Ekonomika
Auto un moto

Īpašuma tiesību maiņa Latvijas autoceļus neuzlabos0


Neraugoties uz satiksmes ministru paziņojumiem par valsts ceļu nodošanu pašvaldībām, neviens ceļa kilometrs nav nodots kopā ar finansējumu tā uzturēšanai.
Neraugoties uz satiksmes ministru paziņojumiem par valsts ceļu nodošanu pašvaldībām, neviens ceļa kilometrs nav nodots kopā ar finansējumu tā uzturēšanai.
Foto: Timurs Subhankulovs

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) turpina priekšgājēja iesākto un ierosinājis nodot vietējo pašvaldību pārziņā valsts vietējas nozīmes autoceļus ap 4000 kilometru kopgarumā.

 

Autoceļi kritiskā stāvoklī

Ministrs tā pūlas atbrīvoties no tā bēdīgā mantojuma, ko viņam atstājuši priekšgājēji šajā amatā. Kāds ir šis mantojums, to jau pirms trim gadiem bija atklājis toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis ziņojumā valdībai. Tajā atzīts, ka valsts autoceļi ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 46% autoceļu ar asfalta segumu un 42% ar grants segumu. Cēlonis tam esot laikus un nepietiekami veiktā autoceļu atjaunošana. Tagad tiek atzīts, ka nolaisto valsts autoceļu pilnīgai sakārtošanai būtu nepieciešami 4,5 miljardi eiro.

Vēl atklātāk par cēloņiem publiski izteicies bijušais Ministru prezidents, biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Līdz 2004. gadam, kamēr pastāvējis Autoceļu fonds, tajā ik gadu ieskaitīja 60 procentus no naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmuma. Kaut arī fonda visām vajadzībām naudas tik un tā pietrūka, daļa autoceļu tomēr tika uzturēta.

Taču Einara Repšes valdība Autoceļu fondu likvidēja.

Iznākumā iedzīvotāju maksātie nodokļi un nodevas, kuri pēc likuma un pēc to nosaukuma ik gadu bija jāparedz autoceļu uzturēšanai, tika tērēti, kā ziņojumā norādījusi Finanšu ministrija, par autoceļu uzturēšanu svarīgākām vajadzībām. Citiem vārdiem – valsts budžeta lāpīšanai.

Ja Tāļa Linkaita ierosinājumam sekotu valdības lēmums, tad turpmāk pašvaldībām būtu jāuztur teju ceturtā daļa no pašlaik valsts pārziņā esošajiem vietējās nozīmes autoceļiem 13 000 kilometru kopgarumā, ieskaitot noteku un grāvju tīrīšanu, koku un krūmu izciršanu.

 

Nevis ar varu, bet vienojoties

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzskata, ka taisnīgi būtu, ja autoceļu pārņemšana notiktu nevis ar varu, bet vienojoties atsevišķi ar katru vietējo pašvaldību, kurai vislabāk redzams, kādus ceļa posmus tai būtu izdevīgi pārņemt no valsts. Viņš atceras, ka Satiksmes ministrijā, kad to vēl vadīja Uldis Augulis, par vietējas nozīmes ceļu pārņemšanu notikušas vairākas sarunas. Pēc viņa teiktā, dažas pašvaldības pat bijušas ar mieru pārņemt savā pārziņā atsevišķus valstij piederošos ceļu posmus 70 kilometru kopgarumā. Bet ar to sarunas beigušās.

LPS padomnieks tautsaimniecības lietās Aino Salmiņš saka, ka Linkaita priekšlikums nodot vietējas nozīmes autoceļus pašvaldībām neesot liels jaunums. Pirms viņa arī Uldis Augulis, sēdēdams satiksmes ministra krēslā, ierosināja nodot vietējām pašvaldībām valsts uzturētos autoceļus 1560 kilometru kopgarumā. Taču šis priekšlikums bijis izteikts vien mutiski, valdības lēmums tam nesekojis.

Uz jautājumu, cik naudas vajadzētu, lai pēc pārņemšanas sakārtotu šos ceļus, LPS pārstāvis Aino Salmiņš atbild, ka būtu nepieciešami aptuveni 323 miljoni eiro.

Bet tādas summas pašvaldībām pašām nav un nekad nebūšot.

