Mobilā versija
Brīdinājums +22.0°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
11. maijs, 2017
Drukāt

Īpaša uzmanība jāpievērš Latgalei. Tas ir visvājākais reģions, uzskata pētnieks (8)

Jundzis3_TS_6

Sabiedrības integrācija Latvijā līdz šim nav devusi gaidītos rezultātus, jo jautājuma risināšanai veidotas dažādas programmas, bet nav bijusi vienota kompleksa pieeja, ar vienotu finansējumu, Otrajā Humanitāro zinātņu akadēmiskajā forumā šodien sacīja Baltijas Stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis.

Integrācijas un sabiedrības vienotības jautājumi ir viena no prioritātēm, uz kuras nepieciešams balstīt Latvijas drošību. “Mūsu drošība jābalsta uz trīs vienlīdzīgām prioritātēm – militārā drošība, sabiedrības vienotība un integrācija un iekšējā kārtība, kas ietver noziedzību un kiberdrošību,” teica pētījumu centra direktors.

Jundzis uzsvēra, ka drošības riski noteikti ir pieauguši, tomēr pašā valstī kļuvis drošāk, pateicoties vairākiem drošības pasākumiem, to skaitā NATO atbalstam. Viņš atzīmēja, ka drošības nav tikai militārie, bet arī nemilitārie riski, kurus sabiedrībai reizēm ir grūti pamanīt.

“Ja militārie riski ir saredzami un prognozējami, tad nemilitārie riski ir meklējami ekonomikā, sociālajā sfērā un tos ir grūti identificēt. Nav viegli saprast, kādi sabiedrībā notiekošie procesi var kļūt par nopietnu risku,” norādīja pētījumu centra direktors.

Viņš uzskata, ka uz to, cik nemilitārie riski ir svarīgi, norāda gan situācija Ukrainā, gan ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšana, gan “Brexit”. Šādi procesi jāskata kontekstā ar pārdzīvoto ekonomisko krīzi, kas ietekmējusi šīs norises.

“Manuprāt, Latvijā īpaša uzmanība jāpievērš Latgalei, jo ir skaidrs, ka tas ir visvājākais reģions, kurā ir ne tikai ekonomiskās problēmas, bet arī problēmas, kas saistītas ar latgaliešu valodu,” sacīja Jundzis.

Viņaprāt, nemilitārs risks, par kuru ir jārunā, ir latgaliešu valodas statusa pielīdzināšana latviešu valodai, kas nav viennozīmīgi vērtēta pašu latgaliešu vidū, kam pētījumu centra direktors guvis apstiprinājumu Latgales simtgades kongresā.

“Protams, latgaliešu valodai ir jāpievērš lielāka uzmanība, bet vai tādām pārmaiņām, kādas lasāmas rezolūcijā, mēs esam gatavi? Vai šis ir tas jautājums, kas šķeļ sabiedrību?” retoriski vaicā Jundzis.

Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā notiekošais forums šogad veltīts Latvijas valsts drošībai humanitārajās un sociālajās zinātnēs, teoloģijā, kā arī medijpratības jautājumiem sabiedrības imunitātes stiprināšanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Tie kas vēlēsies praktizēt latgaliešu valodu savā lokā,tie arī praktizēs. Kopumā,diemžēl ,tai nav informatīvās telpas mēroga. Latgalē ierobežota ir valsts valodas informatīvā prakse ,jo to nomāc masveida krievu sakaru sistēmu pārrobežu iespējas. Faktiski latviešu raidījumu pilnīgāku spektru var iegūt tie kuri uztver satelītu ,vai arī ir saglabājuši lattelecom līniju iespējas. Diemžēl netiek publicēti dati par to skaitu. Bet ,ja par jēdzienu “integrācija”,tad īpaši Latgalē, tam tāda sīka izsmiekla deva. Integrācijai nav un nevar būt “pieprasījuma” ,ja trūkst sociālekonomiska kopēja mērķa , un ,galvenais , resursu. Ziniet, jautājiet sev un atbildiet ,kāpēc brauca un brauc uz ASV ,visvienkāršākā atbilde , tā bija un ir iespēju zeme visiem … Radiet iespējas Latgalei ,visai Latvijai , un nekādu integrācijas problēmu neeksistēs.

  2. Ja zem tēmas par “latgaliešu valodu” nevīdētu liela nauda, tad neviens tā tagad neceptos. Liekulīgie divkoši! Tiecies iesākumā skaidŗībā ar jēdzieniem, jo jūsu izteicienos ir tik daudz loģisko kļūdu, ka pat grūti aptvert jēgu, ko jūs pēkšņi esat sagribējušies vēstīt.
    Un, kā minimums, norādiet, lūdzu savu vīziju – jūs cīnaties pret kaut ko, ko savā prātā ietverat jēdzienā ‘latvieši’ un ‘latviešu valoda’, vai arī necīnaties, bet kaut ko citu cenšaties panākt (uzreiz jautājums, ko tieši), vai varbūt vispār necīnaties pret kādu, bet vienkārši cenšaties pievērst sev uzmanību?! Bez skaidra un saprotama mērķa…

  3. Jundzis ir visvājākais Latgales latviskuma jautājumos Atbildēt

    Problēma esi tu, Jundzi – pagājušajā gadā tu nopelnīji gandrīz 100 000 eiro. Tava pensija 17626 eiro. Man neskauž, bet es dzīvojot un strādājot Latgalē no rīta līdz vakaram nevaru nopelnīt tādu algu kāda ir tava pensija. Un tu vēl gribi man kā latgalietim aizliegt manu valodu, paziņodams, ka tā nav latviešu valoda! Kas tad ir latgaliešu valoda? Svešvaloda? Valodai, kurai salīdzinot ar krievu valodu ir tikai tiesības skanēt mājās un baznīcā? Kāpēc krievu valodai ir valsts apmaksāts radio kanāls, katru dienu iekš TV ir ziņas krieviski, kāpēc ir n-tās krievu skolas, bet nav nevienas latgaliešu skolas?

  4. Sūtiet amerikāņu tankus un kanādiešu bataljonu uz Zilupi, nevis ļaujiet tusēt Ādažos!

  5. Publisk FUI vecajam komunistam Tālavam Jundzim Atbildēt

    Jundzi, ja tu apkaro latgaliešu valodu, tad tu manās acīs esi putinhuiloists! Tādu apkarotāju dēļ ne tikai Latgalē, bet visā Latvija zeļ un plaukst krievu valoda.
    Tas ir nonsenss paziņot, ka nemilitārs risks ir latgaliešu valodas statusa pielīdzināšana latviešu valodai!! Vai latgalieši nav latvieši? Vai latgaliešu valoda nav Latgalē dzīvojošo latviešu valoda?
    Jundzi – 1) vai uzskati, ka visiem Latgalē jārunā rīdzinieku izloksnē, kas tavuprāt ir pareizā un īstā latviešu valoda?; 2) kad tu un tavi domubiedri sāksiet apkarot latgaliskumu un latgaliešu valodu, kas, kā nu izrādās, ir viens liels nemilitārs drauds Latvijas integrācijai?

  6. Latgales vēstures viltotāji darbā. 100gadus atpakaļ visi vervelēja krieviski un ne par kādu Latvijas valsti pet nedomāja.

  7. Integrācija ar okupantiem? Kad tas beigsies?

  8. Pilniga taisniba…man personigi pie kajas si valsts debilokratiska iekarta ar represivo likumdosanu…………….

Katrs pats sava darba stāža detektīvs (7)Pieprasot vecuma pensiju, laikus jāsavāc dokumenti par darba mūžu līdz 1996. gadam
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+