Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. februāris, 2015
Drukāt

Ērču encefalītu pārslimojusi olainiete cīnās par asistenta pakalpojumiem (13)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Kopš 2013. gada 1. janvāra Latvijas iedzīvotāji ar pirmās un otrās grupas invaliditāti savā pašvaldībā var saņemt valsts apmaksātus asistenta pakalpojumus. Ministru kabineta noteikumi par asistenta pakalpojumu piešķiršanas un finansēšanas kārtību pašvaldībās šobrīd stingri regulē, cik stundas nedēļā asistenta pavadībā var apmeklēt ārstu, kora mēģinājumu vai iepirkties veikalā. Otrās grupas invalīde Māra no Olaines to uzskata par invalīda tiesību pārkāpumu un cīnās par to, lai katrs pats varētu lemt, kurp un cik bieži doties asistenta pavadībā.

Pārslimotais ērču encefalīts olainietei Mārai atstājis smagas sekas. Viņai ir grūti staigāt, turklāt neiroloģisko problēmu dēļ viņai mazinājusies roku un kāju jutība, bieži zūd līdzsvars, tādēļ viņa var negaidīti pakrist. Pēdējo reizi kritiens atmuguriski beidzās ar smadzeņu satricinājumu. “Sapratu, ka man vajag palīgu, kas mani pieskatītu, lai man būtu vieglāk pārvietoties. No mājām līdz autobusa pieturai vien jāmēro divi kilometri, kas cilvēkam ar kustību traucējumiem nav viegli,” viņa stāsta.

Pagājušajā gadā sieviete vērsās Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā un ieguva atzinumu, ka viņai nepieciešami asistenta pakalpojumi. Olaines novada sociālais dienests viņai tos piešķīra 160 stundu apmērā, un tika nolemts, ka Mārai tos sniegs viņas māsa, kura jau ir pensijā, par to no valsts saņemot 1,9 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas (pašvaldībai ir arī tiesības paaugstināt asistenta pakalpojuma sniedzēja atalgojumu, finansējot starpību no sava budžeta). Taču jau pēc dažiem mēnešiem Māra noslēgto līgumu lauza. Kādēļ tā? “Mani neapmierināja tas, ka līgumā tiek norādīts, ka man ārsts jāapmeklē divdesmit stundas nedēļā, bet manas slimības dēļ tas nav jādara tik bieži. Tā vietā man būtu vajadzīgs daudz vairāk laika neregulāriem pasākumiem, bet tiem nedēļā atvēlētas tikai desmit stundas,” nesaprot invalīde. Viņa uzskata, ka invalīdam pašam jāplāno, kādiem pakalpojumiem izlietot piešķirtās stundas. “Asistenta pakalpojumi taču domāti tam, lai atvieglotu dzīvi man, invalīdei, nevis tikai ķeksīša ievilkšanai,” viņa saka.

Arī invalīdu apvienības “Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča uzskata, ka asistenta pakalpojumiem jābūt individuāliem, pielāgotiem katra klienta vajadzībām, jo pašlaik tas visiem tiek nodrošināts vienādi, atšķiras tikai stundu skaits.

Mārai bija piešķirti valsts apmaksāti asistenta pakalpojumi līdz 10 stundām nedēļā neregulāriem pakalpojumiem, līdz 20 stundām nedēļā regulāriem ārstnieciskiem pakalpojumiem un vienreizējiem pakalpojumiem pēc nepieciešamības, bet ne vairāk kā līdz 40 stundām nedēļā. Māra saņēmusi atbildi, ka “neatbilstības sociālā dienesta darbā ar konkrēto klienti nav konstatētas”. Viņa tomēr nedomā padoties, tādēļ vērsusies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur viņas iesniegumu varētu izskatīt pusotra gada laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Man liekas,ka visiem soc.dienesta darbiniekiem vajadzētu iziet praksi invalīdu apkopšanā,tādu invalīdu,kas sēd ratiņkrēslā,kas nevar pats tur iesēsties,kas atrodas 4.stāvā bez lifta,bet ir mobilais pacēlājs.Iemācīties visus tos darbus,kas jādara šajā gadījumā gan kopējam,gan asistentam.Bez šādas prakses darbā nevajadzētu pieņemt.Pēc tam sēdi pie galda,tēlo Dievu ,kas piešķir vai nepieškir šādus pakalpojumus.Varbūt tad sapratīs,kas jāpārcieš cilvēkiem,kam mājās ir invalīds.Arī tāds,kas jāpavada uz tualeti un jādabū iekšā vannā.Vecs un nevarīgs.Daudzi aprūpētāji izvēlas tikai vieglākos klientus,pastrādā augstākais mēnešus divus,vai pat nedēļu un laižas.Par to naudu labus kadrus dabūt grūti,tāpēc jau atļauj radiniekiem to darīt. Bet tāpēc nevajag viņiem vilkt ādu pār acīm.Nu,dodiet mazāk stundas,bet nespīdziniet cilvēkus.Tā nauda,ko jūs maksājiet,liekas,ka nāk no Eiropas,tāpēc nevajag uzvesties tā,it kā soc.darbinieks maksātu no savas kabatas.Ja invalīdu kaut kas neapmierina,vajag iedot telefonu,kur izteikt savas pretenzijas un tad reaģēt,nevis mesties virsū cilvēkiem.

