Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. novembris, 2015
Drukāt

Intriģējoši fakti par Brīvības pieminekli

Foto - LETAFoto - LETA

Ideja par Latvijas atbrīvošanas cīņām veltītu pieminekli Rīgas centrā pieder Latvijas ārpolitikas veidotājam Zigfrīdam Annai Meierovicam, kurš pirmo reizi to publiski izteica 1922. gadā.

Lai nonāktu pie tēlnieka Kārļa Zāles un arhitekta Ernesta Štālberga piedāvātā risinājuma ar devīzi “Mirdzi kā zvaigzne!”, bija vajadzīgi četri konkursi un astoņi gadi. Pirmo konkursa izsludināja 1923. gadā.

Piedāvājumi pieminekļa vietā celt “Brīvības pili”, “Brīvības muzeju” vai “Brīvības tiltu” pār Daugavu tika noraidīti kā pārāk dārgi.

Pieminekļa atrašanās vietu Brīvības bulvārī izvēlējās garos strīdos, izšķiroties starp Daugavas krastmalu, kādu no Daugavas salām, Esplanādi un Bastejkalnu.

Monumenta būvē izmantoja 1910. gadā celtā cara Pētera I pieminekļa pamatus. Pēc “vara jātnieka” evakuācijas 1915. gadā bija saglabājies tikai sarkanā granīta postaments, ko pirms Brīvības pieminekļa celšanas nojauca.

Brīvības piemineklis ir 42 metrus augsts un tā būvniecībā izmantoto celtniecības materiālu kopsvars sasniedz 2500 tonnas.

Kā izejmateriāls pieminekļa būvei kalpoja no Somijas vestais granīts un Itālijas travertīns. Vietējā Allažu šūnakmens pēc Brāļu kapu izbūves šim piemineklim vairs nepietika. No domas par vietējo granītu atteicās – Latvijas laukakmeņu dažādie toņi padarītu Brīvības pieminekli “raibu”.

Piemineklis tapa četros gados – pamatakmeni lika 1931. gada 18. novembrī, bet atklāja 1935. gada 18. novembrī.

Obelisku vainagojošo Brīvības alegoriju izgatavoja zviedru varkalis Ragnārs Mirsmēdens; viņam palīdzēja jaunais mākslinieks Jānis Zibens. Trīs zvaigznes ir sudrabkaļa Arnolda Naikas darbs, jo Mirsmēdens sacījis: “Jūs esat latvieši un savas trīs zvaigznes jums jāizkaļ pašiem. Es tur roku klāt likt nedrīkstu.”

Kompozīcijā “Darbs” pa kreisi no uzraksta “Tēvzemei un brīvībai” K. Zāle attēloja pats sevi kā strādnieku ar veseri.

Brīvības piemineklis ir Latvijas vēsturē pirmais militāri sveicināmais piemineklis. Pavēli, saskaņā ar kuru karavīriem un visām karaspēka vienībām piemineklis, garām dodoties, jāsveicina, Valsts prezidents A. Kviesis un kara ministrs ģenerālis J. Balodis izdeva 1935. gada 20. novembrī. Padomju okupācijas vara to atcēla tikai 1940. gada 15. oktobrī.

Brīvības piemineklis vairākkārt ticis sašauts. Otrā pasaules kara gados akmens daļas cieta no šķembām, bet Brīvības figūra – it kā no lidmašīnas uguns. Pēc 1991. gada 20. janvāra divi ložu caurumi palika strādnieka plecā jau pieminētajā kompozīcijā “Darbs”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+