Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. augusts, 2014
Drukāt

Investīcijas darba vietām un izaugsmei. Saruna ar ES naudas sadales plānotājiem

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

Latvija sarunās ar Eiropas Komisiju šovasar ir pabeigusi darbu pie Partnerības līguma. Tā 200 lappusēs ar tūkstoš lapu pielikumiem noteikts ES struktūrfondu finansējuma ietvars Latvijai no šī līdz 2020. gadam. Miljards eiro paredzēts Lauku attīstības programmai un 4,4 miljardi izaugsmes un nodarbinātības politikai, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda finansējumu. “Vairāk nekā gadu esam domājuši, kā ar ES naudu efektīvāk īstenot Nacionālā attīstības plāna mērķus. Tagad gatavojam darbības programmas, kas ir tiltiņš, lai nauda no lielā ietvara nonāktu līdz konkrētam gala saņēmējam,” “LA” redakcijā skaidroja Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos. Anita Krūmiņa, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore, pieteica, ka samazinās birokrātiju.

– Kas mainīsies salīdzinājumā ar šo periodu, kura projekti joprojām tiek īstenoti?


A. Eberhards: – Pirmkārt, investīciju politika fokusēta uz darba vietu radīšanu un izaugsmi. Iepriekš mērķis bija daudz plašāks.

– Arī tagad īsteno projektus, kuri rada darba vietas, taču pēc projekta pabeigšanas neviens tās neskaitīja…


– Mēs mērīsim darba vietu skaitu, izaugsmes rādītājus. Otrkārt, plānotās aktivitātes tiks vērtētas pēc izmērāmiem kritērijiem. Līdz šim nebija noteikti indikatori, pēc kuriem mērīt un veicināt attīstību. Treškārt, ja valsts nesasniedz rezultātu, nesaņemam finansējumu. Plānošana nozīmē arī atbildību par mērķu sasniegšanu. Arī projekta īstenotāji riskē nesaņemt visu plānoto atbalstu.

A. Krūmiņa: – Tiks ieturēti vismaz 10 procenti, kamēr negūsim pārliecību, ka projekta mērķi ir sasniegti.

A. Eberhards: – Ceturtā atšķirība ir koncentrētākas investīcijas, fokusējoties uz jomām, kas tautsaimniecībai dod vislielāko atdevi. Tāpēc izveidota Inovāciju padome, kura premjeres vadībā politiski koordinēs šo procesu.

– Nebeidzas diskusijas pr to, kuras nozares ir prioritāras. Nogurušie no strīdiem prasa: pasakiet reizi par visām reizēm, kuras ir tās attīstāmās nozares.


– Tas ir labi, ka diskusijas nebeidzas. Tā mēs spējam piemēroties pārmaiņām pasaulē. Struktūrfondu piešķīrumā skatāmies uz nozarēm, kurās potenciāls ir vislielākais. Tajās noteikti ir bioekonomika, kas ietver gan kokapstrādi, gan pārtikas rūpniecību.

Nākamā atšķirība – struktūrfondiem jābūt nevis vajadzību finansētājiem, bet kā investīciju tramplīnam attīstībai. Investīcijas būtu jāskata nevis kā izdevumi, bet kā ieguldījums, kam jāatmaksājas budžetā nodokļu veidā. Pirms ES un valsts nāk ar savu naudu, jābūt biznesa plānam. Atbalstu sniegsim projektiem ar augstāko konkurētspējas potenciālu, lai mēs kā nodokļu maksātāji iegūtu visvairāk. Ilgtermiņā mums vajadzētu kļūt no palīdzības saņēmējiem par tādiem, kuri ceļus būvē no nodokļu ieņēmumiem.

Piektā atšķirība: nesāksim būvēt ceļus, pirms nav pieņemtas Transporta attīstības pamatnostādnes. Arī atsevišķas pilsētu aktivitātes netiks finansētas, pirms nebūs izstrādāta pilsētas attīstības stratēģija.

ES fondu finansējums paredzēts jomās, kur tirgus nestrādā vai tam ir nepilnības. Tāpēc mūsu uzdevums ir radīt priekšnoteikumus attīstībai perspektīvās jomās – radīt katalizatoru, radīt tramplīna efektu. Arī enerģētikas jautājumiem no nacionālās aploksnes nav paredzēta liela summa, taču savienojumiem ar kaimiņvalstu tīkliem vajadzētu izmantot CEF instrumentu.

– Spriežot pēc memorandiem, ko sūtīja Eiropas Komisija, strīdu bija daudz…


– Mums izdevās saglabāt Latvijai tik būtisko investīciju apjomu. 1,27 miljardi eiro paredzēti transporta infrastruktūrai (vairāk nekā kaimiņiem). Piemēram, bija ļoti saasinātas diskusijas ar Eiropas Komisiju par to, vai reģionālajos ceļos vajag tik daudz ieguldīt. Ar savu skaidro redzējumu mēs pārliecinājām EK, ka ar šiem ieguldījumiem tiks veicināta reģionu attīstība, sociālā iekļaušana. Investīciju programma reģionālo ceļu attīstībai ir būtisks panākums, jo ar to nodrošināsim labus ceļus starp attīstības centriem.

Sakāpināta diskusija bija par ieguldījumiem veselības aizsardzībā, kas nebija EK pirmā izvēle. No kategoriska “nē” nonācām līdz 230 miljoniem eiro – prioritāro slimību apkarošanā, pieejamības nodrošināšanā maznodrošinātajiem, ārstu atbalstam reģionos, ārstu tālākizglītībai.

