Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
25. marts, 2014
Drukāt

Anda Līce: Apjukums un vājums kā reakcija Kremļa nekaunībai (12)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

“Krīze ir lielāka nekā problēma. Problēmas var atrisināt. Krīzes, tāpat kā dabas spēkus, nevar apstādināt, tās ir jāiztur.” Šī Lorensa Frīmena un Jura Rubeņa grāmatā “Krīzes iespējas” paustā atziņa ir īpaši aktuāla mūsdienās, kad pasaule raucas aizvien mazāka, bet tajā valdošā neiecietība aug auguma. No ikviena, kas apzinās dzīves un dzīvības vienreizību, krīze prasa atbildi uz jautājumu: “Kādas vērtības es aizstāvu un ar kādiem līdzekļiem to daru?”

Ārsti sabiedrībai atkārtoti atgādina par nepieciešamību (īpaši epidēmijas laikā) bieži mazgāt rokas. Bet kā ir ar mūsu domu higiēnu? Kā tas, ka televīzija neskaitāmas reizes rāda vienus un to pašus traģisko notikumu kadrus (Zolitūdes traģēdijas un Kijevas Maidana laukuma upurus), ietekmē mūsu domas un rīcību? Mēs vispirms šausmināmies, pēc tam, meklējot vainīgos, ieļaunojamies, bet tālāk par riņķošanu pa šo apli netiekam. Jo pietrūkst notikumu dziļākas analīzes un mūsu prāts bieži nemaz nav spējīgs to veikt, jo nav pietiekamu zināšanu ekonomikā, politikā, psiholoģijā, tiesību jautājumos un tamlīdzīgi. Neanalizēti notikumi sabiedrības redzes leņķi sašaurina. Apzinoties to, ka Latvijai nav pa spēkam uz visiem karstajiem punktiem aizsūtīt savus reportierus un analītiķus, saziņas līdzekļiem vajag veidot daudz ciešākas saites ar to valstu medijiem, kas to spēj. Šajā ziņā plašu skatu uz notikumiem paver, piemēram, Krievijas neatkarīgās televīzijas kanāls “Doždj”.

Redzot, kāda masu psihoze un līksmība valda Krievijas sabiedrībā sakarā ar Krimas okupāciju, pasaule brīnās, ko šie ļaudis svin, kāpēc viņi negrib dzīvot kā cilvēki? Tāpēc, ka viņi nav izslimojuši totalitārismu un to ir nevis atzinuši par kaunpilnu traipu savas valsts vēsturē, bet divdesmit gadu pēc melu impērijas sabrukuma zemapziņā alkuši pēc revanša. Tā saucamā brīvā pasaule padomju totalitārismu nav piedzīvojusi un jūtas apjukusi no Kremļa nekaunības, bet to piedzīvojusī pasaules daļa diemžēl ir novājināta, jo ir šā briesmīgā vīrusa nēsātāja.

Saspringtās situācijās vajag aizskaitīt vismaz līdz desmit, un pasaule, iespējams, to patlaban arī dara. Pārsteidzīgus lēmumus visbiežāk pieņem nenobrieduši un satraukti prāti. Mierīgs prāts ļauj skaidrāk domāt un meklēt izeju arī visbezcerīgākajās situācijās. Ne velti mūsdienās aizvien lielāku popularitāti iegūst meditācija, kas neko nemaksā un jebkurā diennakts laikā ir pieejama ikvienam. Domu attīrīšana pirms lēmumu pieņemšanas ir vēl svarīgāka par roku mazgāšanu pirms ēšanas.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. ukraiņu neonacionālkomunisti negrib atzist faktu, ka Krieviem Krimā arī ir tiesības uz nacionālo pašnoteikšanos, tiesības, kuras noraidīja hrusčova-brežneva-čerņenko-gorbačeva-jeļcina valdības.

