Ekonomika
Īpašums

Īpašuma nodokli iesaldēs: darba grupa nerod risinājumus 16

Foto – Shutterstock

Tāpat kā mikrouzņēmuma nodoklim vienīgais darba grupas secinājums ir lēmums “iesaldēt” un izdomāt, “ka vēl jāpadomā”.

Pēc valdības rīkojuma izveidotajā Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kam uzdots gatavot priekšlikumus nodokļu politikas reformēšanai, vēl arvien nespēj izlemt, kā turpmāk aplikt ar nodokli nekustamus īpašumus.

FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra saka, ka pašlaik viens no priekšlikumiem, kuru iesniegusi Tieslietu ministrija un kuru atbalstot arī ministrijā izveidotā darba grupa, ir uz diviem gadiem “iesaldēt” īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības.

“Otrs priekšlikums, kas nācis no Valsts zemes dienesta (VZD), – sagatavot īpašas vērtības nodokļa aprēķinam tā, lai nodokļa kāpums nepārsniegtu 10%, līdzīgi kā tas jau ir noteikts lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Bet par to vēl notiek diskusijas,” skaidro Edgars Putra.

“Izlemt traucē trūkumi kadastrālo vērtību noteikšanas sistēmā. Esam atklājuši, ka Valsts zemes dienesta darbinieki bijuši iesaistīti kadastrālo vērtību sarunāšanā, kas mākslīgi samazina īpašniekam aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa summas. Tāpat esam atklājuši, ka 2000 dzīvojamo ēku mākslīgi pārvērstas par bibliotēkām, kas to īpašniekus mākslīgi atbrīvo no nodokļa maksājumiem.” No viņa teiktā secināms, ka kadastrālo vērtību “pieregulēšanā” savu roku pieliek gan VZD, gan vietējās pašvaldības, no kuru lēmumiem atkarīgs oficiāli noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.

Pēc Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras teiktā, nekustamā īpašuma nodoklis gan neesot jāsasaista ar ministrijā gatavoto nodokļu politikas reformu. Šis nodoklis, viņaprāt, nevarot būt avots iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšanai.

Tādējādi Finanšu ministrija ir noraidījusi Pasaules bankas un Eiropas Komisijas rekomendāciju nodokļu smagumu no darbaspēka nodokļiem pārlikt uz īpašumu.

Viens no apspriestajiem priekšlikumiem – atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokļu īpašniekus – ir noraidīts. Vienlaikus pašvaldībām saglabātas tiesības patstāvīgi noteikt nodokļa likmes 0,2 līdz 1,5%, tāpat atlaides – 25 līdz 90% apmērā.

Pēc FM valsts sekretāres vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības lietās Ilmāra Šņucina paustā, darba grupa agrāk sliekusies atbalstīt priekšlikumu ieviest nodokļa atlaidi noteiktai zemes platībai, tāpat noteikt atlaidi par dzīvojamās telpas 30 līdz 60 kvadrātmetriem, tos reizinot ar deklarēto personu skaitu. Bet šo priekšlikumu noraida pašvaldībās, tāpēc ka tām būšot grūti aprēķināt un ievākt šo nodokli. Šī priekšlikuma īstenošanu sarežģī arī tas, ka zemes kadastrālais novērtējums Rīgā, Jūrmalā un citās pilsētās atšķiras no kadastrālā novērtējuma lauku novadu teritorijās. Pēc Valsts zemes dienesta (VZD) datiem, zemākās individuālās apbūves zemes bāzes vērtības, piemēram, Zilupes novada Pasienes pagastā ir 0,40 eiro par kvadrātmetru. Turpretī, piemēram, Jūrmalā, Majoros – 600 eiro par kvadrātmetru, tas ir, 1500 reižu vairāk nekā Pasienes pagastā.

FM darba grupas dalībniekam, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aizsardzības ekspertam Pēterim Leiškalnam jautāju, vai ticis apspriests viņa priekšlikums ieviest trīsdaļīgu nodokļa aprēķināšanas modeli: dzīvojamām mājām piekrītošai zemei 0,05 eiro par kvadrātmetru; 0,5 eiro par dzīvojamās ēkas kvadrātmetru; 0,1% no īpašuma kadastrālās vērtības. Viņš atbild, ka tā vietā darba grupā aizrāvušies ar ideju ieviest nekustamiem īpašumiem vienotu likmi – 0,35% no ēkas un zemes kadastrālās vērtības.

Arī FM pārstāvis Ilmārs Šņucins atzīst, ka no līdz šim pārcilātajiem variantiem darba grupā neviens neliekas gana labs un atbalstāms. “Vairāk par iespējamiem grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa politikā un ar to saistītajiem riskiem būs izklāstīts ministrijas ziņojumā, kuru drīzumā iesniegsim valdībai. Bet pašlaik patiešām sliecamies “iesaldēt” nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kuras izmanto gan nekustamā īpašuma nodokļa, gan piespiedu nomas maksas aprēķiniem,” saka amatpersona. Ar “iesaldēšanu” Valsts zemes dienestā iegūtu laiku, lai uzlabotu kadastrālo vērtību aprēķināšanā pielietotos paņēmienus un lai novērstu tos trūkumus, kurus piesaucis FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra.

FM Tiešo nodokļu departamenta direktore un darba grupas vadītāja Astra Kaļāne skaidro, ka galīgais lēmums pašlaik atduras būtībā pret kadastrālajām vērtībām. “Līdz šim no Tieslietu ministrijas esam saņēmuši tikai aptuveni iezīmētus rīcības virzienus par iespējamajām izmaiņām kadastrālajās vērtībās. Kamēr Tieslietu ministrija un VZD skaidri nav pateikuši, kādas būs šīs izmaiņas, t. i., iespējamos kadastrālo vērtību pieauguma apjomus, termiņus un biežumu, tikmēr nav iespējams veidot stabilu, līdzsvarotu, vienveidīgu un ilgtermiņā piemērojamu nekustamā īpašuma nodokļa politiku,” saka viņa.

Šā iemesla dēļ 28. februārī rīkotajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kurā FM iepazīstinājusi klātesošos ar jaunajām nodokļu politikas reformām, priekšlikumi par nekustamā īpašuma nodokli vēl netika skatīti.

LA.lv