Mobilā versija
Brīdinājums +12.8°C
Māris, Mārica, Maigurs
Piektdiena, 22. septembris, 2017
7. jūlijs, 2017
Drukāt

Invalīdi satraukti par gaidāmajām pārmaiņām asistentu pakalpojumā (13)

Ilze Zundāne (attēlā kopā ar savu asistenti Anastasiju) pārliecināta – ja viss viņas dzirdētais par reformām invalīdu aprūpē īstenosies, tad dzīves asistentam vairs nebūs: "Invalīds arī varēs sēdēt, pūt un ātrāk gaidīt nāvi – cauri un āmen!"Ilze Zundāne (attēlā kopā ar savu asistenti Anastasiju) pārliecināta – ja viss viņas dzirdētais par reformām invalīdu aprūpē īstenosies, tad dzīves asistentam vairs nebūs: "Invalīds arī varēs sēdēt, pūt un ātrāk gaidīt nāvi – cauri un āmen!"

Ar bažām pilnu vēstuli “Latvijas Avīzes” redakcijā vērsusies kādreizējā ģimenes ārste Ilze Zundāne, kas nu jau vairākus gadus ir 1. grupas invalīde un izmanto asistenta pakalpojumu. No kādas paziņas redzes invalīdes viņa esot uzzinājusi, ka Labklājības ministrija (LM) “perinot ļaunus nodomus pret invalīdu asistentiem”. Savā vēstulē viņa raksta: “Tās nožēlojamās astoņas stundas brīvajam laikam – kultūras pasākumu, friziera, veikalu apmeklējumiem un pastaigām svaigā gaisā – vispār tikšot ņemtas nost. Asistentam, kurš pavada invalīdu, tikšot maksāts tikai par autobusā vai ceļā pavadīto laiku, bet pārējo laiku viņš lai dara, ko grib. Bet lauku cilvēkam, pensionāram, pensija nav tik liela, lai vazātos pa kafejnīcām vai kino. Man asistentes palīdzība nepieciešama arī tualetē, jo līdzsvara traucējumu dēļ ir jāpalīdz arī bikses novilkt. Tiem, kuriem asistenti esot ģimenes locekļi, maksāšot tikai pusi no nopelnītā. Un tie suņa murgu vērtie asistentu sagatavošanas pasākumi caur darba biržu tā kā velk uz naudas atmazgāšanu!”

Secinājums pārsteidzīgs

Lai gūtu skaidrību, vai tiešām un kas “tiek perināts” pret invalīdu asistentiem, vērsos ministrijā. Nudien par asistenta pakalpojuma pārstrukturizāciju tiek spriests. Izrādās, īpaši izveidota darba grupa nu jau divus gadus (!) diskutē, kāds būs šis pakalpojums nākotnē.

“Taču tādam satraukumam noteikti nav pamata, jo tik detalizēti par šīm lietām darba grupā nav lemts,” atsaucoties uz Zundānes kundzes vēstuli, pauž LM pārstāvis Einārs Grāveris. Darba grupas ir atvērtas, tāpēc tajās piedaloties gan dažādas sabiedriskās organizācijas, gan privātpersonas. Grāveris uzskata, ka radies pārpratums, jo, visticamāk, kādā no darba grupām kāds dalībnieks izteicis savu redzējumu vai viedokli, bet kāds cits izdarījis secinājumus, izraujot to no konteksta: “Ņemot vērā, ka tik daudz pārstāvēto pušu, viedokļu tur ir ļoti daudz un atšķirīgi.”

Neskatoties uz ministrijas centieniem mierināt, jāsecina, ka nav dūmu bez uguns, jo ideja nodalīt asistentu no pavadoņa pakalpojuma darba grupu diskusijās ir aktuāla. “Vienai daļai cilvēku pēc novērtējuma būtu piešķirams pavadonis, kas palīdz nokļūt no vienas vietas uz otru, nevis asistents. Protams, pavadoņa gadījumā būs risināms jautājums par gaidīšanu un to, cik tas ir izdevīgi. Bet tas vēl ir lemšanas jautājums, līdz tam vēl tāls ceļš ejams,” norāda E. Grāveris.

Diskutē divus gadus, bet lēmuma nav

Zīmīgi gan, ka pēc divu gadu debatēm par asistentu pakalpojumu pagaidām nekas vairāk par vispārēju viedokli darba grupas izpildījumā nav tapis. “Nekādu lēmumu nav. Plānojam Ministru kabinetam gatavot piedāvājumu. Ministru kabineta noteikumi noteikti nebūs šogad un nezinu, vai arī nākamgad, jo šīs lietas iet kopā ar citām reformām,” paskaidro E. Grāveris. Šogad esot jābūt gatavam konceptuālam lēmumam, kā ministrija šo pakalpojumu varētu pārstrukturēt – kādas būtu klientu grupas, cik plašas, bet arī tas vēl nebūšot konkrēts risinājums. Tālāk ideju izvērtēs valdība, un, tikai izejot no tā, ministrija ķersies klāt priekšlikumiem izmaiņām likumdošanā. Bet skaidrs ir viens – ja ir reforma, tātad pārmaiņas sagaidāmas.

