Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. maijs, 2012
Drukāt

Internets nedrīkst aizstāt papīra dienasgrāmatas


dators_leta4

Bez elektroniskajām skolu dienasgrāmatām, atzīmju žurnāliem un sekmju izrakstiem 21. gadsimtā neiztikt, taču skolēnu vecākiem arī elektroniskās atzīmes un piezīmes būtu jāredz bez maksas.
 Tāds bija viens no galvenajiem secinājumiem, kas izskanēja piektdien notikušajā tiesībsarga organizētajā sanāksmē par bezmaksas izglītības pieejamību.

 

Jau rakstīju, ka, aptaujājot vecākus, tiesībsargs noskaidrojis – vecāki sūdzas ne tikai par to, ka jātērējas skolas grāmatām un citiem mācību piederumiem. Dažās skolās vairs nevar uzzināt bērna sekmes, ja vien nelieto internetu, turklāt par detalizētu sekmju informāciju jāmaksā.

Šī iemesla dēļ tiesībsargs uz sarunu bija aicinājis portālu “e-klase.lv”, “mykoob.lv” un “uzdevumi.lv” veidotājus. Pirmos divus portālus skolas izmanto, lai elektroniskajā vidē ievadītu atzīmes un citas ar mācību procesu saistītas ziņas, bet trešajā par brīvu iespējams risināt dažādus uzdevumus, taču, lai gūtu skaidrojumu, kāpēc pareizā atbilde ir tieši tāda, kāda tā ir, gan jāmaksā.

“E-klases” izstrādes vadītājs Jānis Kaģis teica, ka portāla veidotājiem, sākot darbu, neienāca prātā, ka daļa skolu varētu atteikties no papīra dienasgrāmatām un liecībām, aizbildinoties ar to, ka viss redzams internetā. Portāls veidots ar domu, ka tas nodrošinās vecākiem papildu ērtības, nevis atņems jau ierastās iespējas uzzināt par bērna skolas gaitām.

“Cik mēs kontaktējamies ar skolām, tik tomēr redzam, ka vairākums jo
projām izsniedz gan liecības, gan sekmju izrakstus reizi mēnesī.

 

Pagaidām papīrs ir vispieejamākais veids, turklāt tur vecākiem iespējams parakstīties. Tomēr, laikam ritot, dažas skolas mēģina no tā atteikties, un tad pa galvu dabūjam mēs. Pat ja skolā tikai trīs procentiem vecāku nav pieejams internets, vienalga viņu tiesības ir pārkāptas,” stāstīja J. Kaģis.

 

“E-klasē” daļa informācijas pieejama bez maksas, piemēram, bērna sekmes par pēdējām dienām, bet vairāk informācijas var gūt, samaksājot septiņus latus mācību gadā, kā arī sedzot SMS sūtīšanas izmaksas, jo portāls sūta vecākiem SMS, ja bērns nav skolā. Portāla pārstāvis atzina, ka “e-klases” bezmaksas variantā uzzināt nepieciešamo informāciju “nav šausmīgi ērti”. Taču “neviens nav atcēlis vecāku tiesības iet uz vecāku sapulcēm, saņemt sekmju izrakstus un tikties ar priekšmetu skolotājiem”.

J. Kaģis arī skaidroja, ka pilnīgi bez maksas portāls nav tāpēc, ka tā uzturēšana maksā naudu. Taču tie, kuri izvēlējušies maksas pakalpojumus, mēdz pukstēt par to, ka viņiem jāmaksā arī par tiem, kuri portālu lieto bez maksas.

Tāpēc J. Kaģis uzskata, ka bezmaksas portāla variantu vajadzētu finansēt valstij. “Tomēr šobrīd tādu iespēju neredzam,” viņš atzina.

“Mykoob” pārstāvis Ģirts Kalniņš sacīja, ka viņa pārstāvētais portāls jau sākumā “sevi pozicionējis kā bezmaksas portālu”. Tāpēc lielākā daļa informācijas ir par velti un portāls līdz šim nav saskāries ar skolotāju, vecāku vai skolēnu nepatiku. Jāmaksā tad, ja vecāki izvēlējušies saņemt SMS, piemēram, par atvases divniekiem vai bastošanu. Tāpat jāmaksā, ja portālā vēlas apskatīt statistiskus datus, piemēram, par to, kādas bērna sekmes izskatās uz klasesbiedru, skolasbiedru vai visu vienaudžu fona.

Citi sanāksmes dalībnieki piekrita, ka 21. gadsimtā vecākiem jābūt iespējai sekot bērna skolas gaitām arī elektroniskā veidā, taču vairāk būtu jāpopularizē iespēja šo informāciju noskaidrot bez maksas. Turklāt valstij tiešām būtu jāiesaistās portālu finansēšanā, ja jau kopumā skolu informatizēšanai un datorizācijai tiek tērētas ievērojamas naudas summas.

 

Arī Ģ. Kalniņš uzsvēra, ka patlaban Izglītības un zinātnes ministrija grasoties tērēt lielu naudu par tādu sistēmu izstrādi, kas “e-klasei” un “mykoob” jau ir. Ja šādi netērētos, atliktu nauda, par ko segt vecāku elektronisku informēšanu, jo “protams, ka par velti ir tikai siers slazdā”.

 

Tiesībsargs Juris Jansons sacīja: “Ja vecāki ir atbildīgi par to, lai viņu bērni būtu skolā, tad, ja bērns nav skolā, viņiem jābūt iespējai to uzzināt tik ātri, cik tas 21. gadsimtā iespējams.”

Paredzams, ka maija beigās varētu notikt tiesībsarga konsultatīvās padomes sēde par bezmaksas izglītību, tur par šiem jautājumiem varētu runāt plašāk.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+