  2. “Dīvānnieki/t.i. ierēdņi” samurgojuši visu ko, lai apgrūtinātu invalīdu dzīvi. Kas attiecas uz ērču encefalītu, tad valdībai bija un ir pilnībā jāapmaksā vakcinācija, taču tas netika un netiek darīts, radot cilvēkiem smagas ciešanas, kas nav pieļaujams, saskaņā ar Starptautiskām konvencijām, kam Latvija
    pievienojusies.

  3. Tik tiesamtaisniba ir kundzei,kapec cilvekam butu jaapgrutina arsts 20 h nedela, ja tas nav nepieciesams,bet ir vajadziba so laiku izmantot ar asistenta klatbutni citur!

  4. Es kā invalīds esmu izgājis cauri daudzām integrējošām iespējām un piedalījies maksimāli daudz iespējamos pasākumos, lai atgrieztos sabiedrībā. Taču uz šodienu ir totāls nogurums, jo nav spēka un nav varas cīnīties par patiesi taisnīgu attieksmi, ko sola likumdošana invalīdu integrēšanai.

  5. Ko var gribēt, ja sociālā dienesta darbiniece atļaujas iztekties šādi – “lai jūsu radinieki paši sapērk jums nepieciešamo veikalā, tad nebūs jātērē laiks pavadot veikalā”. Ir arī ļoti uzcītīgi darbinieki, kuri ārpus darba laika velta savu svēto brīvdienu laiku, lai izsekotu invalīdus kādā pasākumā, vai tie tur piedalās vai nē. Žēl tikai, ka šai darbiniecei darbs neizmaksāja prēmiju par papildus tērēto laiku izlūkošanai.
    Ja ministra kungam un citiem augstāk stāvošiem ierēdņiem būtu nojausma par to, kas notiek ar šīm atskaitēm, kā tās tiek fabricētas , šiem kungiem un kundzēm būtu kauns par ministrijas neizdarību. Jo tas, kā visu šo redz cilvēki ar invaliditāti un stāsta to saviem radiem un draugiem, ir neiedomājami negatīvi. Tad labāk atcelt šo neizdevušos pasākumu.

  6. Kāds taču tos murgainos noteikumus ir izstrādājis,saņēmis par to algu!Vai tad grūti būtu noskaidrot,kurš?

  7. Tāpēc jau ir tāda sistēma, lai vienkārši neviens neizmantotu šo iespēju, jo tas ir tīrākais murgs un nirgāšanās. vajadzētu paskandināt šo arī aiz Latvijas robežām, lai redz kādas mums te “palīdzības”

  8. Kā vienmēr atrodas kaut kādi ierēdnīši, kuri uzskata, ka labāk par pašu invalīdu zina viņa vajadzības. Mēs atšķiramies viens no otra, arī saslimšanas un organisma īpatnības katram ir atšķirīgas. Protams, ja visus un visu novienādo, mazāk jāstrādā un mazāk jādomā. Nav jau noslēpums, ka mūsu valsts pārvaldē strādājošajiem domāšana nav stiprā puse.

    Lai Māras kundzei veicas!

  9. Pirms diviem gadiem Rīgas sociālajā dienestā man lika saprast, ka līgumu ar mani par asistenta pakalpojumu sniegšanu tēvam, I grupas invalīdam, neslēgs. “Kur viņu vedīsiet?”man noprasīja. Visur kur vedu – uz veikalu, ciemos, uz muzeju, bibliotēku, baznīcu. Tas nederot. Jāvedot pie ārsta, rehabilitāciju vai kādas sabiedriskas organizācijas sēdēm. Jāaizpilda atskaišu atskaites, kuras pieņem ģeogrāfiski neizdevīgā vietā, turklāt tikai darba laikā. Tā kā strādāju, tad nolēmu necīnīties. Šogad man paskaidroja, ka varu vest arī uz koncertiem, bet no baznīcas jāatnes izdota izziņa ar uzskaitītu stundu skaitu, kad tēvs tur bijis. Koncertu, muzeju biļetes arī. izziņas no bibliotekas, droši vien arī no lielveikaliem. Vispār jau ticības lietas ir cilvēka īpaši aizsargājami dati, bet pašvaldība tam nepiekrīt. Ja kaut kas nav dokumentēts, tad neskaitās. Lai gan katru dienu pēc darba aizvedu tēvu āra pastaigās (viens viņš nevar ratiņus vadīt), tas neskaitās. Tagad sēžu un domāju, vai vērts slēgt līgumu, jo tā noskriešanās ar papīriem noteikti būs briesmīga. Rīgas sociālajā dienestā strādā beibes, pēc sarunas ar kurām vajadzīga psihologa palīdzība.

  10. Beidzot kāds saņēmās un sāka pa nopietno cīnīties par savām tiesībām. Jo ļoti liela daļa invalīdu ir sašutuši par pakalpojuma piešķiršanas kārtību, bet neviens nav uzsācis ar LM kārtīgu cīņu par tiesībām. Kapēc neviens necīnas, tas ir katra paša ziņā.Iespējams, ka LV ir maza valsts un katram ir savi iemesli klusēt kā partizānim.

    • Pilnīgi saprotu cienījamo kundzi,jo pilnīgi piekrītu,ka tas likums nevis palīdz, bet ierobežo jebkādas invalīda tiesības-par pašu nepieciešamāko nav padomāts!pievienojos, Sustento valdes priekšsēdētājas uzskatiem!

  11. invalīde, bet vēl sparīga Atbildēt

    Diskrimācija no ierēdņu puses pret invalīdiem.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+