Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. marts, 2014
Drukāt

Būvinženieru kongress Zolitūdes traģēdijas ēnā (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) 90 gadu ­jubilejas 26. kongress ­­
21. martā notika Zolitūdes traģēdijas ēnā.

“Neaizmirst Zolitūdes traģēdiju. Izvērtēt iemeslus, kāpēc šī traģēdija notika, kā arī katras personas atbildību, kas bija saistītas ar šo objektu. Svarīgākais – ­ir jānosaka pasākumi, kas jāveic, lai šāda traģēdija neatkārtotos,– kongresa dalībnieku viedokli summēja Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons. “LBS jākļūst par vadošo organizāciju būvniecības jomā un jāuzņemas konsultanta loma,” uz sadarbību rosināja Ekonomikas ministrijas pārstāvis, valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Politiķi atzīst 
likuma brāķi


“Pēc Zolitūdes traģēdijas visām būvniecībā iesaistītām pusēm nepieciešams miera izlīgums. Šodien skaidri jāapzinās virziens, uz kuru vēlamies doties. Atklāti jāatzīst, ka esam novirzījušies no kursa un nesakārtoto normatīvo aktu jūrā uzskrējuši uz sēkļa. Turklāt nemanot būvniecības nozare apaugusi ar bremzējošiem enkuriem, kas traucē Latvijā nodrošināt būvniecības jomas drošumu un taisnīgumu,” tēlaini un aptuveni izteicās LR Saeimas deputāte Ilma Čepāne.

“Jaunais būvniecības likums ir likumdošanas brāķis, kas radīs vēl lielāku haosu nozarē, nekā tas bijis līdz šim. Šobrīd neviens nezina, kā strādāt ar jauno likumu, tostarp Arhitektu savienības biedri un būvinspektori. Lai gan ir pagājis gandrīz gads, kopš likums ir apstiprināts, joprojām nav izstrādāti un saskaņoti 90% ar jaunā būvniecības likuma realizāciju saistītie Ministru kabineta noteikumi. Tas ir katastrofāli, kā EM to var pieļaut?!” tiešāka bija LR Saeimas deputāte profesionāla arhitekte Inese Aizstrauta.

Valsts būvniekos 
neieklausās


“Lai arī būvniecības apjoms 2013. gadā pieaudzis par 6,9% salīdzinājumā ar 2012. gadu, galvenais būvniecības pamatpotenciāls dislocēts Rīgā un Pierīgā. No vairāk nekā 6000 būvniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem tikai 1,7% ir apvienojušies Latvijas Būvnieku asociācijā, bet astoņas vadošās būvfirmas – “Būvniecības attīstības stratēģiskajā partnerībā”, kas nozīmē, ka aptuveni 98% no būvniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem nav struktūrvienības, kas tos nodrošinātu ar regulāru tehnisko informāciju, palīdzību publisko iepirkumu dokumentu sagatavošanā un būvspeciālistu kvalifikācijas celšanā. Arī likumdevējs un valsts pārvaldes institūcijas bieži ignorē nevalstisko profesionālo organizāciju viedokļus. Lai gan pēdējo 11 gadu laikā ir nomainījušies seši ekonomikas ministri un trīs valsts sekretāri, noteikumos nav veikta neviena izmaiņa,” sarūgtināts LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

“Jebkurā nozarē likumdevējs maina likumus tikai tad, ja tie kļūst traucējoši nozares attīstībai. Pie mums likumi tika mainīti tāpēc, lai ārvalstu investori iespējami ātri atgūtu objektā ieguldīto naudu un ātrāk gūtu peļņu. Un tas bija viens no pamata iemesliem, kāpēc radās konflikts starp būvniecības atsevišķiem uzņēmumiem un būvindustrijas sabiedriskajām organizācijām. Atrisināt visus šos būvniecības kvalitātes un drošības jautājumus Ekonomikas ministrija piedāvā tikai vienā veidā – ieviešot obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Mums, būvinženieriem, ir svarīgi novērst avārijas, nevis runāt par sekām, kādas var iestāties pēc tam,” uzsvēra L. Jākobsons.

