Foto – LETA

Īpašu statusu pierobežas skolām? 6

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējo mēnešu laikā, kaut nedaudz, tomēr mīkstinājusi noteikumus, kas paredz skolēnu skaita ierobežojumus 10. klases atvēršanai.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Kā zināms, IZM izstrādājusi noteikumus, kas vairs neļaus veidot pārāk mazas vidusskolas klases. Sākotnēji bija plānots, ka jau nākamajā mācību gadā valsts nefinansēs skolotāju algošanu, ja novados tiks atvērta 10. klase, kurā būs mazāk par 12 skolēniem, bet no 2017./2018. mācību gada šādās skolās jau būs jābūt vismaz 14 skolēniem vidusskolas klasē. IZM pārstrādātā noteikumu redakcija paredz, ka nākamajā mācību gadā tomēr vēl tiks finansētas 10. klases, kurās būs vismaz desmit skolēni. 2017./2018. mācību gadā būs jābūt vismaz 12 skolēniem, un tikai no 2018./2019. mācību gada stāsies spēkā prasība par vismaz 14 skolēniem 10. klasē.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītajā darba grupā, kas spriež par pārmaiņām skolu tīklā un jauno skolotāju atalgošanas modeli, Austrumu pierobežas pašvaldību vadītāji norādījuši, ka skolām pierobežā tomēr būtu jābūt izņēmumam un tajā būtu pieļaujams arī mazāks skolēnu skaits. IZM šo ieteikumu analizējusi, taču pagaidām noteikumu projektā šādu izņēmumu nav iekļāvusi. Neoficiāla informācija liecina: ja arī izņēmums pierobežas skolām tiks pieļauts, tad tikai tām, kas atrodas novadu centros, nevis novadu un republikas pilsētās. Pēc valdības noteikumiem, pierobežā ir arī Daugavpils un Rēzekne, taču tās ir republikas pilsētas, kurās, pēc topošajiem noteikumiem, lai valsts finansētu 10. klasi, tajā jābūt vismaz 22 skolēniem. Tāpat pierobežā atrodas, piemēram, Krāslava un Ludza, bet tām kā novadu pilsētām jānodrošina vismaz 18 skolēni 10. klasē. Pārējās skolās minimālo skolēnu skaitu plāno ieviest pakāpeniski, bet pilsētu skolām minētās prasības par minimālo skolēnu skaitu stāsies spēkā 2018. gada 1. septembrī. IZM dati liecina, ka pierobežas novadu skolas lielākoties šobrīd nevarētu izpildīt prasības par minimālo skolēnu skaitu. Ja pieļautu izņēmumus, pagaidām nav skaidrs, vai uz pierobežas skolām vispār neattiecinātu prasības par minimālo skolēnu skaitu vai arī tās būtu atvieglotas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par to, cik stingriem jābūt noteikumiem par minimālo skolēnu skaitu, valdošajai koalīcijai acīmredzot nav vienkārši vienoties. Vakar jau otro reizi pēc kārtas valdībā noteikumu apstiprināšana tika atlikta. IZM sola, ka tos pieņems nākamajā otrdienā.

Pierobežas novadu vadītāji atzīst: kaut atvieglotiem nosacījumiem pierobežas skolām vajadzētu būt, jāsaglabā tikai kvalitatīvas vidusskolas. Aglonas novada domes priekšsēdētāja Helēna Streiķe saka: jāpaliek tām skolām, kuru modernizācijā ieguldīti Eiropas struktūrfondu līdzekļi, kur ir aprīkoti dabaszinību kabineti un arī laba izglītības kvalitāte. Aglonas vidusskola šīm prasībām atbilstot: tās skolēns Daniels Krimans pat ieguvis sudraba medaļu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē. Aglonas novadā ir pat trīs skolas, kur var iegūt vidējo izglītību. Aglonas Katoļu ģimnāzija ir privāta un pār to pašvaldībai nav varas, taču Aglonas vidusskolu un Aglonas internātvidusskolu gan varētu apvienot, lai skolēnu skaits būtu lielāks, sprieda H. Streiķe. Viņa piebilst: pierobežā skolas jau tagad atrodas gana tālu viena no otras. Ja likvidēs vidusskolas klases, skolēniem būs tālu jābrauc uz nākamo tuvāko skolu. Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa arī teic: to skolu, kuru darba rezultāti ir slikti, pastāvēšana ir izvērtējama, bet labajām skolām jāpaliek, pat ja skolēnu ir maz. Jo sevišķi pierobežā. “Ja te nebūs vidusskolu, jaunieši aizbrauks, pierobežas rajoni iztukšosies vēl vairāk,” uzskata L. Siliņa.