Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. maijs, 2014
Drukāt

Investori: Latvijas attīstībai svarīgi pabeigt iesāktās reformas (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Šodien 18. valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sēdē tās dalībnieki kā šā gada prioritātes izvirzīja makroekonomikas un nodokļu politikas uzlabošanu, investīciju drošību, veselības aprūpes sistēmas attīstību un intelektuālā īpašuma aizsardzību, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Valsts kancelejā.

Vērtējot 2013. gadā panākto progresu, uzņēmēji izteica atzinību par Latvijas pastāvīgo un vienmērīgo makroekonomikas izaugsmi. Puses bija vienisprātis, ka jāsaglabā apņēmība nodrošināt fiskālo disciplīnu un atbildīgu fiskālo politiku, kā arī skaidru turpmākās nodokļu politikas virzienu, kas atspoguļo un atbilst valsts sociāliem un ekonomiskiem mērķiem. Investori apsveica Latviju arī ar eiro ieviešanu. “Tas liecina par valsts spēju īstenot savus mērķus,” pauda uzņēmēji.

Investori atzina, ka pastāvīgai Latvijas ekonomikas attīstībai ir ļoti svarīgi apņēmīgi turpināt un pabeigt pēdējo gadu laikā izsludinātās un plaši apspriestās reformas. Tostarp jāturpina cīņa ar nodokļu nemaksāšanu, atbalstot atbildīgās iestādes un vēršoties pret problēmas cēloņiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pauda, ka šogad sanāksme notiek starptautiski sarežģītos apstākļos. “Pēdējo mēnešu laikā esam piedzīvojuši Krievijas izraisīto vardarbību Ukrainā. Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm stingri nosodījusi Krievijas agresijas izpausmes Austrumukrainā. Tādēļ arī Latvija pievērsusi pastiprinātu uzmanību valsts aizsardzībai un drošībai. Nepieciešams kopā ar kaimiņiem un partneriem reģionā novērst mūsu 100% atkarību no Krievijas dabasgāzes, veidojot infrastruktūras savienojumus ar Rietumeiropu un meklējot alternatīvus piegādātājus,” norādīja Straujuma.

Tāpat premjerministre uzsvēra, ka tiks darīts viss iespējamais, lai palīdzētu uzņēmējiem pielāgoties un atrast jaunus noieta tirgus, kas aizstātu šī brīža atsevišķu nozaru sarūkošo biznesu iespējas Krievijā. Viņa atzina, ka šīs valdības laikā netiks veiktas nodokļu politikas izmaiņas.

Straujuma stāstīja, ka Latvijas ekonomikas stabilitāti nodrošinās arī notiekošā pāreja uz zināšanām balstītu ekonomikas modeli, kas veicinātu eksporta pieaugumu. “Mums ir svarīgi kopīgi ar ārvalstu investoriem atrast efektīvākos veidus, kā stiprināt zināšanu ekonomikas attīstību, celt uzņēmumu konkurētspēju eksportējošās nozarēs, paaugstināt produktivitāti un inovācijas kapacitāti. Tādējādi nodrošināsim Latvijas ekonomikas un katras konkrētās nozares izaugsmi ilgtermiņā,” sacīja Ministru prezidente.

Pārrunājot 2014.gada prioritātes, puses vienojās turpināt stiprināt darījumu drošību un drošu kapitāla plūsmu, paužot, ka ir jāpilnveido esošie jomas regulējums. Savukārt, apspriežot sabiedrības veselības jomā panāktos rezultātus, valdība un investori vienojās, ka sistēmas kvalitātes būtisku uzlabošanu var panākt, ieviešot labāku veselības aprūpes iestāžu un to sniegto pakalpojumus pārvaldību.

Puses vienojās, ka jau pārredzamā nākotnē ir jānosaka skaidrs valsts veselības aprūpes pakalpojumu grozs un jāformulē kvalitātes standarti.

Apspriežot intelektuālā īpašuma aizsardzību, puses vienojās, ka konkrētas izmaiņas tiesiskajā regulējumā un lielāka sabiedrības informētība par intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmi var būt sākumpunkts efektīvākai personu tiesību aizsardzībai šai jomā.

Diskutējot par gada laikā paveikto, puses pārrunāja aktualitātes enerģētikas jomā, tiesu sistēmā, publisko iepirkumu jomā, kā arī transporta, atkritumu apsaimniekošanas nozarē un citās jomās.

Investori pauda, ka enerģētikas politika ir viens no uzņēmēju aktuālajiem dienas kārtības jautājumiem, tādēļ nepieciešams turpināt formulēt enerģētikas politikas ilgtermiņa perspektīvu. Tāpat uzņēmēji izteica atzinību par panākumiem tiesas procesu paātrināšanā un veiktajām tiesu sistēmas reformām, kas veicina tiesu darbības efektivitāti.

Uzņēmēji atzinīgi vērtēja valdības rīcību arī publisko iepirkumu efektivitātes uzlabošanā, vienlaikus paužot, ka tā jāturpina uzlabot attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma regulējumu. Investori pauda, ka jāturpina ieviest uzlabojumi arī transporta nozares un atkritumu apsaimniekošanas politikas attīstībā, stiprinot brīvās konkurences principu Latvijas ekonomikā.

2012. un 2013. gadā piesaistīto investīciju apjoms sasniedza attiecīgi 3,2% un 2,3% no iekšzemes kopprodukta. 2013.gada beigās uzkrātās investīcijas Latvijas ekonomikā sasniedza 11,47 miljardi eiro, kas bija par 12% vairāk nekā pirms gada. Latvijas ārvalstu tiešo investīciju struktūru tradicionāli veido Eiropas Savienības valstis. Latvijai ir būtiskas sadarbības iespējas ar ASV, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Japānu, Ķīnu, Krieviju, Indiju.

Latvijas valdības un ĀIPL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999. gada, to mērķis ir nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā. Latvijas valdības un ĀIPL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augsta līmeņa ierēdņi un ĀIPL biedru uzņēmumu vadītāji.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Atliek tikai,kā mēdz teikt, iesākt un pabeigt! Jo nav pat sākta vēl ne 2008.gadā,Ivara Godmaņa iecerētā valdības sašaurināšana līdz 11 ministrijām (TVNET:: Latvijā-“Godmanis samazinās ministriju skaitu,bet koalīciju neaiztiks”,TVNET/LETA,2008.gada 16.decembris),ne Valda Dombrovska,2009.gadā izziņotā pāreja nākamgad pilnībā uz progresīvo ienākuma nodokli! (“Ieviesīs progresīvo ienākuma nodokli,samazinās minimālo algu”,Aleksis Zoldners,”Apollo”,redakcija@apollo.lv,2009.gada 9.jūnijs),par atraitņu pensijām un slimokasēm,kā Lietuvā un Igaunijā kopš 2002.gada,nemaz nerunājot! Ministrijās strādājošo skaits (izņemot Kultūras,Ārlietu un Iekšlietu ministrijas) kopš 2004.gada ir pat ievērojami palielinājies.Skat.”Birokrātija nemazinās”,Ilze Šteinfelde,nra.lv,29,04.2014.

  2. … Jautajums paliek makroekonomijas veselibai un valsts nakotnes pareizas attistibas labad

    – VELAMIES KADU INVESTICIJU IEPLUDI? Cik no 3.2% un 2.3% gada investiciju pieauguma apjoma, un no uzkrata 11,47 miljardiem, nak no TUA investicijas NI joma … cik no bankas pieaugosam investicijam …

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+