“Latvijā būvniecības likumus izstrādā nevis būvniecības profesionāļi, bet ekonomisti, juristi u. c. ar nozari tieši nesaistītu profesiju pārstāvji. Šie likuma izstrādātāji bezatbildīgi komunicē ar profesionālajām sabiedriskajām organizācijām. Piemēram, 18. martā organizācijām nosūta dokumentus ar piebildi – dodiet atbildi līdz 20. martam. Tā ir ņirgāšanās!” satraukts pieredzējušais būvinženieris Sergejs Meierovics.

Trīs “i”


“Analizējot būvniecības procesus Eiropā, redzams, ka, pārtraucot publiskās investīcijas būvniecības nozarē, samazinās arī privātās investīcijas un palēninās valsts ekonomikas attīstība, radot augstu bezdarba līmeni un krīzi civilajā inženierijā. Būvniecības sektora attīstībai nepieciešami 3 “i”: izgudrojumi, investīcijas un internacionalizācija,” par padomes darbu stāstīja LBS valdes locekle Vija Gēme. “Attīstības virzieni Eiropas būvinženieru un arhitektu vidē ir Būvniecības profesionālo kameru veidošana. Tajās apvienojušies jau vairāki miljoni cilvēku. Šajā virzienā skatāmies arī mēs,” stāstīja LBS valdes locekle Helēna Endriksone.

Jāuzlabo izglītība 
un kompetence 


Būvniecības procesā no A līdz Z ļoti nozīmīga ir izglītība. “Lai veicinātu Būvniecības fakultātes studentu apmācības kvalitāti, visiem būvniecības procesa dalībniekiem, tostarp arhitektiem un būvinženieriem, jāapvienojas vienotā konfederācijā,” kongresa atklāšanā mudināja RTU rektors Leonīds Ribickis.

“Steidzamības kārtā jāatbalsta duālās izglītības un profesionālā līmeņa kvalifikācijas pakāpju ieviešanas nepieciešamība valsts profesionālās mācību iestādēs. Šobrīd Izglītības ministrijas attieksme nav adekvāta situācijai, pat tīri teorētiski netiek solīts nodrošināt vairāk par 10% esošo arodskolēnu duālās izglītības apmācības iespējas līdz 2020. gadam. Tas ir ļoti maz,” stāstīja Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes valdes priekšsēdētājs An­dris Veinbergs.

LBS 26. kongresa rezolūcijā aicināja atlikt jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā līdz brīdim, kad būs pilnā apjomā pieņemti galvenie ar Būvniecības likuma realizāciju saistītie Ministru kabineta noteikumi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Es šeit nebiju klāt, neesmu vainīgs. Vai tas jums ir jaunums, ka valsts varas spēki it saistīti ar starptautiskiem sindikātiem, Sarosu….. (mafija pasaules kongresā ap 1970. gadu nolēma beigt slepkavot, bet iekļūt valstu varas krēslos, pašvaldībās un finanšu līdzekļus ievirzīt mafijas kasēs, it īpaši celtniecībā, valsts pasūtījumos)

  2. Kā novērst ēkas sagrūšanu?
    1. Neuzcelt.
    2. Uzcelt pēc plāna, kas ir gan matemātiski pareizi aprēķināts, gan finansiāli korekts. Nevajag ietaupīt uz materiālim, ja tas rada ēkas sagrūšanu. Visi projekti, kas nav priekš sevis, tiek aprēķināti ar 10-20% rezervi, ko iegrābt sev pa kluso kabatā. Tas pats ar VID ēku! Uztic nepareizajiem cilvēkiem un sekas jau jūtamas! ja vēl līgumā nav punkts par termiņa kavēsanu segt visas VID izmaksas, tad vispār kukū!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (9)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+