×
Mobilā versija
Brīdinājums -16.5°C
Alma, Annemarija
Svētdiena, 25. februāris, 2018
24. janvāris, 2018
Drukāt

Investoram Āgenskalna tirgus būs jāatjauno 3,5 gadu laikā (1)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Daudzi Olīviju Pūcīti no Āgenskalna tirgus pazīst tikpat labi kā savulaik viņas dzīvesbiedru izcilo aktieri Uldi Pūcīti, jo abi reiz Āģītī aiz letes tirgojuši smalkmaizītes: – Uldim tirgus bija kā skatuve, viņš aprunājās ar daudziem, arī ar bērniem... Kā viņam garšoja speķa pīrādziņi, kafijas maizītes! Nāk raudiens, visu decembri jutāmies kā bērēs, uz tirgus atvadām kopā ar pircējiem izdzērām pudeli ruma...

Rīgas domes Īpašumu departamenta izstrādātais lēmums par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā, aģentūra LETA noskaidroja domē.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles noteikumos un nekustamā īpašuma nomas līgumā departaments paredz iekļaut noteikumus, ka, piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā, un ka nomniekam ir pienākums atjaunot Āgenskalna tirgu, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Tehniskās apsekošanas atzinuma norādījumus.

Tāpat nomniekam būs pienākums saskaņot ar departamentu Āgenskalna tirgus projektēšanas darba uzdevumu trīs mēnešu laikā no nekustamā īpašuma nomas līguma spēkā stāšanās dienas, pusotra gada laikā izstrādāt un akceptēt tirgus būvprojektu un 3,5 gadu laikā pabeigt būvdarbus un nodot Āgenskalna tirgu ekspluatācijā.

Tāpat investoram visu nomas līguma laiku būs jāsaglabā objektā tirgus funkciju veikšana un jānodrošina arī kultūras aktivitāšu rīkošana, iesaistot tajās nevalstiskās organizācijas, kapitālsabiedrības un iedzīvotājus.

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), kurš domes sēdē bija arī šī jautājuma ziņotājs, paskaidroja, ka nomas maksa pagaidām lēmumā ietverta nav, jo vēl nav saņemts slēdziens no neatkarīgajiem ekspertiem par atbilstošajiem nomas maksas apmēriem.

Jautājuma izskatīšanā opozīcijas deputāti bija pievienojuši astoņus priekšlikumus lēmuma papildināšanai. Deputāte Inese Andersone (V) rosināja noteikt, ka topošajam nomniekam ir jābūt vairāk nekā piecu gadu pieredzei nekustamo īpašumu attīstīšanā vai mazumtirdzniecības organizācijā Latvijā vai ārvalstīs, ka nomniekam nav nodokļu parādu, nav sāktas tiesvedības, maksātnespējas, un ka, piesakoties izsolē, nomniekam ir jāiesniedz sagatavota vīzija par Āgenskalna tirgus attīstību, kā arī finanšu aprēķini desmit gadu projekcijai ar izdevumu un ieņēmumu pozīcijām.

Deputāts Viesturs Zeps (LA) rosināja iestrādāt nomas līgumā normu, kas piešķir tiesības Rīgas domes Īpašuma departamentam ik pēc pieciem gadiem no nomas līguma noslēgšanas dienas veikt pilnīgu Āgenskalna tirgus teritorijas pārbaudi attiecībā uz attīstības plāna īstenošanu, kā arī veikt tehnisko novērtējumu. Tāpat viņš rosināja uzlikt par pienākumu veidot metu konkursu par visas Āgenskalna tirgus teritorijas attīstību un uzdot Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) veikt izvērtējumu par līdzšinējo Āgenskalna tirgus apsaimniekošanu.

Savukārt Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš (VL/TB-LNNK) piedāvāja Īpašumu departamentam izvērtēt iespēju Āgenskalna tirgus atjaunošanu un ilgtermiņa attīstību organizēt publiskās un privātās partnerības veidā un noteikt, ka topošais nomnieks nodrošina, ka Āgenskalna tirgū vismaz 50% tirdzniecības vietu ierāda tirdzniecības dalībniekiem, kuri pārdod pašu ražotas Latvijas lauksaimniecības preces.

Balsojumā neviens no priekšlikumiem atbalstīts netika, taču Burovs skaidroja, ka deputātes Andersones priekšlikumi ir iekļaujami izsoles nolikumā, un ka daļēji tie nolikumā tiks arī ietverti. Saistībā ar Zepa priekšlikumiem viņš norādīja, ka, no juridiskā aspekta raugoties, metu konkursu rīkot nevar, jo tas attiecas uz būvniecību privātīpašumos, taču Āgenskalnā kapitālā būvniecība plānota netiek. Burovs savukārt piekrita aicinājumam, ka departamentam pastāvīgi būs jāapseko tirgus. “Nedomāju, ka ir jānoliek tik strikts termiņš – pieci gadi, jo tad 30 gadu laikā mums tur būs jāieiet tikai sešas reizes, taču kopumā šādas normas ietveršanu izskatīsim,” sacīja Burovs.

Lielākā daļa opozīcijas deputātu uzteica Burova iesaisti, ieinteresētību un ieguldīto darbu Āgenskalna tirgus situācijas risināšanā, paužot atbalstu un gatavību sadarboties arī turpmāk.

Deputātu starpā ilgstoši tika diskutēts par izsoles nolikuma tehnisko pusi, piemēram, vai plānotie divi mēneši neesot pārāk īss laiks, lai pretendenti varētu pieteikties izsoles konkursam, kas notiks, ja izsole beigsies neveiksmīgi un citi jautājumi.

Īpašumu departamenta izstrādāto lēmumu par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu šodien atbalstīja Rīgas dome.

Kā ziņots, Rīgas domes Īpašumu departaments plāno pārtraukt nomas līgumu ar AS “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) par Āgenskalna tirgus apsaimniekošanu un rīkos jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. citi laiki, citi tikumi ... Atbildēt

    Tās ir Āgenskalna tirgus beigas:(((. Agonizē arī Vidzemes un Čiekurkalna tirgi, par tādu miskasti kā Latgalīte nemaz nerunājot … Vai kāds vēl atceras “tirdziņus” pie Sporta manēžas, t/c Dole? Un kad ar dzīvību piepildīsies atjaunotais Centrāltirgus paviljons?

Draugiem Facebook Twitter Google+