  2. Paldies, ļoti cienījamajai Andai Līcei! Apbrīna un cieņa!

  3. Nav pat mēnesis pagājis no autores raksta, kurā tika apliecināta atzinība krievu tautai, kā dvēseliskai, viesmīlīgai un visādi citādi izcilai labdarei. Kā tad nu tagad jāsalīdzina ar fašistisko Vāciju? Ja jau tik aizvainojoši izturas pret savu brāļu tautu, tad variet iedomāties kas sagaida mūs. Tas jau nav ne karš ne okupācija, bet valstisks bandītisms ar laupīšanu. Tad nu Līces kundze variet pavērot tos jaukos, viesmīlīgos krieviņus visā atkailinājumā.
    Kārtējo reizi nabaga krieviņus
    Ukraiņu fašisti sit
    Kārtējo reizi pret badīgo lielvalsti
    Punduri sacelties grib.
    Kārtējo reizi lielkrievu vārguļiem
    Tēvzeme palīgos steidz
    Kārtējo reizi pasaule muļļājas
    Demokrātiju svin.

    Cik tad var izlikties, cik var svinēt?
    Krievija virsū tai spļauj.
    Ko tai var padarīt ANO vai NATO
    Ar gāzi Eiropu kauj.
    Nezin kāpēc tai uzdāvāts veto
    Lēmumiem virsū tā krauj,
    Diplomātijā raķetes lieto
    Pa „tautu draudzību” šauj.

    Velti gaidiet rietumu lielvalstis
    Krievijas atdzimšanu
    Prāts, kas aizķēries Pētera laikos,
    Noteic tās domāšanu.
    Vienīgi tad, ja pasaule kopīgi
    Varmākas karcerī liks
    Kontribūcijas cietušām tautām
    Varbūt, ka maksātas tiks.

  4. Atliek tikai piekrist. Analītiskā žurnālistika pēdējos gadu desmitos ir bijusi kaut kur izspiesta nomalē, arī diskusiju raidījumi neko neatrisina, jo beigās vienmēr visi tāpat paliek pie sava viedokļa. Bet cilvēkam, kas stāv tālāk no konkrētiem notikumiem, nākas pašam kaut ko izspriest no visās malās sagrābstītām ziņām, kas visbiežāk ir ļoti subjektīvas un pat viltotas.

    • visas mūsu pelēko šūniņu nelaimes ir sākušās ar politisko terminu apzinātu falsifikāciju. Tā, piemēram, “tauta” ir integrēta etniski un apzīmē etnosu, bet ne politisku vienību; bet “demokrātija” ir šī etnosa vara, bet ne kāda etniski dez-integrēta veidojuma liberālisma izpausme.

  5. Ja man jaaizveelas starp to demokraatiju, kaada ir izveidota Latvijaa un to totalitaarismu, kaads ir krievijaa – es izveelos totalitaarismu.

    • Es stipri šaubos , vai tu tādus vārdus rakstītu , ja zem tavām nodevēja “pērlēm” vajadzētu parakstīties ar īsto vārdu .

  6. Šausmīgākais, ka šajā Krievijas cilvēku līksmošanā ir līdzība ar nacistu nākšanu pie varas pagājušajā gadsimtā Vācijā. Tikai šoreiz nacisma-fašisma ideologija papildināta ar marksismu- ļeņinismu un tas jau ir daudz bīstamāk.

    • No marksisma -ļeņinisma un piebildīšu proletāriskā internacionālisma te nav ne smakas,bet ir tik lielkrievu internacionālisms un šovinisms.

  7. Notikumu analizētāji nezin ko viņi analizē,viņi neanalizē īstenību ,bet vēlamo, kam ar īstenību nav nekāda sakara.

    • Pilnīgi piekrītu. Lai analizētu situāciju Krievijā ,jāspēj definēt notikumus,kādi tie ir . Diemžēl,Rietumi nav spējuši to izdarīt kopš pagājušā gadsimta 30-tajiem gadiem. Un viņi nespēj pieņemt,ka vienu ļaunumu-Hitleru viņi pieveica cieši apskaujoties ar otru ,vēl lielāku ļaunumu-Staļinu. Vienīgie,kuri uz to bija spējīgi ,bija aristokrāts Čerčils un kinozvaigzne Reigans.Un līksmojot par 1991.gada PSRS sabrukumu , viņi nepamanīja, ka Staļins nav miris,bet sarkanais vilks stūķējas iekšā vecmāmiņas svārkos un liek galvā demokrātijas aubi.Un šodien,kad atklāti parādās Krievijas vilka ilkņi ,pasaule ir šokā. Sak.tāda parādība nevar būt,jo mēs viņu piebeidzām jau pagājušajā gadsimtā. Nevar būt,ka tas atkal ir fašisms.

Draugiem Facebook Twitter Google+