Pagaidām esot noformējies darba grupas viedoklis – nodalīt asistenta un pavadoņa pakalpojumus, un tajos gadījumos, kad tas ir iespējams, pamazām pāriet uz profesionālu pakalpojumu. Tāpat arī iezīmēti kritēriji, kā veikt izvērtēšanu cilvēka nepieciešamībai pēc asistenta vai pavadoņa. Par klientu grupām pagaidām viedokļi gan atšķiroties. Un, visticamāk, sāpīgais lēmums, kam pakalpojumu paplašināt, bet kam – sašaurināt, būšot politiska izšķiršanās. Šobrīd par to runāt esot pāragri.

Asistenti jau 9651, bet naudas maz

Galvenās problēmas, kuru rezultātā reforma aizsākta, – gribētāju pēc asistentiem ik gadu kļūst arvien vairāk, taču finansējums ir ierobežots. Piemēram, 2013. gadā valstī bija 2985 asistenti, bet pērn jau 9651.

Valsts budžeta līdzekļi pakalpojuma nodrošināšanai šai periodā ir palielinājušies sešas reizes – pērn par šo pakalpojumu maksāti gandrīz 13 miljoni eiro, bet 2013. gadā – divi miljoni eiro. Trūkumi esot arī vajadzību novērtēšanas sistēmā, kad tiek lemts, vai tiešām cilvēkam nepieciešams asistents. E. Grāveris norāda, ka ministrija centīšoties izstrādāt tādu reformu plānu, lai pakalpojumu saņēmēji nebūtu cietēji, taču vienlaikus atgādina, ka valsts budžets neļaus nodrošināt neierobežotas iespējas: “Tā kā asistenti 70 – 80% gadījumu ir radinieki, tagad sanāk tā, ka valsts maksā par to, ka mamma pastaigājas ar bērnu vai citādi. Tāds nebija šī pakalpojuma mērķis.”

Neziņa rada spriedzi

“Tas, ka klīst šādas baumas, liecina par to, ka no ministrijas nav pietiekami skaidras vēsts par to, cik tālu un kādā virzībā ir šis process. Neziņa un informācijas trūkums rada cilvēkos spriedzi,” uzsver invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, norādot, ka situācija ar asistentiem valstī tik tiešām ir kritiska.

“Atskaišu kārtība ir ārkārtīgi sarežģīta, stundas tiek samazinātas, asistents pie mums pilda arī pavadoņa funkcijas, kam pēc idejas būtu tikai jāpavada persona no vienas vietas uz otru. Asistentam Eiropas izpratnē ir daudz plašākas funkcijas. Izmaiņas ir vajadzīgas, un palēnām uz tām arī virzība notiek,” viņš turpina, uzsverot, ka biedrība esot bijis viens no iniciatoriem – mainīt pakalpojumu. “Apeirons” piedalās ministrijas rīkotajās darba grupu diskusijās un apstiprina – process šobrīd esot apspriešanas stadijā, vēl neesot skaidrs absolūti nekas.

“Pagaidām grūti pateikt, kādas konkrēti izmaiņas skars invalīdus. Mēs, nevalstiskās organizācijas, ļoti iestājamies par to, lai cilvēkam tās nāktu par labu, nevis sliktu, bet par ko darba grupa beigās vienosies, vēl grūti pateikt,” uzsver Balodis.

“Apeirons” iestājas par profesionāla asistenta un pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību, jo tas atvieglotu šobrīd sarežģīto atskaitīšanās procesu, ietverot čeku, biļešu un dažādu citu dokumentu iesniegšanu.

Tuvākajā laikā ministrija nāks klajā ar paziņojumu par izmaiņām visā invaliditātes sistēmā, ar ko sasaistē plānotas pārmaiņas ne vien asistenta pakalpojumā, bet arī tehnisko palīglīdzekļu, invaliditātes noteikšanas un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sistēmā.

tabula-invalids

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Esmu asistente mazdēlam-1, grupas invalīdam.Došu labu padomu-prasīsim lai visus invalīdus liek cietumā! Tur dienā vismaz 2 stundas laiž pastaigā, baro un arī pieskata. Vai tiešām mūsu stulbajai labklājības ministrijai kādam būtu jaizrauj kājas lai
    beidzot saprastu ko nozīmē 1. grupas invalīds’. Pēc cilvēktiesībām -labklājības ministrija pārkāpj lielāko daļu likumu.Ja streiko ārsti-iesim arī mēs, kurš ar kruķiem, kurš ar ratiem un vienreiz izdemolēsim to bordeli kuri lemj par invalīdu tiesībām. Bet Grāveri pašu pirmo ar sūdainu koku nomizot.

  2. Bet nav ko brīnīties, ka asistentu ir vairāk! Neviens asitents nevar rūpēties par invalīdu 24/7 režīmā, bet, ja cilvēkam vajag palīdzību, lai bikses novilktu un uz poda tiktu, tad viņam to vajag visu laiku, nevis tikai, kad iziet uz kultūras pasākumu.

