Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. novembris, 2012
Drukāt

Invalīds un bezdarbniece

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Dzīvoju kopā ar dēlu, pirmās grupas invalīdu. Nelaime notika pirms sešiem gadiem. Tagad dēls ir pilnīgi aprūpējams, bet pati tagad esmu bezdarbniece – man jau ir gandrīz 60 gadu, arī veselība vairs nav tik stipra, jo bijusi smaga operācija. Piemērotu darbu atrast nevaru, neesmu nevienam vajadzīga.

Dēls saņem 45 latu pensiju un vēl 100 latu valsts pabalstu. Esmu dzirdējusi, ka tad, ja ģimenē ir aprūpējami bērni, māte var tos oficiāli aprūpēt, lai turpinātos darba stāžs (pašlaik man nepilni 30 gadi). Ja tas tā ir, vai man par to būs arī kāda samaksa? Vai tikmēr, kamēr esmu bezdarbnieka statusā un saņemu pabalstu, varu ņemt slimības lapu? Vai man to arī atmaksās un vai bezdarbnieka statusu pagarinās par laiku, kamēr slimoju? 
Daira

 

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska skaidro: lai sniegtu materiālu valsts atbalstu invalīda vecākiem (vai citam cilvēkam, kas viņu kopj), no 2008. gada 1. janvāra ir ieviests pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana. Taču laiku, kamēr kopjat dēlu un saņemat pabalstu, diemžēl neieskaita apdrošināšanas (darba) stāžā.

Lai divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma varētu piešķirt vecuma pensiju priekšlaicīgi, nepieciešams 30 gadu apdrošināšanas stāžs. Tajā ieskaita arī laiku, kad cilvēks saņem bezdarbnieka pabalstu.

Apdrošināšanas stāžā līdz 1991. gadam ieskaita arī citus darbam pielīdzinātos periodus, piemēram, mācības pēc vidusskolas beigšanas, bērna audzināšanas laiku, represiju periodu u.c.

Der atgādināt, ka arī darbu kolhozā ieskaita apdrošināšanas stāžā. Kolhozniekiem apdrošināšanas periodu veido laikposms, kurā ir reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums, bet cilvēkiem, kuri strādājuši, nebūdami kolhoza biedri vai nesasniedzot vecumu, kādā varēja kļūt par kolhoznieku, apdrošināšanas periodu veido faktiski nostrādātais laiks. Arī tad, ja skolas brīvlaikā strādājāt kaut vai dažus mēnešus, šo laiku ieskaita apdrošināšanas stāžā, ja to var pierādīt ar dokumentiem vai arhīva izziņām.

Apdrošināšanas stāžu apliecinošus dokumentus (darba grāmatiņu, kolhoznieka darba grāmatiņu, bērnu dzimšanas apliecības, arhīva izziņas u.c. dokumentus) iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kas pieņem lēmumu par vecuma pensijas piešķiršanu.

Slimības pabalstu savukārt piešķir, ja cilvēks neierodas darbā un tādējādi zaudē ienākumus, kurus iegūtu, strādājot algotā darbā.

Likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz, ka slimības pabalstu no darba nespējas 11. dienas piešķir cilvēkam, kuram tā iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām. Ja tiek piešķirts slimības pabalsts, bezdarbnieka pabalsta izmaksu šajā laikā aptur.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikts, ka bezdarbniekam ir pienākums triju nedēļu laikā no pārejošas darbnespējas sākuma ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) par darbnespējas laiku, ja tas ir ilgāks par 10 dienām. Pārejošu darbnespēju uzskata par attaisnojošu iemeslu. Pēc darbnespējas izbeigšanās bezdarbniekam jāierodas NVA pirmajā darba dienā, uzrādot attaisnojošu dokumentu (darbnespējas lapu).

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+