Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. janvāris, 2016
Drukāt

Internets zem vienota lietussarga (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Parlaments sesijā Strasbūrā šonedēļ ir apstiprinājis ziņojumu “Par virzību uz digitālā vienotā tirgus aktu”, tādējādi dodot zaļo gaismu iecerei digitālo vienoto tirgu balstīt uz kopīgiem ES noteikumiem, nevis turpināt ierasto kārtību, kad šo jomu regulē visās 28 dalībvalstīs esošie dažādie likumi.

Šos priekšlikumus izstrādāja Eiropas Komisija (EK), un idejas atbalstītāji cer, ka vienoti nosacījumi būtiski atvieglos, piemēram, Eiropai tik būtisko mazo un vidējo uzņēmēju darbu, kas ikdienā gan veic norēķinus, gan arī citādi izmanto globālo tīmekli. Saskaņā ar statistikas datiem tikai 1,7% ES uzņēmumu pilnībā izmanto modernās digitālās tehnoloģijas un tikai 14% mazo un vidējo uzņēmumu izmanto internetu tirdzniecības darījumiem.

“Kamēr tehnoloģijas strauji attīstās, Eiropas Savienības likumi atpaliek un netiek līdzi to attīstību tempiem. Harmonizēti noteikumi atvērs jaunas durvis un izaugsmes iespējas uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri šobrīd tieši atšķirīgo un sarežģīto likumdošanu dēļ atsakās piedāvāt pakalpojumus un preces tiešsaistē. Patērētājiem tas savukārt dos iespēju vieglāk piekļūt citu valstu pakalpojumiem, tā paverot plašākas izvēles iespējas,” secina EP deputāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”), piebil­stot, ka jaunie nosacījumi būs būtiski arī Latvijai kā uz eksportu orientētai valstij.

 

Daudz un dažādu šķēršļu

ES vienotā digitālā tirgus izveidošana nebūs vienkārša, un jau tagad zināms, ka normatīvo aktu izstrādāšana prasīs laiku. EK plāno līdz gada beigām EP izvērtēšanai nodot pavisam 16 iniciatīvu digitālā vienotā tirgus izveidei. Pagaidām digitālajā tirgū arvien pastāv dažādi šķēršļi, uz kuriem eiroparlamentārieši norādījuši ieteikumos EK.

Parlaments prasa izstrādāt idejas likumiem, kā novērst diskrimināciju ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai valsts piederības dēļ, ko Briseles gaiteņos dēvē par “ģeobloķēšanu”. “Tas nav pieļaujams, ka Eiropas valstu uzņēmējiem digitālajā vidē ir dažādas iespējas pārdot savu produkciju vai vietām šādas iespējas pilnībā ir liegtas,” norāda EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas pārstāve, deputāte no Maltas Mirimama Dalli.

Deputāti aicina EK domāt arī, kā nodrošināt līdzvērtīgu un ilgtspējīgu patērētāju aizsardzības līmeni neatkarīgi no tā, vai digitālo saturu viņi iegādājas tiešsaistē vai bezsaistē, meklēt risinājumus, kā veikt paku piegādi starp ES dalībvalstīm, lai uzlabotu pakalpojumus un samazinātu izmaksas. Deputāti aicina EK arī domāt, kā novērst šķēršļus it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai viņi varētu izmantot visas jaunāko tehnoloģiju iespējas, piemēram, mākoņdatošanu, lietisko internetu, 3D druku un citus jaunumus, kā arī pārstrādā e-privātuma direktīvu, lai tā būtu moderna un atbilstoša mūsdienu prasībām.

Jāteic, ka visās šajās diskusijās ļoti būtisku lomu ieņem tieši sabiedrības bažas par to, vai, izmantojot interneta pakalpojumus, cilvēku dati ir maksimāli pasargāti. Saskaņā ar EK aptauju datiem vismaz 90 procenti cilvēku vēlētos, lai viņu datu drošība būtu vienādi pasargāta absolūti visās 28 dalībvalstīs, par ko nav lielas pārliecības. Vēl daudz darāmā ir arī e-komercijas noteikumu atvieglošanā, kā arī nepieciešama vienkāršotas un vienotas PVN sistēmas izveide tiešsaistē.

 

Aicina Lielbritāniju apdomāties

Par EP lēmumu publiski pozitīvi izteikušās jau vairākas starptautiskas kompānijas, kas izvērš darbību internetā. Bijušais kompānijas “Google” vadītājs Ēriks Šmits intervijā izdevumam “The Independent” kā pozitīvo piemēru Eiropā izcēlis Lielbritāniju, minot, ka šī ir valsts, kurā uzņēmējdarbība internetā “mutuļo”. Viņš arī norādījis, ka šā iemesla dēļ gan ES, gan pašai Londonai būtu ārkārtīgi svarīgi debašu karstumā nepieņemt aplamu soli un neizstāties no bloka. Ē. Šmits sacījis, ka tieši palikšana ES būtu milzīgs ieguvums jau tā spēcīgajam Lielbritānijas digitālajam tirgum, kas “ir krietni priekšā ASV”.

Uzņēmēja domas ir atbalsojusi arī EK. “Vienota digitālā tirgus nostiprināšana mūsu ekonomikai papildus varētu sniegt 415 miljardus eiro gadā un radīt ievērojami daudz jaunu darba vietu,” norāda par digitālajām lietām atbildīgais Eiropas komisārs no Igaunijas Andruss Ansips.

Visas ES vienota digitālā tirgus izveidošana ir arī Žana Kloda Junkera vadītās komisijas viens no politiski būtiskākajiem jautājumiem un sabiedrībai dotajiem solījumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Latvijas tv varēs redzēt visur Eiropā? Un Ugunsgrēku arī????))))

Draugiem Facebook Twitter Google+