Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
28. marts, 2014
Drukāt

ES prezidentūras investīcijas valstī un ierēdniecībā. Saruna ar Ilzi Juhansoni (6)

Foto no Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES arhīvaFoto no Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES arhīva

Strauji sarūk dienas un mēneši līdz brīdim, kad Latvija 2015. gada pirmajā pusē kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Tam nopietni gatavojas ne tikai Rīgā, bet arī Briselē. Jau tagad top stingrs un precīzs darbu plāns. Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā Ilze Juhansone sarunā ar “Latvijas Avīzi” atklāj, kas jau veikts un cik daudz vēl darāmā.

– Kādā posmā patlaban ir Latvijas gatavošanās Eiropas Savienības prezidentūrai jūsu vadītajā pastāvīgajā pārstāvniecībā?


– Mēs šobrīd kopā ar Itālijas un Luksemburgas kolēģiem ļoti intensīvi strādājam pie prezidentūras trio programmas, ar ko mums būs jāiepazīstina jau jūnijā Eiropas Savienības Vispārējā lietu padome. Tas nozīmē sagatavot tēmas, pie kurām strādāsim katrā nozarē, jautājumi par konkrētiem tiesību aktiem un visu pārējo, ko mēs darīsim šajos astoņpadsmit mēnešos. Pirmo reizi notiek arī ļoti plaša apjoma un sistēmiska ierēdņu apmācība par Eiropas Savienības jautājumiem, kas ir nopietna investīcija Latvijas valstī, Latvijas ierēdniecībā. Mūsu veiksme vai neveiksme prezidentūras laikā būs atkarīga arī no tā, cik precīzi mūsu cilvēki spēs operēt ar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procedūrām. Šī investīcija būs svarīga ne vien prezidentūras laikā un jau šobrīd, pārstāvot Latvijas intereses, bet arī noteikti pēc tam.

Nākamie soļi – mums ir jāspēj sagatavot Latvijas prezidentūras sešu mēnešu programma, tuvāko mēnešu laikā jātop pagaidu darba kārtībai konkrētu nozaru padomju griezumā, paredzot, kurā mēnesī, kurā padomē kādu jautājumu skatīsim. Bet līdz novembrim jābūt zināmiem konkrētiem datumiem, kuros sešu mēnešu ilgumā notiks konkrētas darba grupas. Tas ir ļoti apjomīgs, ļoti precīzs plānošanas darbs, kas ir saistīts ar to saturu, kādu gribam panākt prezidentūras laikā.

– Runājot par saturu, lūgšu jūs vēlreiz iezīmēt Latvijas prezidentūras prioritātes.


– Esam iezīmējuši trīs galvenos prioritāros virzienus. Pirmais no tiem ir digitālā darba kārtība, tajā skaitā digitālā tirgus izveide, dažādi e-pakalpojumi, viss, kas saistīts ar digitālajiem jautājumiem, kiberdrošība un tā tālāk. Otrs virziens ir konkurētspēja, un šeit mēs runājam gan par Eiropas Savienības globālo, gan iekšējo konkurētspēju, ar to domājot katras dalībvalsts kapacitāti to veicināt. Trešais – Austrumu partnerība, kas intelektuāli būs vislielākais izaicinājums, ņemot vērā situāciju Ukrainā. Katrā ziņā notikumi Ukrainā pierāda, ka šī politika ir bezgala svarīga. Tai ir jāpievērš īpaša uzmanība, un tieši Latvijas atbildība būs dot tai jaunu dimensiju.

– Lietuvas prezidentūras pārstāvji ir sacījuši, ka sarunas par Austrumu partnerību nesa daudz pārsteigumu, jo, kā redzam, notika Ukrainas krīze. Vai arī Latvijai jārēķinās, ka darbā ar Austrumu partnerību var būt daudz negaidītā?


– Es to nesaistītu nedz ar Lietuvu, nedz ar Ukrainu. Notikumi Krimā bija liels pārsteigums visai starptautiskajai sabiedrībai. Šajā brīdī Eiropas Savienībai un īpaši Latvijai, kas būs prezidējošā valsts 2015. gada sākumā, ir svarīgi saglabāt politiku, kas ir pamatota uz vērtībām, kas atbalsta tos politiskos spēkus Austrumu partnerības valstīs, kuri ir gatavi virzīt savu valstu attīstību Eiropas demokrātisko vērtību virzienā un garā. Tas lielā mērā ir arī mūsu politikas brieduma pārbaudes brīdis. Mēs esam daudzus gadus saviem partneriem Austrumu partnerības valstīs solījuši atbalstu ceļā uz Eiropas Savienību. Būtu dīvaini, ja tajos brīžos, kad šīs valstis saskaras ar grūtībām, mēs sāktu pašos pamatprincipos pārskatīt savu politiku pret šīm valstīm. Protams, ka mainīsies akcenti, protams, ka mainīsies formas un metodes, kādā veidā mēs sadarbojamies ar šīm valstīm, bet jautājums, uz ko jāatbild Latvijas sabiedrībai un politiķiem šajā intelektuālajā vingrinājumā, ir – par kādām vērtībām mēs iestājamies?

