Īpaša uzmanība jāpievērš Latgalei. Tas ir visvājākais reģions, uzskata pētnieks 8

Sabiedrības integrācija Latvijā līdz šim nav devusi gaidītos rezultātus, jo jautājuma risināšanai veidotas dažādas programmas, bet nav bijusi vienota kompleksa pieeja, ar vienotu finansējumu, Otrajā Humanitāro zinātņu akadēmiskajā forumā šodien sacīja Baltijas Stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Integrācijas un sabiedrības vienotības jautājumi ir viena no prioritātēm, uz kuras nepieciešams balstīt Latvijas drošību. “Mūsu drošība jābalsta uz trīs vienlīdzīgām prioritātēm – militārā drošība, sabiedrības vienotība un integrācija un iekšējā kārtība, kas ietver noziedzību un kiberdrošību,” teica pētījumu centra direktors.

Jundzis uzsvēra, ka drošības riski noteikti ir pieauguši, tomēr pašā valstī kļuvis drošāk, pateicoties vairākiem drošības pasākumiem, to skaitā NATO atbalstam. Viņš atzīmēja, ka drošības nav tikai militārie, bet arī nemilitārie riski, kurus sabiedrībai reizēm ir grūti pamanīt.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ja militārie riski ir saredzami un prognozējami, tad nemilitārie riski ir meklējami ekonomikā, sociālajā sfērā un tos ir grūti identificēt. Nav viegli saprast, kādi sabiedrībā notiekošie procesi var kļūt par nopietnu risku,” norādīja pētījumu centra direktors.

Viņš uzskata, ka uz to, cik nemilitārie riski ir svarīgi, norāda gan situācija Ukrainā, gan ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšana, gan “Brexit”. Šādi procesi jāskata kontekstā ar pārdzīvoto ekonomisko krīzi, kas ietekmējusi šīs norises.

“Manuprāt, Latvijā īpaša uzmanība jāpievērš Latgalei, jo ir skaidrs, ka tas ir visvājākais reģions, kurā ir ne tikai ekonomiskās problēmas, bet arī problēmas, kas saistītas ar latgaliešu valodu,” sacīja Jundzis.

Viņaprāt, nemilitārs risks, par kuru ir jārunā, ir latgaliešu valodas statusa pielīdzināšana latviešu valodai, kas nav viennozīmīgi vērtēta pašu latgaliešu vidū, kam pētījumu centra direktors guvis apstiprinājumu Latgales simtgades kongresā.

“Protams, latgaliešu valodai ir jāpievērš lielāka uzmanība, bet vai tādām pārmaiņām, kādas lasāmas rezolūcijā, mēs esam gatavi? Vai šis ir tas jautājums, kas šķeļ sabiedrību?” retoriski vaicā Jundzis.

Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā notiekošais forums šogad veltīts Latvijas valsts drošībai humanitārajās un sociālajās zinātnēs, teoloģijā, kā arī medijpratības jautājumiem sabiedrības imunitātes stiprināšanai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.