Investīcijas ceļos atgriežas dubultā 0
Ceturtdien notika nu jau otrā VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) rīkotā konference “Globālās transporta kustības vīzija. Pasaules un reģionālās ekonomikas izaugsme”, lai, kā pamatoja “LDz” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas, rosinātu diskusijas par transporta nozares un stratēģiskās infrastruktūras ilgtermiņa attīstību.
Kurp jāvirzās transporta politikai? Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, atklājot konferenci, atzīmēja jau nospraustos ceļa stabiņus – konkurētspēja mainīgos ģeopolitiskos apstākļos, Latvija kā tranzīta krustpunkts, “Rail Baltica” un dzelzceļa elektrifikācija – un aizgāja. No ārzemju ekspertu spriedumiem izrietēja, ka nav ko gaidīt – pašlaik ir izdevīgākais brīdis lēti aizņemties un ieguldīt infrastruktūrā, jo tā nauda ar uzviju atgriezīsies.
Savienojamība ceļ produktivitāti
Globālā izaugsme pirmoreiz pēdējo trīsdesmit gadu laikā apstājusies, secināja Oksfordas universitātes profesors un Starptautiskā valūtas fonda padomnieks Pols Koljērs. Kā pārvarēt krīzi un atkal panākt izaugsmi? “Izaugsmes pamatā ir tas, kas ceļ produktivitāti,” profesors iesāka. Specializācija ir efektīva tikai tad, ja šie specializētie – gan darbinieki, gan uzņēmumi, gan ražotājs ar tirgu – savā starpā būs savienojami. “Savienojamība ir pamatā produktivitātes augšanai,” postulēja viens no pasaules TOP 100 domātājiem. “Uzņēmumus tā savieno klasteros,” viņš piesauca piemēru.
“Lielie ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā dod jaunas darba vietas, palielina ražīgumu, ko grūti izmērīt. Visvieglāk labumu izmērīt cilvēku skaitā, kas saīsinājuši brauciena ilgumu. Samazinot ceļošanas laiku par 20 minūtēm starp divām pilsētām Līdsu un Mančestru, algas abās pilsētās pieauga par 2,5%. Īstā savienojamības atdeve mērāma ar produktivitātes pieaugumu. Vairāk nekā 90% no sabiedriskā transporta projektiem Lielbritānijā sniedz ieguvumus, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz šī projekta izmaksas. Ieguldījumi dzelzceļā dod 26% pieaugumu produktivitātē. Investīciju pieaugums transporta infrastruktūrā par 10% dod IKP pieaugumu par vienu procenta punktu. Tas stagnējošā ekonomiskā situācijā ir daudz. Pašlaik ir vēsturiski labākais brīdis pēdējo 300 gadu laikā lēti aizņemties un ieguldīt infrastruktūrā,” vēstīja Pols Koljērs.
Dzelzceļš attīstītāks nekā mobilie sakari
Savienojamību Latvijā augsti novērtēja Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens. No globālās konkurētspējas indeksa, pēc kura Latvija pērn bija 47. vietā, viņš atsevišķi izdalīja novērtējumu transportam. Tas ir nedaudz augstāks – 42. vieta. Taču, ja atsevišķi izdala transporta veidus, tad ceļu satiksmē Latvija ir 108. vietā, turpretim dzelzceļš – 30. vietā, ostas – 31. vietā, aviotransports – 35. vietā.
“Tā ir sektora salīdzinošā konkurences priekšrocība, kas var dot papildu izaugsmi, tomēr nespēs pielīdzināt Latviju ES vidējiem labklājības rādītājiem,” vērtēja Stokholmas augstskolas ekonomists. “Šī nozare nepadarīs Latviju bagātu, ir jāattīsta arī citas tautsaimniecības nozares. Bet transports nosaka pārējo nozaru attīstību.”
“Ja dzelzceļa novērtējums no visām infrastruktūras nozarēm ir visaugstākais, pat augstāks nekā mobilajiem sakariem (35. vieta), tas ir liels sasniegums, esam viskonkurētspējīgākie,” tā konferencē runāto novērtēja “LDz” vadītājs Aivars Strakšas. “Pēdējos divos gados esam ļoti daudz investējuši, infrastruktūras objekti nodoti ekspluatācijā, un domāju, ka šogad publicējamajā indeksā mums būs vēl augstāka vieta (to publicēs šomēnes. – Red.).”
“Latvijas dzelzceļš” – mūsu nokia?
Kad Latvijai būs sava nokia? Uz šo bieži izskanējušo jautājumu Mortens Hansens publiski paziņoja, ka neredz Latvijā priekšnoteikumus šādas veiksmes atkārtojumam. Un tomēr viņš “LDz” salīdzināja ar šo somu milzi.
Salīdzinot sešus nozīmīgākos uzņēmumus Latvijā, viņš secināja, ka “Latvijas dzelzceļš” dod darbu visvairāk – pāri par 10 tūkstošiem darbinieku, kas ir 1,3% no strādājošo skaita. “”LDz” ir ļoti nozīmīgs ekonomikai un svarīgs Latvijai kopumā. ASV tas būtu uzņēmums ar diviem miljoniem darbinieku… Tāpēc kā ekonomistam man ir liels uztraukums, ja pārlieku paļaujamies uz vienu uzņēmumu. Krievija ļoti paļaujas uz naftu un dabasgāzi, kas nodrošina 15 – 20% no IKP un 50% no budžeta ienākumiem. Salīdzinot ar Somiju, redzam, ka recesija ilgusi trīs gadus (Latvijā tikai divus) un tas tikai tāpēc, ka valsts paļāvās uz “Nokia”, kas nespēja tikt līdzi “iPhone”. Nesaku, ka Latvijā būs tāpat, bet es kā ekonomists vienmēr uztraucos, kad kādā valstī ir pārāk liels uzņēmums. Tāpēc jāparedz notikumu attīstība, jāiezīmē riski un jāgatavojas ļaunākajam,” uzskata Hansens. Tomēr viņš nedomā, ka “LDz” būtu jāsadala mazākos uzņēmumos.
Aivars Strakšas, konferences starplaikā atbildot uz “LA” vaicājumu par Hansena izteiktajām bažām, teica, ka neredzot tām iemeslu. “Ja salīdzināmies ar citiem, tad atgādināšu, ka, pirmkārt, “LDz” jau sastāv no vairākām atsevišķām kompānijām un, otrkārt, valsts akciju sabiedrībā strādā 6600 darbinieku, bet ļoti daudz mums ir līgumkompāniju un darbinieku, tādējādi koncernā kopumā nodarbināti 11 600 cilvēku.”
Ķīnieši gatavi būvēt Baltijā
Uz pārējo runātāju analītisko un konstruktīvo spriedumu fona Ķīnas dzelzceļa būvniecības starptautiskā uzņēmuma CRCC Eirāzijas biznesa departamenta mārketinga direktora Čai Čanfena uzstāšanās bija kā īss pašreklāmas rullītis. Kompānija CRCC ir otrais lielākais kontraktu izpildītājs pasaulē šajā nozarē – ar 28 miljardu ASV dolāru tirgus daļu. Mērogi iespaidīgi: uzbūvēti 50 tūkstoši kilometru dzelzceļa, no tiem 15 tūkstoši – ātrgaitas vilcieniem.
Kad konferences beigās Čai Čanfenam pajautāju, vai CRCC ir gatava pieteikties dzelzceļa būves vai rekonstrukcijas projektos, viņš atbildēja ar pārliecinošu – jā!
