Juris Jansons: Ir palielināma valsts uzraudzība 8
Augsti godātais Bērziņa kungs!
Faktiskās situācijas izpēte un ieteikumi cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai pret minoritātēm un citām mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām ir viena no cilvēktiesību aizsardzības institūciju funkcijām. Īstenojot Tiesībsarga likuma 12. panta desmitajā punktā noteikto uzdevumu, veicu izpēti par bilingvālās izglītības tēmu. Secinājumi par bilingvālās izglītības tēmu, kas publiski pieejami mājaslapā un prezentēti konferencē, no mediju puses tiek tendenciozi atspoguļoti. Uzskatu par nepieciešamu Jums un citām valsts augstajām amatpersonām sniegt informāciju par Tiesībsarga biroja 2013. gadā veiktā bilingvālās izglītības monitoringa mērķiem un rezultātiem.
Tiesības uz izglītību visplašākā izpratnē, tostarp mazākumtautību tiesības, ir viena no Latvijas konstitucionāla ranga pamatvērtībām. Atzīmēju, ka bilingvālās izglītības monitoringa mērķis bija faktiskās situācijas izpēte mazākumtautību izglītības jomā.
Monitorings tika veikts skolās, kuras īsteno mazākumtautību programmas, tostarp poļu, ukraiņu, baltkrievu, ebreju, krievu, lietuviešu un igauņu. Monitoringa ietvaros Tiesībsarga biroja darbinieki apmeklēja 49 skolas, kurās tiek realizētas mazākumtautību izglītības programmas: Rīgā (33), Jūrmalā (2), Jelgavā (2), Rēzeknē (4), Daugavpilī (4), Liepājā (4). Atbildes uz strukturētās intervijas jautājumiem sniedza 49 izglītības iestāžu vadītāji. Tiesībsarga biroja darbinieki novēroja mācību stundas (kopā 215 mācību stundas 6., 9. un 12. klasēs) un uzdeva jautājumus skolotājiem par bilingvālās izglītības kontroli. Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza 3272 skolēni.
Bilingvālās izglītības tiesiskais regulējums ir skaidrs un precīzs, bet tās īstenošanas prakse ir nepilnīga. Izglītības procesa kvalitātes nodrošināšana ir primārais, kam šobrīd pievēršama uzmanība. Lai nodrošinātu spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu, ir palielināma valsts uzraudzība mazākumtautību izglītības iestādēs par valsts valodas lietojumu un izglītības procesa kvalitāti. Kontroli par mācību programmu īstenošanu, tostarp bilingvālās metodikas pielietošanu, veic skolas administrācija. No 49 izglītības iestādēm tikai trijās notikusi kontrole no valsts iestāžu puses. Salīdzinoši nelielā kontrole no ārpuses un direktoru nevērība pret normatīvo aktu ievērošanu noved pie situācijas, ka skolotāji nezina valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un ikdienā, pasniedzot mācību vielu, neievēro normatīvo regulējumu, tostarp attiecībā uz valodu, kādā mācību priekšmets ir pasniedzams. Skolās, kur skolas vadībai ir stingra nostāja par normatīvo aktu ievērošanu, mācību priekšmets tika pasniegts atbilstoši programmā noteiktajam. Valsts valodas centram norādīju uz septiņiem gadījumiem, kur skolotāji sarunā ar Tiesībsarga biroja darbiniekiem nebija spējīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem valsts valodā. Valsts valodas centrs veica pārbaudi un konstatēja, ka sešas skolotājas nelieto valsts valodu profesionālo amata pienākumu veikšanai nepieciešamā apjomā, savukārt vienai skolotājai pārbaudes laikā bija pārejoša darba nespēja. Tāpat Valsts valodas centrs sniedza informāciju, ka šādi pārkāpumi tiek fiksēti regulāri, kas norāda uz sistēmisku problēmu.
Viens no maniem priekšlikumiem ir nodrošināt vidējo izglītību minoritāšu skolēniem, kuri konkrētu laika posmu (piemēram, piecus vai sešus gadus) ir mācījušies Latvijas izglītības sistēmā, tikai valsts valodā, saglabājot mācību priekšmetus minoritāšu valodā – minoritāšu valoda, literatūra, kultūra. Hāgas rekomendācijā par mazākumtautību tiesībām uz izglītību norādīts: “Vidusskolās mācību priekšmetiem, kas tiek pasniegti valsts valodā, ir jātiek būtiski palielinātiem. Pētījumu rezultāti norāda uz kopsakarību, jo izteiktāks ir palielinājums, jo labāk bērnam.”
Bērnu vislabāko interešu nodrošināšanu ir svarīgi ne tikai deklarēt normatīvajos aktos, bet piemērot ikdienas darbā ar bērniem, nodrošinot bērniem gan iespēju apgūt attiecīgo mazākumtautību kultūru, gan iegūt kvalitatīvu bezmaksas izglītību un vēlāk konkurētspēju darba tirgū.
Izglītības procesa kvalitātes nodrošināšana ir primārais, kam šobrīd pievēršama uzmanība. Izglītības, pedagogu darba kvalitāte pārbaudāma neatkarīgi no tā, cik valodu izglītības darbā tiek izmantots. Pedagogu zināšanām ne tikai valsts valodā, bet visā, kas attiecas uz jaunu, mūsdienīgu izglītošanu, mācību metodiku, ir jābūt tādām, lai pasniegtu mācību priekšmetu pēc visaugstākajiem kritērijiem. Izglītības kvalitātes nodrošināšanai Saeimai un valdībai ir pienākums noteikt gan prasības normatīvajos aktos, gan regulāri veikt kvalitātes kontroli pār mācību procesa īstenošanu, kā arī nodrošināt pedagogiem atbilstošas izglītības iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu. Īpaši svarīgi, ko esmu arī uzsvēris, ka bilingvālā izglītība ir jāpilnveido. Tam, kas ir noteikts normatīvajos aktos, reāli ir jābūt nodrošinātam praksē.
Aicinu Jūs, Valsts prezidentu, sniegt atbalstu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā gan attiecībā uz mazākumtautībām, gan attiecībā uz ikvienu skolēnu. Tikai izglītota sabiedrība var dot ieguldījumu Latvijas nākotnē, tostarp iecietīgu vidi, kur bērni jau no mazotnes iemācās savstarpējo toleranci, cieņu gan pret citu tautību pārstāvjiem, gan pret Latvijas valsti un valodu.
Ar cieņu, tiesībsargs Juris JANSONS
2014. gada 14. janvārī
