Foto – LETA

“Manam vīram nesen atklāja smagu saslimšanu. Pēc operācijas viņš pat nevar piecelties no gultas! Kur mums jāgriežas, lai noteiktu invaliditāti, jo fiziska darba strādātājs viņš noteikti vairs nebūs pat tad, ja veselība vēlāk kaut cik uzlabosies?”
 Silvija Daugavpils novadā

Lasītākie

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Lasīt citas ziņas

Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Invaliditātes noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību”.

Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, personai vispirms ir jādodas pie sava ģimenes vai ārstējoša ārsta, kurš, ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un ārstēšanas rezultātus, izlemj par nosūtīšanu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK) ekspertīzes veikšanai.

Uzbekistānas izcelsmes rozīnēs konstatēta toksiska ķīmiskā viela; PVD aizliedzis tās ievest ES

Izvēlieties ķepu un uzziniet, kāds kaķis no jums iznāktu

VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā

Pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes veikšanai ārsts ir tiesīgs nosūtīt:

• strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā;

• nestrādājošu personu, ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ģimenes ārsta uzraudzībā (ko apliecina ieraksti personas ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē);

• strādājošu vai nestrādājošu personu ar smagu, prognostiski nelabvēlīgu saslimšanu vai iegūta anatomiska defekta radītu fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu neatkarīgi no ierobežojuma ilguma (ko apliecina attiecīgās specialitātes ārsts).

Tad cilvēkam pašam vai arī viņa likumiskajam pārstāvim komisijā jāiesniedz iesniegums ar lūgumu veikt šādu ekspertīzi. To var izdarīt personīgi, bet dokumentus var nosūtīt arī pa pastu vai elektroniski. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

• ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u);

• citus medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pacients pats uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei.

Balstoties uz ekspertīzes rezultātiem, komisija pieņem lēmumu, vai cilvēkam noteikt invaliditāti vai ne. Invaliditāti nosaka uz noteiktu termiņu (sešiem mēnešiem, vienu, diviem, pieciem gadiem) vai uz mūžu. Par noteikšanas datumu atzīst dienu, kad persona iesniegusi iesniegumu VDEĀVK ar lūgumu veikt ekspertīzi. Atgādinām, ka pirmreizējo un arī atkārtoto ekspertīzi veic valsts komisija, kuras sastāvā ir Rīgas apvienotā nodaļa un 13 ārstu komisijas.

UZZIŅA


• Invaliditāti atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes iedala ļoti smagā invaliditātē, nosakot 1. grupu, smagā invaliditātē, nosakot 2. grupu, un mēreni izteiktā invaliditātē, nosakot 3. invaliditātes grupu.

• Papildu informāciju par invaliditātes ekspertīzes kārtību un VDEĀVK nodaļu darba laiku var iegūt mājas lapā internetā: www.vdeavk.gov.lv, kā arī, zvanot uz Rīgas apvienoto nodaļu vai reģionālajām ārstu komisijām.