Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. decembris, 2014
Drukāt

Internets pacieš visu? Pārdomas par etnisku jautājumu apspriešanu (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs foto

Pagājšnedēļ portālā “ManaBalss.lv” sabiedrības apspriešanai parādījās iniciatīva “Par saliedētu, iekļaujošu un tolerantu sabiedrību Latvijā!”. Atgādinājumam – portālā “ManaBalss.lv” var parakstīties elektroniski un tad pēc 10 000 parakstu savākšanas apspriežamā iniciatīva tiek iesniegta likumdevējiem, tāpēc portāla vadmotīvs ir dot “iespēju ar vienu klikšķi nogādāt Saeimā vislabākās, visgaišākās idejas un uzlabot Latviju”.

Iniciatīvā “Par saliedētu, iekļaujošu un tolerantu sabiedrību Latvijā!” apkopoti secinājumi un ieteikumi pēc 14. novembrī notikušā foruma “Daudzbalsība, ieklausīšanās un koprade: mazākumtautības Latvijā”, kuru rīkoja Kultūras ministrija, tās Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvā komiteja un Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds.

Forumā piedalījās ļoti dažādi cilvēki: gan pārstāvji no mazākumtautību kultūras biedrībām, kas Latviju ciena un vēlas tās uzplaukumu, kā Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs, gan tādām organizācijām, kas Latvijā īsteno tā dēvētās Krievijas tautiešu politikas kursu, piemēram, Latvijas Krievu kopienas vadītājs Vjačeslavs Altuhovs, un pat tādi cilvēki, kas atklāti pauduši, ka nīst Latvijas valsti, piemēram, Aleksandrs Giļmans. Tāpēc forumā tika apspriestas gan konstruktīvas idejas, piemēram, ka jāuzlabo latviešu valodas mācību grāmatas mazākumtautību skolām un ka mazākumtautību biedrības var dot lielāku ieguldījumu sabiedrības drošības stiprināšanā, gan daži savdabīgi apgalvojumi. Piemēram, ka Donbasā pirms gada esot bijusi labāka etniskā situācija nekā pie mums Latvijā tagad.

Dažādie uzskati atspoguļojās arī foruma atziņu apkopojumā “Par saliedētu, iekļaujošu un tolerantu sabiedrību Latvijā!”, kura ievadā ierakstīts: “De facto saliedētība Latvijas sabiedrībā vēl nav sasniegta, par to liecina etniskās pārstāvniecības disproporcijas valsts pārvaldē un pilsoniskās sabiedrības segmentā, dažādības vadības sistēmas trūkums izglītības sistēmā un darba tirgū, nošķirtas informatīvās telpas latviešu un krievu valodā, periodiski vērojami radikālu politisku saukļu izraisīti etnisku konfliktu uzliesmojumi” (izcēlums mans – D.K.). Tas, protams, labi saskan ar Nepilsoņu kongresa ideologa Aleksandra Gapoņenko veidoto rakstu krājumu “Etniskie konflikti Baltijas valstīs. Postpadomju periods” un citu radikālo aktīvistu mēģinājumiem iztēlot Latviju kā potenciālā konflikta vietu, taču par kādiem “etnisko konfliktu uzliesmojumiem” Latvijā domājusi Kopienu inciatīvu fonda valdes priekšsēdētāja, bijusī izglītības un zinātnes ministra padomniece sabiedrības integrācijas jautājumos Liesma Ose, kas apkopoja mazākumtautību foruma darba grupu vadītāju secinājumus un ievietoja iniciatīvas tekstu “Manabalss.lv”? Piezvanīju viņai un lūdzu nosaukt konkrētus gadījumus. Minēju arī, ka tajā pašā dienā, kad notika forums, rīta pusē apmeklēju konferenci Latvijas Zinātņu akadēmijā, kurā Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone uzsvēra, ka Latvijā, pastāvot etniskai dažādībai, nav bijuši etniskas izcelsmes konflikti.

Pēc īsas telefoniskas diskusijas Oses kundze atzina, ka manas šaubas esot pareizas, formulējums par etnisku konfliktu uzliesmojumiem esot pārāk saasināts un pārāk šerps, sacīja paldies par kritiku un solīja tekstu labot.

Šis teikums ir izņemts ārā. Taču neatbildēti jautājumi ir palikuši. Piemēram, kas slēpjas aiz teikuma “par etniskās pārstāvniecības disproporcijām valsts pārvaldē un pilsoniskās sabiedrības segmentā”. Vai valsts pārvaldē būtu jāievieš kādas “etniskās pārstāvniecības” kvotas? Arī šī ideja Krievijas “tautiešu” aprindās lolota jau labu laiku.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. 50 gadus bijam spiesti runāt krieviski Atbildēt

    nakamos 50 gadus runāsim tikai latviski.

  2. Par “kvotām” valsts pārvaldē. Šai idejai pateicīgu augsni nodrošina runas par nepieciešamību pēc dzimumu kvotām pārvaldē. Ja tā, kāpēc gan ne arī etniskās. Paši sieviešu tiesību cīnītāji provocē uz absurdu. Drīz pieprasīs arī seksuālo minoritāšu kvotas.

  3. mani vienkārši tracina doma par to ka no mums mēģina izveidot kontrolējamu un viegli manipulējamu sabiedrību.

  4. ...bet ja nu tomēr.. Atbildēt

    varbūt tas neattiecas uz tēmu,bet atcerējos pāris ēnešus vecu gadījumu,kad 15 trolejbusā ,kāds krievu tautības vīrelis uzbruka kādam melnādainajam. Itkā iemesls bija nepiereģistrēts brauciens,bet tādi braucēji bija vairāki…..no tā vīreļa burtiski plūda ārā-ko tu dari mūsu Latvijā!Skaidrā gan viņš nebija,tas fakts.

  5. Mīļie tautieši, kāda gan varbūt saliedētība okupantam ar cietušo, kā gan var mierīgi raudzīties ceļā uz Sibīriju mirušās un no vagona izmestās mātes bērni uz viņu dzīvokli nākošajā dienā ieņēmušā krievu virsnieka bērniem? Daudziem pat noteikti bija grūti dzīvokli atgūt no kolonistiem. Kāda pārstāvniecība?! Vienīgais DEOKUPĀCIJA !!!

    • Piekrītu! Nekad nemīlēšu Latvijā dzīvojošos okupantus, kolonistus un šo salašņu pēctečus! Nepieļaušu latviešu tautas “saintegrēšanu” un “saliedēšanu” ar šiem kara noziedzniekiem. Tikai deokupācija un dekolonizācija!

    • Un kad kara laikaa,lv.cilveki dieneja hitlera armijaa,un slakteja ebrejus un visus citus pec kaartas-NEKAS!????????lAIKS AIZMIRST JAU LAIKAM,,BET JADZIVO – TAS BIJA,BET TAGAD DEPUTATI APZOG MUUS,ALGAS KADAS?…..PIETIEK GRAUZTIES SAVA STARPAA!!

Draugiem Facebook Twitter Google+