– Vai Latvijas pārstāvniecībā Briselē, gatavojoties prezidentūrai, ir palielināts darbinieku skaits?


– Šobrīd pārstāvniecībā, pēc Ministru kabineta lēmuma, ir ieradušies kolēģi no nozaru ministrijām, lai mēs būtu spējīgi pilnībā nodrošināt tās funkcijas, kas prezidentūrai ir jāīsteno Briselē. Līdzīgi kā citās prezidentūrās, arī mēs plānojam, ka mūsu cilvēku skaits būs 180. Ar vidēji tik lielu cilvēku skaitu prezidentūras parasti nodrošina savu darbību Briselē. Citām prezidentūrām darbinieku skaits ir bijis lielāks pat par 200 cilvēkiem. Jautājums nav tik daudz par skaitu, bet par kvalitāti. Patlaban pārstāvniecībā ir sapulcināti vieni no publiskās administrācijas spēcīgākajiem ekspertiem.

– Vai Latvija veidos Eiropas lietu ministra vietu, jo šāds postenis ir vairākām citām dalībvalstīm?


– Vai Latvijai būs un vai ir nepieciešams Eiropas lietu ministrs, tā ir politiska izšķiršanās. Ja tiks pieņemts lēmums, ka šajā un nākamajā valdībā nebūs Eiropas lietu ministra, tad praksē tas nozīmē, ka mēs atsakāmies no iespējas izmantot to potenciālu, ko prezidentūra dod vienas dalībvalsts ārlietu resoram. Ārlietu ministrs prezidentūras laikā ļoti daudzos gadījumos aizstāj Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās dažādos starptautiskos pasākumos, kas viņam nodrošina cita līmeņa pazīstamību trešajās valstīs, jo tajā brīdī Latvijas ārlietu ministrs nepārstāv tikai Latviju, viņš runā divdesmit astoņu dalībvalstu vārdā. Bet, ja ārlietu ministram ir vienlaikus jāpilda arī Eiropas lietu ministra funkcijas, tad šī ārējā pārstāvība atkrīt, jo to gluži vienkārši fiziski nevar paspēt. Ir diskusijas par to, vai Eiropas lietu ministrs var būt ierēdnis. Jā, viņš var nākt no ierēdniecības, taču viņam ir jābūt politiski atbildīgam. Taču, kā jau teicu, tā būs politiska izšķiršanās.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. To prezidentūras struktūru Latvijā ir par daudz, Katrā ministrijā ir pa departamentam, bet ar ko viņi nodarbojas? Ar ko nodarbojas ES rezidentūras sekretariāts. Visus spēkus vajadzētu koordinēt ārlietu ministrijai Latvijā un Briselē Latvijas pārstāvniecībai. Vājais posms ir valsts prezidents, ministru prezidente un protams aizejošā Saeima.

  2. Viena no Eiropas mneprasmigakajam un lielakajam birokratijam ,kas sai misijai plano teret rekordlielu naudu,ko var sniegt Eiropai? Vai iemacit nedomat par iedzivotajiem ,vai ka metodiski audzet “kontrolejoso” organu skaitu ,ka novest birokratiju lidz absurdam un korupciju par normu? Diez vai ,musu socialistiskie darbinieki ir spejigi ,ko vairak,jo visi kresli ,kreslini un solini ir tikai aizpildisanai ,nevis darbam,jo atbildibas par savu darbu setniekam ir 10X vairak ,ka piemeram ministram.

  3. Atkal vaimanātāju armija klāt ????

  4. Ilzīt! mirstošs klubiņš eiropas savienība.

  5. Kas nu ir ,tas ir Atbildēt

    Politiski atbildīgi mums ir bijuši visi politiķi!

  6. Vai nepietiek Latvijā jau ar digitālajiem elektrības,gāzes un dzelzceļa tirgiem?

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģisĪsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+