 

Kur ņemt naudu autoceļu atjaunošanai?

Pieminētajā jau pirms trim gadiem Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā valdībai par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam piedāvāti vairāki iespējamie naudas avoti. Starp tiem ir likvidētā Ceļu fonda atjaunošana, valsts aizņēmums aptuveni viena miljarda eiro apmērā jeb piecu gadu laikposmā 200 miljonus ik gadu, nodokļu un nodevu reforma, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli iekļaujot degvielas cenā, valsts kapitālsabiedrību peļņas izmantošana un citi. Taču šo ziņojumu valdība pieņēma zināšanai, nekāds lēmums tam nesekoja.

LPS pārstāvis Aino Salmiņš pauž, ka jebkādas sarunas par autoceļu pārņemšanu varot notikt vien tad, ja lēmumam par pārņemšanu seko lēmums par papildu finanšu piešķiršanu. Viņaprāt, autoceļu pārņemšanu varot sagriezt ar kājām gaisā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces iecerētā administratīvi teritoriālā reforma.

 

Rundāles novads vienīgais

Rundāles novada pašvaldība līdz šim bijusi vienīgā, kas no valsts pārņēmusi autoceļus. Pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis saka, ka divu ceļa posmu pārņemšana aptuveni 14 kilometru kopgarumā notikusi pēc pašvaldības ierosinājuma bez jebkādas papildu naudas piešprices un neesot nekādi saistīta ar bijušā satiksmes ministra Ulda Auguļa vēlāk izteikto priekšlikumu. Tagadējā satiksmes ministra Tāļa Linkaita piedāvātajā 4000 kilometru sarak­stā esot arī ceļi, kuri šķērso Rundāles novadu.

Aivars Okmanis pieļauj, ka satiksmes ministra piedāvājums dažām pašvaldībām varbūt arī būtu pieņemams. Bet ar vienu noteikumu – tam līdzi jānāk naudai.

Viņaprāt, ar īpašuma tiesību un atbildības maiņu vien ceļu stāvoklis neuzlabosies.

Arī Andris Bērziņš spriež, ka pēc sabrūkošo valsts vietējo ceļu nodošanas pašvaldībām nekas nemainīsies. Vienīgā atšķirība – turpmāk tie kļūs par sabrūkošajiem pašvaldību ceļiem. Šī gada budžetā, ieskaitot ES naudu, kuras nākamgad vairs nebūs, ceļiem ir paredzēti 312,3 miljoni eiro. Pēc viņa aplēsēm, no šīs summas atskaitot administrēšanas izdevumus, ikgadējo pašvaldībām aizskaitāmo daļu, ceļu uzturēšanai paredzamo daļu un to, kas katru gadu nonāk valsts monopolista – “Latvijas Autoceļu uzturētāja” – rokās bedru aizlāpīšanai, ceļu kaisīšanai ar sāli, sniega tīrīšanai, krūmu ciršanai, grāvju tīrīšanai, ceļa zīmju mazgāšanai, grants ceļu pielāpīšanai, kapitālieguldījumiem ceļos ik gadu atliek mazliet vairāk par 100 miljoniem eiro.

 

Ar ceļu naudu lāpa budžetu

Iznākumā autobraucēji, ik gadu maksājot transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli un autoceļu lietošanas nodevu un braucot pa izdangātajiem ceļiem, arī turpmāk būs neziņā, kur paliek viņu naudiņa, kuru ik gadu viņi samaksā it kā par ceļu uzturēšanu.

Salīdzinot summas, kuras ik gadu autoceļu lietotāji samaksā nodokļos un nodevās, ar valsts budžetā autoceļu uzturēšanai paredzētajām, top skaidrs, kāpēc ceļi ir tik bēdīgā stāvoklī un kur paliek nodokļu un nodevu maksātāju miljoni.

Ar ceļu naudu lāpa budžeta caurumus.

Aizvadīto desmit gadu laikā autoceļu uzturēšanai ik gadu aizplūst mazāk par pusi no nodokļu un nodevu miljoniem. Lauvas tiesa aiziet, kā sacītu Finanšu ministrijā, par autoceļu uzturēšanu svarīgākām valsts budžeta vajadzībām. Ja tā būs arī turpmāk, tad īpašuma tiesību pārņemšanai nebūs lielas nozīmes.

LA.lv