  3. Cien.Grāvera kunga piezīme: ” ka sistenti 70 – 80% gadījumu ir radinieki, un, ka valsts maksā par to, ka mamma pastaigājas ar bērnu, kas neesot šī pakalpojuma mērķis” liek domāt, ka tādā interpretācijā valsts politika tiek pozicionēta, ka vecākiem IR jārūpējas par bērnu-invalīdu un jādara tas bez kāda atbalsta, nevis jādodas strādāt, lai nodrošinātu ģimeni. Pieaugušo un bērnu aprūpe ir jānodala,par to nevar runāt kā par vienu un to pašu. Vecākiem, kam bērns ir invalīds, risinājums ir bērna invalīda kopšanas pabalsts un nodokļu atvieglojumi, jo skaidrs ka nebūs tādas pašas iespējas strādāt kā citā gadījumā. Pieaugušā aprūpe ir cita kategorija- atkarībā no indivīda situācijas, pieejamai palīdzībai ir jābūt tādai, kas ir piemērojama attiecīgajam gadījumam. Anglijā pieaugušo, ja tam ir pilnas diennakts aprūpe, var aprūpēt arī asinsradinieks, ja tas dzīvo atsevišķi no aprūpējamā (atsevišķas saimniecības). Latvijā sarežģījumus šim jautājumam ir tāds, ka 200 eur nav motivējoši, lai kāds cits, izņemot radinieku, pieteiktos šāda darbā. Ja atņems arī šo iespēju, bail iedomāties, kas īsti notiks ar šiem cilvēkiem, kam palīdzība ir vajadzīga..

  4. Sabiedrība paliek arvien slimāka. Drīz veselo vispār nebūs. Kas tad maksās visiem invalīdiem un asistentiem, kuru skaits aug astronomiski? Papētiet, kāpēc un kādu iemeslu dēl Latvijā ir tik daudz invalīdu!! Tur atklāsies ne visai glītas lietas. Tie, kuri tiešām invalīdi bieži paliek tukšā. Skumji, ka tā.

  5. Kapec asistentu ir par 145.vairak neka invalidu.Kadam ir 2 asistenti.VM klibo matematika.Latvija cilveks nav vertiba bet aapgrutinajus.Caksa ar kuru galu doma tavi padotie.

    • esmu mamma bērnam invalīdam.kurš tika notriekts pie skolas uz gājēju pārejas. Bērnam 12.gadi un viņš apmeklē skolu,skolā ir asistents un esmu es ,kura pavada uz rehabilitāciju,tātad esam divi asistenti.

  6. Invalidi un veselie ir paralelas pasaules, kas krustosies tikai bezgaliba.

  7. Kapeç asistenti ir par 145 vairak neka invalidi .Iznak ka kadam invalidam ir 2 asistenti.Vai to likums atlauj.VM brinas kur paliek nauda.Ja radinieks ir asistents tad kapec vel otru asistentu vajag.

  8. Ierēdņu arvien vairāk-naudas mazāk!

  9. Visa šī jezga ar t.s. asistentiem ir rezultāts tam, ka ministrijā sēž cilvēki, kuri paši nekad mūžā nav stūmuši invalīdu ratiņus un kuriem nekad neviens svešs nav klizmu taisījis. Jau no pašas pirmās dienas asistentu pakalpojums izvērtās murgā. Es biju asistents savai sievai un šo murgu piecietu tikai tāpēc, ka sieva pati sarakstīja tos papīru blāķus. JA VALSTS PATIEŠĀM GRIB PALĪDZĒT INVALĪDAM, TAD LAI VIENKĀRŠI IEDOD VIŅAM ROKĀ VAIRĀK NAUDAS. Gan invalīds zinās, kam palūgt palīdzību. Ja to nevar – tad ejoiet ratā birokrātu varza! Sāciet beidzot kaut ko jēdzīgu strādāt!

  10. Vispār negribās par to domāt.-Tā ir tāda netaisnība ka rieb.Man ir pirmā grupa onkoloģija un nekādu atvieglojumu.Eju pie ģimenes ārsta -bet viņa bļauj ,bez desmit eiro pat manā kabinetā nenāc iekšā.Tāds tagad ir iznācis jauns likums un zāles es rakstīšu tikai uz zilās receptes. Bet man tās ir jau vairāk kā desmit gadu spiedienam uz sarkanās receptes.Sakiet ko šādā gadījumā darīt ?

  11. Tās nožēlojamās astoņas stundas MĒNESI brīvajam laikam – kultūras pasākumu, friziera, veikalu apmeklējumiem un pastaigām svaigā gaisā – KAUNS! KAUNS! KAUNS! KAUNS!

  12. Tā jau ir, tiem kam nevajaga tiem ir.Mans kaimiņš 2.gr. invalīds (nav kārtībā ar galvu) tam ir asistents. Visu savu invalida pensiju atstāj točkā (269), tur dod uz parāda, bet viņam asitents- kuŗš pats dzīvē nekad nav strādājis. Bet kam tiešām vajaga tam nebūs! Tā jau notiek tikai pie mums Latvijā un Ventspilī!

Draugiem Facebook Twitter Google+