Balstoties uz citu dalībvalstu pieredzi, ka tiek izbūvēta liela infrastruktūra, kas netiek izmantota, EK sākumā gribēja liegt atbalstu biznesa infrastruktūras izveidei.

– Tas ir, biznesa inkubatoriem un industriālajiem parkiem?


– Jā, arī tiem. Mūsu lielajās pilsētās ir daudzi veiksmes stāsti par eksportspējīgu uzņēmumu radīšanu, ar kuriem mums izdevās pierādīt, ka vēl neesam tādā attīstības stadijā, lai varētu atļauties tos pamest.

Arī zinātnes projekti līdz šim tika finansēti, taču netika vērtēts to pienesums tautsaimniecībai. Esam palielinājuši finansējumu un mainījuši pieeju – atbilstoši viedās specializācijas jeb gudrās izaugsmes (RIS 3) stratēģijai ieguldījumus mērķtiecīgi veiksim tur, kur pieprasījums un piedāvājums saskanēs.

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

– Eiropas Komisija pārmeta, ka zaļajā ekonomikā par maz investīciju…


– Arī Latvijas publiskajā telpā bija diskusija, vai vispār mums vajadzēja tik lielus ieguldījumus vides aizsardzībā, jo mēs taču esot zaļa valsts. EK atgādināja, ka Latvija vēl nav izpildījusi savas apņemšanās attiecībā uz ūdenssaimniecību, uz notekūdeņu apsaimniekošanu. Mēs sapratām, ka, ieguldot vairāk vidē, jāatņem citiem izaugsmes projektiem. Vienojāmies par nelielu palielinājumu par 15 miljoniem eiro. Ja videi būtu jāatvēl vairāk, tas būtu uz ceļu rēķina. Mums izdevās panākt vienotu izpratni, ka atsevišķās jomās nav vērts pārinvestēt, piemēram, vilkt kilometriem garu cauruļvadu pēdējās mājsaimniecības pieslēgumam kanalizācijai.

– Diezgan karsti strīdi risinājās starp lielajām pilsētām un novadu centriem – kuriem vairāk pienāksies atbalsts darba vietu radīšanai.


– Jaunajā periodā iezīmēta virzība abiem. Pirmais – skaidras investīcijas deviņās lielajās pilsētās, kas tiks īstenotas pēc jauna principa – pašvaldību integrētas teritoriālas iniciatīvas. Vismaz 5% no nacionālās aploksnes pienākas pilsētām. Tās savā attīstības plānā definēs nepieciešamo pasākumu apjomu sešās jomās, piemēram, biznesa infrastruktūras izbūvi, energoefektivitātes paaugstināšanu, teritoriju revitalizāciju. Vairāk atbildības būs pašām pilsētām. Arī 21 reģionālā attīstības centra pilnveidei ir līdzīgi, bet VARAM vēl turpinās diskusiju ar pašvaldībām par tiem.

– Kādas mācības no šī perioda kļūdām?


– Mēs pieredzējām, ka nekoordinētu dažādu institūciju darbības dēļ vienu un to pašu krustojumu pārraka vairākkārt – vispirms lai ievilktu ūdensvadu, pēc tam optisko kabeli un beigās vēl satiksmes drošības uzlabošanai. Tagad būs kartējums laikā un telpā. Nodokļu maksātāju interesēs noteikti nav pārasfaltēt vienu krustojumu. Tāpēc papildus plānošanas politiskajam ietvaram mainām arī institucionālo mehānismu uz lielāku centralizāciju. Sešu starpniekinstitūciju vietā būs viena. Nebūs pārbaudītāju pārbaudītāji.

A. Krūmiņa: – Nākamajā plānošanas periodā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde nodrošinās vienas pieturas aģentūras principu – gan vienotu pieeju informācijas uzkrāšanai, gan atskaitīšanās sistēmai. Finansējuma saņēmējam būs iespēja visu informāciju par ERAF, ESF un KF saņemt vienuviet.

– Vai arī atskaitēm CFLA rīcībā esošā informācija jau būs iekļauta atskaites veidlapā?


– Jā, tāda pati pieeja kā Lauku atbalsta dienestam. Pašlaik strādājam pie tā, lai sistēmu vienkāršotu un lai samazinātu darbības finansējuma saņēmējam. Liels uzsvars nākamajā plānošanas periodā tiks likts uz elektronisko dokumentu apriti. Līdz nākamā gada sākumam būs iespēja sistēmā ievadīt arī projekta pieteikumus.

Desmit atšķirības:


Investīciju politika fokusēta uz darba vietu radīšanu un izaugsmi.

Plānotās aktivitātes tiks vērtētas pēc izmērāmiem indikatoriem.

Ja valsts nesasniegs plānoto rezultātu, nesaņems finansējumu.

Fokusētas investīcijas jomās ar vislielāko atdevi.

Investīcijām kā ieguldījumam jāatmaksājas budžetā nodokļu veidā.

ES fondu finansējums paredzēts jomās, kur ir tirgus nepilnības.

Atsevišķas aktivitātes netiks finansētas, pirms nebūs izstrādāta stratēģija.

Lielāka centralizācija: sešu starpniekinstitūciju vietā viena, nebūs pārbaudītāju pārbaudītāji.

Kartējums novērsīs nesaskaņotus darbus vienā objektā.

CFLA – vienas pieturas aģentūra ar elektronisko dokumentu apriti.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (6)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+