādu brīdi – vai tā ir kafejnīca, tirdzniecības centrs vai kāda cita iestāde, proti vietā, kur ir plānota zināma laika pavadīšana. Mēs turpināsim wifi raidītāju izvietošanu tieši šādās vietās. Noteikti turpināsim mācību iestāžu aprīkošana ar piekļuvi bezmaksas internetam. Šobrīd mēs to piedāvājam jau kopumā 235 mācību iestādēs. Jāuzsver, ka mēs vienlaikus piedāvājam interneta satura filtru, kas liedz skolēniem pieeju kaitīgam saturam. Viena no populārākajām mūsu bezmaksas interneta pieejas vietām ir Rīgas autoostā un kuģu ostas piestātne. “Lattelecom” bezmaksas internets pieejams jau arī 21 Latvijas slimnīcā. Bet runājot, par turpmāko, jau šajā mēnesī mūsu wifi internets kļūs pieejams arī Rīgas Centrāltirgū.

– Tad jau cilvēkam, kura dzīvesvieta atrodas “Lattelecom” wifi interneta zonā, nav jāpērk internets?

– Teorētiski jā. Un ir zināms, ka mēdz būt tādas atsevišķas situācijas. Tomēr ir skaidrs, ka cilvēkam jau vajag ne tikai internetu vien, viņam parasti vajag arī kvalitatīvu televīziju un varbūt arī telefonu.

– Vai tiešām vēl kāds lieto parasto mājas telefonu, kas pieslēgts pie vada?

– Tā lietojamība samazinās – cilvēki zvana mazāk, arī klientu skaits ar katru mēnesi rūk. Tomēr mums vēl aizvien ir 400 000 abonentu, kam mājās ir telefona līnija un parastais tālrunis. Līdz ar to jāsaka, ka Latvijā šis paradums ir diezgan noturīgs. Zvanot pa mājas telefonu, tu vari būt drošs, ka cilvēks ir mājās un tu vari ar viņu parunāt mierīgā gaisotnē, nebaidoties, ka esi viņu sazvanījis kaut kur nelaikā. Savukārt, ja runājam par biznesa sektoru, fiksētais telefons tomēr apliecina zināmu statusu – parāda, ka uzņēmums ir stabils, ka tam ir savs birojs.

– Ja fiksētie telefonu sakari zaudē savu popularitāti, tad interneta lietotāju skaits tikai aug. Un, kur ir pieprasījums – ir arī piedāvājums. Sakiet, kā cilvēkam neapjukt plašajā piedāvājuma klāstā, izvēloties sev piemērotāko interneta pieslēgumu?

Noteikti iesaku izvēlēties pieejamo ātrāko internetu. Tad jāizsver, cik es esmu gatavs par to maksāt un jāpieņem lēmums. Tātad, vispirms jānoskaidro, kas jūsu konkrētajā dzīvesvietā ir pieejams un to vislabāk var izdarīt, ievadot savu dzīvesvietas adresi “Lattelecom” mājaslapā www.lattelecom.lv vai piezvanot uz 177. Tāpat, izvēloties internetu, jāatbild uz jautājumu – vai man vajag arī televīziju? Lielākā daļa mājās skatās arī televīziju, tāpēc jāņem vērā, ka komplektā “internets plus televīzija” būs izdevīgāk. Skaidrs, ka tagad var rasties kārdinājums padoties 4G mobilā interneta reklāmām, izvēloties kādu no mobilo operatoru piedāvātajiem interneta pakalpojumiem. Tomēr es ieteiktu nepaļauties tikai uz reklāmas saukļiem vien, bet lūgt, lai operators atsūta arī līgumu un pakalpojuma aprak­stu. Uzmanība jāpievērš noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz datu apjomu, noteiktām aplikācijām un citiem ierobežojumiem. Iepazīstieties arī ar mobilā operatora atrunāto minimālo interneta ātrumu, kā arī ar servisa nodrošinājumu.

Uzziņa

Ātrs internets

* Eiropas Savienībā (ES) vidējais optisko pieslēgumu īpatsvars ir daudz zemāks nekā Latvijā, un tas veido tikai 27% no visiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem. Optisko pieslēgumu īpatsvars ir vērtējams kā augsts, ja tas ir virs 50% no visiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem. Viszemākais optisko tīklu īpatsvars 1 – 3% robežās ES ir Horvātijā, Kiprā, Grieķijā un Itālijā.

* Augstākais optisko tīklu īpatsvars ES (% no visiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem): Latvijā un Beļģijā (70%); Rumānijā (67%); Bulgārijā (62%); Nīderlandē (59%); Zviedrijā (58%); Portugālē (56%); Lietuvā (53%).

* Latvijā ir sestais ātrākais internets pasaulē. Latvijā ir liels ātras un īpaši ātras piekļuves internetam īpatsvars – virs 100 megabitiem sekundē (Mbit/s), kamēr vairumā ES dalībvalstu netiek plaši piedāvāti pakalpojumi, kur interneta ātrums ir virs 100 Mbit/s.

Avoti: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija;

“Akamai Technologies”. 2013. gada dati