Intīmais tandēms 0
Daudzi, iepriekšējos gadu desmitos izbaudījuši apnicīgo šaurību dzīvokļos, tagad cenšas to kompensēt un ienest plašumu arī intīmajās mājokļa zonās, apvienojot tās vienā lielākā telpā. Taču ne visās situācijās tas attaisnojas.
Kad izdevīgi
Ja mājoklī ir neliela vannas istaba un vēl mazāka tualete, tad visbiežāk, apvienojot abas telpas, iegūst nedaudz vairāk vietas uz nojauktās sienas un vienu likvidēto durvju rēķina. Tomēr ne jau telpas lielums ir noteicošais, vērtīgākais ieguvums ir iespēja racionālāk izplānot santehnikas izvietojumu. Līdz ar to telpa šķiet ērtāka un kļūst ietilpīgāka.
Ja mājā ir vairāki kanalizācijas stāvvadi, vienu var veidot kā viesu, otru kā saimnieku sanitāro mezglu. Šādā variantā, apvienojot vannas istabu ar tualeti, saimnieku labierīcībām iespējams izbrīvēt lielāko telpu, kurā būs iespējams ievietot gan lielu vannu un duškabīni, gan izlietni, tualetes podu un bidē.
Savukārt viesu sanitārajā mezglā pietiks ar tualetes podu un nelielu izlietni.
Kad kļūst traucējoši
Ja tipveida dzīvoklī dzīvo vecāki un vairāki bērni, tualetes apvienošana ar vannas istabu, lai cik mazas šīs telpas arī būtu, nav ieteicama. Apvienotā telpa var kļūt par strīda ābolu bērnu vidū un radīt krietnu kavēšanos visai ģimenei rīta un vakara stundās.
Ja mājoklī dzīvo arī gados veci ģimenes locekļi, sanitāro mezglu apvienošana arī var izraisīt konfliktus paaudžu dažādās dienas kārtības dēļ: kad vieniem jāsteidzas, otri vēlas telpas izmantot nesteidzīgi.
Ja līdzās vannas istabai atrodas virtuve, nav vēlams vannas istabai pievienot tualeti, jo telpā neizbēgami būs jūtams arī tualetes aromāts, kas savukārt var iekļūt arī virtuvē.
Kas jāņem vērā apvienojot
Jebkuru telpu apvienošanu, nojaucot sienu, nepieciešams saskaņot pie apsaimniekotāja un būvvaldē. Tam vajadzīgs arhitekta veidots projekts. Protams, kamēr neviens par to neinteresējas, var dzīvot mierīgi, bet problēmas sākas, kad vēlas mājokli pārdot vai ieķīlāt. Tad nepieciešams mājokļa plāns, un, ja tas neatbildīs telpu reālajam izvietojumam, nāksies maksāt sodu.
Ja dzīvoklī maina sanitāro mezglu atrašanās vietu (piemēram, dušas telpu paplašina uz koridora rēķina), tas jāsaskaņo arī ar apakšējiem kaimiņiem. Ja ieplānots pārvilkt ūdens un kanalizācijas pievadus, jārēķinās, ka vecajās ēkās stāvvadi mēdz būt ļoti sliktā stāvoklī. Tos atsedzot, var izrādīties, ka daļa no tiem jāmaina, un remonts izmaksās krietni dārgāk, nekā bija plānots.
Nereti, apvienojot sanitāros mezglus un iegūstot lielāku plašumu, saimnieki vēlas tajā ievietot masāžas vannu, kas, piepildīta ar ūdeni, ir ļoti smaga. Vecajos namos koka starpstāvu pārsegumi var arī neizturēt mūsdienīgās santehnikas lielo masu, tāpēc laikus jāpārliecinās par konstrukciju svarnesību. Der padomāt arī par to, kā apjomīgo masāžas vannu būs iespējams telpā ienest – varbūt tā jānovieto jau tad, kad izgāzta siena un durvis. Īpašs stāsts ir par otrā stāva vannas istabām privātmājās ar vītņveida kāpnēm. Tur nereti vienīgais veids, kā vannu iedabūt telpā, ir iecelšana caur logu.
Vēl jāatceras, ka visām komunikācijām arī pēc pārbūves jābūt ērti pieejamām, ja rodas nepieciešamība ko labot.
Padoms Dizainere Silvija Kaca: “Ja mājoklī ir tikai viens sanitārais mezgls un tas pats apvienots, jārēķinās, ka to izmantos arī viesi. Tāpēc īpaši der padomāt par to, lai vannas istabā būtu pietiekami daudz ērtu plauktu vai atvilktņu, kur novietot mājokļa iemītnieku personiskās higiēnas piederumus, kas nav paredzēti svešām acīm.” |
