Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

“Latvijas Avīze” atmasko: Interviju izkropļo līdz nepazīšanai 39

Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta (LU LVI) vēsturnieks Arturs Žvinklis esot pateicis patiesību par 1941. un 1949. gada deportācijām Baltijā. Tās izrādās ir “vienkārši mīts”, “izgudrojums”, “nekaunīgi meli”; Latvijā tiek darīts viss, lai ar vēstures kropļojumu palīdzību “paaugstinātu rusofobijas līmeni”; Latvijas skolās vēsturi drīkst mācīt tikai “pašreizējās antikrieviskās ideoloģijas” ietvaros; situācija ar vēstures mācību grāmatām un vēstures mācīšanu Latvijā, tāpat kā ar vēstures interpretācijām, ir “šausmīga”. Visi uzskaitītie “atmaskojumi” visdažādākajās “mērcēs” un komplektācijā bija sastopami Krievijas interneta ziņu vietnēs tūlīt pēc 14. jūnija, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas. Žvinkļa it kā sacītais nācis no viena avota – no apmēram pusstundu garās vēsturnieka intervijas “Radio Baltkom” 14. jūnija rīta programmā “Utro na Baltkome” un sarunas atreferējuma portālā “Mixnews.lv”. Ja portāls vienkārši atlasījis no Žvinkļa emocionālajiem, ne pārāk tekošā krievu valodā sacītajiem tekstiem tikai to, kas tam šķitis piemērots – burtiski ap desmit teikumus no visa stāstījuma, tad savā tālākajā izplatībā šis materiāls kļūst par lielisku melu ziņas piemēru.

IZCELSME UN IZPLATĪBA

Ar intervijas audioierakstu katrs, kuram pieejams internets, joprojām var iepazīties “Mixnews.lv” vietnē. Tajā pašā laikā teksta versijā ne “Mixnews.lv”, ne vēlāk to pārķērušie un izpušķojušie Krievijas mediji ne ar vārdu nav pieminējuši to, ko Žvinklis stāstījis par noziedzīgajām 1941. gada 14. jūnija deportācijām. (“Radio Baltkom” raidījuma vadītāji ar saviem jautājumiem turklāt sajauc vienā “putrā” 1941. un 1949. gada deportācijas, kam tomēr bija citas nianses.) Dažādos veidos tiek izmantota un murgainiem secinājumiem apvīta raidījuma vadītāju izprovocētā Žvinkļa izteikšanās par valsts atbalsta trūkumu vēstures zinātnei, tajā skaitā vēstures mācīšanai skolās un latviešu leģiona lomas strīdīgo interpretāciju. Atsevišķas Žvinkļa frāzes tiek uzdotas par Latvijas “rusofobiskās” un “fašistiskās” dabas atmaskojumiem. (“Beidzot viņi sapratuši!” – līksmo šo ziņu interneta komentētāji.) Portāls “Newinform.ru” rakstu, piemēram, ilustrē ar neonacistiska paskata jaunekli, kam fonā nez kādēļ Lietuvas karogi. Visus tomēr pārspējis portāls “politikus.ru”, kas savai variācijai par interviju titulā licis: “Latviešu vēsturnieks kliedējis mītu par deportācijām: tās vienkārši ir blēņas!” Teksts veidots tā, ka nesagatavots lasītājs nevar noteikt, ko sacījis Žvinklis, bet kas ir raksta autora izdomājumi. Un tad iznāk, ka LU LVI vēsturniekam pieder, sacīsim, šāda tēze: “Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem uztieptie stāsteļi par padomju okupāciju un komunistiskā genocīda upuriem nav nekas cits kā izdomājumi un nekaunīgi meli. Latviešiem ir jāmācās vēsture, taču valsts vara nav ieinteresēta iedzīvotāju izglītošanā. Citādi būtu grūtāk turpināt apvainot Krieviju izdomātos noziegumos, akcentējot uzmanību uz Latvijai sāpīgiem jautājumiem un iegūstot iedzīvotāju atbalstu.”

ATMASKOJUMS

Žvinklis intervijā ne mirkli nešaubās, ka padomju režīms bijis noziedzīgs, tāpat kā tā īstenotās deportācijas. “Tā pat nav intervijas interpretācija, es pat nezinu, kas tas ir… Kad to izlasīju, biju šokā. Par leģionu man tiešām ir savs viedoklis, un kādam mani izteikumi var likties provokatīvi, taču ne jau tas ir primārais. Primārais ir, ka es it kā attaisnojot deportācijas! Ja es kaut ko tādu būtu teicis, tā būtu klasiska krimināllieta!” sarūgtināts un joprojām mazliet apstulbis, teic pats Žvinklis. Krievijas mediji vairākos gadījumos izmantojuši klasisku paņēmienu – paņemt daļu teikuma no tā, ko vēsturnieks patiesi paudis, atmest sacītā sākumu vai turpinājumu un pasniegt vēlamajā interpretācijā. Žvinklis it kā esot paziņojis, ka Latvija politiskā līmenī vienmēr no krieviem taisot noziedzniekus, bet latvieši allaž tiekot attēloti tikai kā cietēji. Īstenībā intervijā ir runa par to, ka nav pareizi vainot represijās kādu tautību. Domu par “krieviem” pilnībā izraujot no konteksta, tiek izlaists, ka šis temats aizsācies pēc kāda klausītāja jautājuma, kādēļ gan netiekot runāts par sarkano latviešu strēlnieku “noziegumiem” – viņi Petrogradā esot nošāvuši divus miljonus cilvēku. Vēsturnieks nekomentē šīs muļķības, taču aizrāda, ka visi latvieši nav vainīgi pie sarkano latviešu strēlnieku darbības Krievijā, tāpat kā visi ebreji nav vainīgi pie tā, ko Latvijā 1941. gadā darīja LPSR valsts drošības tautas komisārs Simons Šustins. Tālāk viņa teiktais skan: “Vienmēr esmu teicis, ka nav korekti sacīt “krievu okupācija”. Nebija tādas “krievu okupācijas”. Ja esam vēsturiski un juridiski precīzi, tad bija padomju okupācija un pēc tam aneksija.” – “Es vienkārši gribēju uzsvērt, ka nelietībai nav tautības,” tagad skaidro Žvinklis. Kas attiecas uz “vēstures izkropļojumiem”, tad 14. jūnija raidījumā vēsturnieks kritizējis tādas filmas kā “Baiga vasara”, “Rīgas sargi” vai Māras Zālītes Vilim Lācim veltīto lugu “Lācis”, kur notikumu atainojums neatbilst vēsturiskajai īstenībai un negatīvo tēli tiek parādīti kā “apaļi idioti”.

“Ne pirmo reizi runāju “Radio Baltkom”, taču iepriekšējās reizēs tādi “brīnumi” pēc tam nav bijuši. Iespējams, te strādā zināmas aprindas, jo es taču darbojos arī Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijā. Manuprāt, jārunā par plašākas kampaņas sastāvdaļu. No tamlīdzīgām intervijām gan neatteikšos arī turpmāk, tajā skaitā šai pašai radio stacijai. Bet tā man ir laba mācība, un turpmāk palūgšu no viņiem rakstveidā manis sacītā precīzu tekstu,” teic Arturs Žvinklis.

Zvinklis1_6

Saistītie raksti
LA.lv