×
Mobilā versija
Brīdinājums +20.7°C
Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna
Pirmdiena, 21. maijs, 2018
20. maijs, 2015
Drukāt

Īpatnējie arhitekti (3)

Foto - Gunārs NāgelsFoto - Gunārs Nāgels

Arhitekte Ausma Skujiņa Latvijas Okupācijas muzeja telpās Latviešu strēlnieku laukumā 2015. g. 23. aprīlī pie Latviešu strēlnieku laukuma maketa, kas sagatavots muzeja ēkas pārbūves skiču projekta laikā.

Pēdējā laikā aktualizējies mēģinājums likvidēt Latvijas Okupācijas muzeju ir devis iespēju tuvāk iepazīties ar dažu labu arhitektu spējām godīgi diskutēt lietas.

Televīzijā dzirdējām arhitektes Ausmas Skujiņas apgalvojumu, ka Okupācijas muzeja skiču projektam nav bijis maketa, kaut arī iepriekšējā nedēļā, kad arhitektiem rādīja Latviešu strēlnieku laukuma ēkas pašreizējo stāvokli, viņa ir nofotografēta, sēžot blakus šim “neesošam” maketam.

Dzirdam Zaigas Gailes apgalvojumu: “Tur ir milzīgas pagrabu telpas, kas ir sliktā stāvoklī, bet tas jau ir tikai projektēšanas jautājums un izbūves jautājums. Telpu tur pietiek un piebūve nav vajadzīga.” Protams, ka ir pagrabu telpas, kas gaida pārbūvi. Paši muzejnieki viņai rādīja. Gan skiču projektā, ko visi varēja pētīt jau 2011. gadā, gan tehniskā projektā ir paredzēts izmantot šīs pagrabu telpas un vēl paplašināt pagrabu. Viņas teiktais: “Ja mēs taisām grandiozu piebūvi, kur ir tikai kabineti un kur ir izstāžu zāles un krātuves, tas viss ir lieliski apgūstams esošajā apjomā” liek prasīt – kāda sakarība ir tam, kas būs piebūvē, ja visu varēs saspiest esošajā apjomā? Šāds izteiciens man liek domāt par populāro britu zinātnes fantastikas seriālu “Dr. Who”, kur figurē būdiņa, kas ir lielāka iekšpusē, nekā rādās no ārpuses.

Muzejniekiem tiek pārmests, ka viņi nav ar mieru, ka Okupācijas muzeja dažādās funkcijas varētu izvietot citviet Rīgā. Tad jāprasa, vai šie arhitekti ir no tās skolas, kas ģimenes mājai projektē guļamistabu vienā ēkā, vannas istabu citā ēkā, bet virtuvi ar dzīvojamām telpām novieto kilometra attālumā? Šādi izteicieni varētu norādīt uz elementāru nesaprašanu par muzeja darbošanos. Bet tad jāatceras, ka Zaigas Gailes projektētā Žaņa Lipkes muzejā viss atrodas vienā vietā un viņas iecerētā Pēckara mākslas muzejā Rīgas Tehniskās universitātes centrālā ēkā arī viss paredzēts vienkopus – ekspozīcija, biroji, krātuve, mainīgās izstādes telpa. Nez kāpēc tieši Okupācijas muzejs būs tas muzejs, kurš jāsakropļo?

Arhitektu iegansts likvidēt Okupācijas muzeju ir pēkšņi atrastā mīlestība pret pašu ēku – it kā vienu no tikai trim modernisma piemēriem, kas palikuši Rīgā. Pārējie esot Dailes teātris un Salaspils memoriāls. Bet pašu arhitektu veidotā lapā (skat. https://www.facebook.com/media/set/?set=a.509331065840509.1073741828.509267249180224&type=1) ir uzskaitītas GANDRĪZ 500 celtnes, kuras varētu būt modernisma arhitektūra.

Īpatnēji arhitekti.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Katrai ābelei daži augļi izrādsās pirms laika sapuvuši, izrādās, arī Rīgas arrhtektu saimē. Kur bojātos augļus parasti liek dārzā ?

  2. Gailes izpaušanās bīda uzdot jautājumu : kuriem ārpuslatvijas spēkiem viņa kalpo ?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Gaļa paliek gaļa!

Saeimas deputāts Jānis Dombrava savā rakstā “Ārvalstu studenti – kebabu cepēji” portālā “Delfi.lv” vērš uzmanību uz ārvalstu studentu īpatsvaru Latvijā – kopš 2012. gada trešo valstu valstspiederīgo studentu un apmaiņas studentu skaits esot pieaudzis piecas reizes  – no 696 līdz 3397. Politiķis apšauba, ka visi ārvalstu studenti patiešām ierodas Latvijā studēt. Viņaprāt, daudzi studijas izmanto vien kā aizsegu, lai varētu mierīgi dzīvot un strādāt Eiropas Savienībā. J. Dombrava raksta: “”YouTube” ir atrodami daudzi video, kur indiešiem un pakistāniešiem tiek piedāvāta iespēja viegli un lēti ieceļot Eiropā, kļūstot par “studentu” Latvijā. Šajos reklāmas video tiek pausts, ka Latvija apstiprina 99,3% no visiem pieteikumiem. Vienkāršiem vārdiem sakot, ja esi pakistānietis un gribi braukt uz Eiropu pelnīt ar kebabu cepšanu, tad ir jābrauc uz Latviju, jo te visus ņem pretim bez liekām pārbaudēm.”

Izvēloties atpūtai peldvietu, galvenokārt domāju
Draugiem Facebook Twitter Google+