Mobilā versija
+19.6°C
Cecīlija, Cilda
Ceturtdiena, 27. jūlijs, 2017
18. maijs, 2017
Drukāt

Intriģējoši un reti priekšmeti Rundāles pils četrās jaunatklātajās telpās (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nākamajā nedēļā, 24. maijā, atzīmējot 281. gadadienu kopš Rundāles pils pamatakmens ielikšanas, muzejā tiks atklātas četras jaunas telpas, LA.lv pavēstīja muzeja komunikāciju speciāliste Ilze Kusiņa.

Divas telpas – ampīra un bīdermeiera stilā – papildinās dekoratīvās mākslas izstādi “No gotikas līdz jūgendstilam”, vēl divas – “Medību kabinets” un “Vannas istaba” – papildinās interjeru pamatekspozīciju hercoga privātajos apartamentos pils dienvidu korpusā. Savukārt pils vestibilos tiks atklātas divas izstādes, kas veltītas medību tēmai.

“Ampīra stilam veltītā telpa rāda interjera vidi 19. gadsimta pirmajā pusē. Tas bija klasicisma stila noslēdzošais etaps, kas uzsvēra grieķu-romiešu arhitektūras svinīgo, monumentālo pusi, ieviesa mākslā draudīgu, militāristisku ornamentiku un skarbas krāsu attiecības. Ampīra laikmeta stilu galvenokārt noteica arhitektu Šarla Persjē un Pjēra Fontēna paraugu krājumi, kas iznāca Parīzē 1801. gadā,” – stāsta Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Viena no ekspozīcijas dominantēm ir Mežotnes pils klātbūtne ar griestu gleznojumu rekonstrukcijas etalongleznojumiem un tēlniecisko sienu frīžu fragmentiem. Tipiski franču ampīra piemēri, kas atrodas šajā telpā, ir vitrīnu skapji, apaļš galds ar “lauvu kājām”, kāršu galdiņš un mēbeļu komplekts, kas sastāv no vertikāla sekretāra un kumodes ar zeltītas bronzas rotājumiem. Francijā darināta lustra, pieci bronzas kamīna pulksteņi un īpatnējs pulkstenis, kas ietverts porcelāna vāzes korpusā.

Bankete ar kokā grieztām gulbju galvām reiz atradusies Pavlovskas pilī, tā darināta 1804. gadā pēc arhitekta Andreja Voroņihina meta. Vitrīnās apskatāms Francijas, Krievijas un Vācijas porcelāns, tostarp Sevras manufaktūras brokastu servīze tête-à-tête un grezna Krievijas Ķeizariskajā porcelāna manufaktūrā darināta vāze. Latvijas dekoratīvo mākslu ampīra laikmetā pārstāv daži portreti un sudrabkaluma priekšmeti.

Bīdermeiera stils pakāpeniski nomainīja ampīru 19. gadsimta 20. gados. Visspilgtāk tas izpaudās interjera mākslā, atspoguļojot pilsonisko vidi, kurā galvenais bija omulība, ģimeniskas vērtības un darba tikums. Latvijas tālaika interjeros bija vērojamas gan Vācijas, gan Krievijas ietekmes. Bīdermeiera stila telpā daļu eksponēto gleznu un mākslas priekšmetu Rundāles pils muzejs ieguvis no profesora Romja Bēma kolekcijas.

Bīdermeiera interjers bija vienkāršs un gaišs, iecienītas bija papīra tapetes. Draudīgās militāristiskās emblēmas, sfinksas un Medūzas galvu nomainīja ziedi, pārpilnības ragi, tauriņi, bišu stropi un citi miermīlīgi motīvi. Tika saglabāta mēbeļu masīvā kopforma, toties atmeta grezno dekoru. Aplikatīvos bronzas ornamentus aizvietoja atturīga intarsija vai kokgriezumā darinātas rozetes, lapu vijumi, delfīni. Līdzās sarkankokam kā modes materiālu izmantoja gaišās koku šķirnes – bērzu, Karēlijas bērzu, osi un kļavu. Par bīdermeieriskās omulības simbolu starp mēbelēm kļuva sofa. Iecienīti bija dažādi izšuvumi, kuros dominēja ziedu motīvi.

Rundāles pils muzeja dekoratīvi lietišķās mākslas ekspozīcija “No gotikas līdz jūgendstilam” ir vienīgā Latvijā, kas sniedz tik pilnīgu ieskatu Eiropas dekoratīvās mākslas attīstībā kopš 15. gadsimta. Daudzi eksponāti, kurus te iespējams aplūkot pavisam tuvu, ir tiešām unikāli – vienīgie kādas priekšmetu grupas pārstāvji Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Savākuši krāmus pa visu pasauli bez kāda sakara ar Rundāli. Tikpat labi var iet uz antikvariāta bodi laiku kavēt.

Mecenāts Zuzāns: Sirdsapziņas pārmetumu man nav! (1)No sestdienas, 29. jūlija, līdz 17. septembrim Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja galvenajā ēkā būs aplūkojama mākslas mecenātu Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcijas izstāde "TOP no top", kas piedāvās Latvijas mākslas pārskatu neierastā interpretācijā, uzsverot privāto aspektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+