Izrādīta interese par maksātnespējīgās “Latvijas Krājbankas” filiālēm un bankomātiem, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja “KPMG Baltics” korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.

Lasītākie

Notriektā tautumeita 7

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63

Lasīt citas ziņas

Viņš bija optimistisks par iespējām bankas likvidācijas procesā atgūt pietiekamus līdzekļus, lai varētu atmaksāt Noguldījumu garantiju fonda aizdotos līdzekļus – vairāk nekā 300 miljonus latu.

Par kreditoru, tostarp Raimonda Paula, valsts un pašvaldību iestāžu u.c., iespējām atgūt savus līdzekļus Jurcāns izteikumos bija piesardzīgs.

Kokteilis

“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto

Sestdiena būs mākoņaina, vietām gaidāms lietus un slapjš sniegs

TV24

“Ja ir psihiatra atzinums..” Kā paši ārsti jūtas, veicot dzimuma maiņas operāciju?

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa tiesa 29.martā plkst.11 paredzējusi skatīt pērn par maksātnespējīgu atzītās AS “Latvijas Krājbanka” bankrota pieteikumu.

Bankas administrators SIA “KPMG Baltics” bankrota pieteikumu tiesā iesniedza 23.februārī.

21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēma apstiprināt “Krājbankas” administratora iesniegto maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, sacīja FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.

Neviens no saņemtajiem četriem “Krājbankas” sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams, secinājis bankas maksātnespējas administrators.

Jautāts, kāds ir viņa prognozes, vai Noguldījumu garantiju fonds un noguldītāji, kuriem “Latvijas Krājbankā” atradās vairāk nekā 100 000 eiro jeb 70 000 latu, atgūs savus noguldījumus, Zakulis sacīja, ka iespējami vairāki scenāriji, tostarp visu summu varētu neatgūt neviens. Savukārt korespondējošos kontos iestrēgušo naudu, aptuveni 110 miljonus latu, atgūt būšot ļoti problemātiski un administratoram būs jācīnās par šo naudu, sacīja Zakulis, piebilstot, ka patlaban nekādas virzības nav.

No “Latvijas Krājbankas” kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī “Latvijas Krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu.

Tiesa par “Krājbankas” maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.