Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. jūnijs, 2016
Drukāt

Introvertās mākslas festivāla koncerti – visu vasaru (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jau 15. gadu dažādo vasaras festivālu vidū, piedāvājot īpašo noskaņu un mūziku, klausītājus uzrunās introvertās mākslas festivāls “Ad lucem”. Šogad tas izvērtīsies vasaras garumā, no 13. jūnija līdz 5. augustam piedāvājot sešus dažādus koncertus. Festivāla atklāšanas koncertā “Eņģeļu balsis” 13. jūnijā Rīgā, Anglikāņu baznīcā, unikālā notikumā sastapsies vokālā grupa “Putni”, dziedātāja Kristija Keta (ASV), zviedru taustiņvijoles virtuoze Sonja Sālstoma un koklētāja Anda Eglīte.

“Tas ir stāsts par dziedināšanu – alegoriska liturģiska drāma, kas sarakstīta 1151. gadā, taču tās universālā ideja joprojām ir aktuāla arī mūsdienās. Šajā iestudējumā Hildegardes skaņdarbs tiek atskaņots saīsinātā versijā, un tā sižetisko līniju papildina kompozīcijas, kurās mūsdienu autori (D. Langs, M. Jansons, V. Lanna, P. van Nesa, G. Pelēcis) atsaucas uz šīs neparastās sievietes ekstātisko mūziku un universālajām tēmām,” stāsta festivāla rīkotāja Sandra Zandberga.

Amerikāņu soprāns Kristija Keta ir viena no Bostonas vokālā ansambļa “Tapestry” dibinātājām, kuras ieraksts “Sapphire Night” ar Hildegardes fon Bingenas un Patrīcijas van Ness darbiem ieguvis prestižo “Echo Klassik” balvu, savukārt ieraksts “Fourth River”, kas arī ietver divas Hildegardes dziesmas, tika novērtēts kā Amerikas kamermūzikas gada labākais ieraksts.

Keta ir daudz laika veltījusi Hildegardes fon Bingenas mūzikas izpētei, iestudējusi, atskaņojusi un vadījusi vairākus “Ordo Virtutum” (“Tikumu kārtība” – lat.) uzvedumus, “…augstais soprāns Kristija Keta uztvērusi Hildegardes fon Bingenas garu ar neparastu izpratni” (“Gramophone Magazine”).

Zviedru mūziķes Sonjas Sālstomas aizraušanās kopš desmit gadu vecuma ir taustiņu vijoles spēle. Šobrīd Anna ir Stokholmas Karaliskās mūzikas augstskolas etnomuzikoloģijas nodaļas studente, bet paralēli viņa pasniedz taustiņvijoles spēli un intensīvās apmācības Zviedrijā un ASV. Annas repertuārā ir tautas mūzika no visas Zviedrijas, bet īpaši viņa specializējusies taustiņvijoles repertuārā no Upsalas reģiona un Smolandes. Viņa pati arī komponē un improvizē.

Šogad festivāla koncertos varēs baudīt armēņu etnodžeza grupas “Naghash Ensemble” (ASV, Armēnija) sniegumu, izcilā itāļu vijolnieka Lukas Čarla mūsdienīgās interpretācijas par Baha skaņdarbiem, Džona Keidža muzikālās meditācijas pianista Jura Žvikova un režisora Roberta Rubīna redzējumā, postfolkloras grupas “Daba san” jauno programmu, Zālamana Augsto dziesmu vokālās grupas “Ars Antiqua Riga” atskaņojumā, kā arī tradicionālās festivāla radošās darbnīcas, lekcijas un meditācijas.

“Introvertās mākslas festivāls “Ad lucem” ir mākslas radīta telpa, kas sniedz patvērumu no ikdienas steigas un stresa – miera un harmonijas oāze, kurā var ieklausīties skaņās, klusumā un sevī, sastapt ceļabiedrus un gūt iedvesmu,” festivālu piesaka S. Zandberga.

 

Varbūt noder!!

“Festivāla “Ar lucem” koncerti

13. VI 20.00 Rīgas Sv. Anglikāņu baznīcā (EUR 5 – 10)

10. VII 20.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē armēņu etnodžeza grupa “Naghash” (EUR 5 – 10)

28. VII 20.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā “Bahs. Vijoles meditācija” (Luka Čarls, Itālija) (EUR 5 – 10)

5. VIII 20.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” “Džons Keidžs. Amerikāņu avangards” (EUR 3,50 – 7)

Biļetes: “Biļešu servisa” tirdzniecības vietās, www.bilesuserviss.lv

6. VIII Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” radošās darbnīcas, lekcijas, meditācijas un dzejas lasījumi, postfolkloras grupa “Daba san”.

7. VIII Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā vokālās grupas “Ars Antiqua Riga” (I. Parša, J. Kurševs (balss), A. Reinis, R. Bērtiņš, U. Meņģelis, P. Vaickovskis.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. un kur Kurzeme?????????????

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+