Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. novembris, 2016
Drukāt

Ir sliktāk, nekā mēs domājām (15)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Feļetonists Egils Līcītis

Mīļie tautieši, klusie latvieši. Vai nu budžetam uzveltu pārmēru smagu slogu, ja mēs deputātiem, kas nesuši amata zizli, nolietotajiem lokomobīļiem muļķīgo un šmucīgo politisko organizāciju priekšgalā piešķirtu personālās pensijas un laistu savvaļā? Nav runa par lielu robu vēlētāju darba devēju makā. Ne par neto 3000 eiro pensijām un dzīvokļa ar džakūzī iedalīšanu. Tiem, kas vēra Saeimas parādes durvis, atkāpšanās pa dārza vārtiņiem nedrīkstētu radīt neērtības sajūtu, bet pietiktu ar atspaida summām, sniedzot vecam politisko ierakumu zaldātam iztikšanu, par ko viņš nav sabozies. Un vienalga – sociālā budžeta maizē jāuzņem, vai saeimietis jau pārkāpis otrās bērnības slieksnim, vai stipri atstatu no tā. Jāmaksā politiķiem opīša vecumā un vēl tīri ķeramām forelītēm deputātēm skuķenēm.

Jo deputācija ir ārkārtīgi nogurdinājusi ar savu klātbūtni plašāku publiku. Iedibinātā standartprakse ar skandālu, blefa, diletantisma, noziedzības, amoralitātes, bezatbildības iknedēļas “augstāko aprindu hronikām”, ko pazīstam kā vietējās politikas taisīšanu, vēlētājiem ir līdz kaklam. Bet iztiksim bez skaļiem vārdiem, nedraudēsim uzlaist ģenerālprokuroru. Darba devēju dāvāto uzticību ievēlētie “tautas kalpi” pievīluši, tomēr atlaišanas lietu varētu nokārtot bez dusmām un ienaida. Cienījamie lasītāji pieredzēs – pēc adreses “šūpuļtīklā” novietoto pensionēto politiķu tūļība vēlāk liksies tīri patīkama lieta, pieminot laiku, kad nedarbnieki dzīrās izārdīt valsti un velnszin ko vēl savārīt.

Šopašubrīd kareivīgāk noskaņotie observatori pacels balsi – lai dienaszagļi paši nopelna maizes kumosu! Bez šaubām, akadēmiķei Karnītei var uzdot izskaitļot, par cik būtu cēlies IKP, ja rūsējošo frakciju saimes ļaudis nebūtu vēruši parlamentārās valstības durvis, bet darbotos iepriekšējās vietās – par Sorosa grūpijām un Ventspils stipendiātiem, par Maskavas tilta būvētājiem un komunisma cēlājiem, kur uzliktos pienākumus pildīja ar degsmi, uzcītību, pēc labākās sirdsapziņas un rāvās ar augstu darba ražīgumu. Bet re – ielīda strādāt par politiķiem bez licences, uzsāka biznesiņu – dibināt interešu grupas, tautā dēvētos partiju izstrādājumus. Tas uz labu galu neveda, karstos pelnos iekritušos circeņus vajā politiskā atbildība. Liela daļa ir FIB meklēšanā. Par citiem Saeimas smilškastes rotaļu biedriem sen kā māmiņa apvaicājās. Daudziem vajadzīgi ārpuskārtas ārsta pakalpojumi. Kam cilvēciskais ir svešs, grib atstāt nelaimīgos bez garoziņas un nepiekrīt maksāt nelielu sāpju naudas kompensāciju par velti atsēdēto laiku. Tas nav humāni. Kurš būs ar mieru dot darbu un maizi caurkritušām amatpersonām? Tēvocis Jūliuss, būdams labu sirdi, piedāvājis Streļčenokam sētnieka slotu savos īpašumos, bet tā ir tikai viena darbavieta ar niecīgu samaksu!

Lūk, tāpēc miermīlīgs priekšlikums – politiskos vectētiņus čipēt kā labai pārvaldībai nederīgus zēro un maksāt mūža uzturnaudu, lai vēl daudz jauku vakaru pie ģimenes pavarda ar rokdarbu groziņu un pīpeskātu.

Bet kāpēc jāmaina bijušos atslēgas cilvēkus? Kāpēc mazākā ļaunuma vietā jādodas nezināmās, neizpētītās briesmās? Raugi, publicētas intriģējošas atklāsmes. Vispirms miljonārs Jūlijs Krūmiņš dalījās domās, ka Latvijā varas centri atrodas nepavisam tur, kur likumīgi vajadzētu atrasties, un ka dienaskārtību valstī diktē cilvēki, kuriem uz to nemaz nav tiesību. Šo informāciju iestādes novērtēja zemu. Izlikās, ka pasaules apceļotājs Krūmiņš bijis Austrālijā, bet tagad stāsta piedzīvoto no odisejas Mēness neredzamajā pusē. Un vai diennakti cigārus nepīpējušam, KNAB krātiņā ieslodzītajam vairs ir visi pieci mājās?

Pēc neilga laika seko jauna atklātība. Šoreiz runātīgais ir nopelniem bagāts finanšu policists Kaspars Čerņeckis, kurš turklāt saņēmis finansu ministres teicamas rekomendācijas kā profesionāls pēddzinis. Un atkal stāsts, ka valstī pie varas un teikšanas ir grupējumi, un atkal nekādas reakcijas no aizskartajiem un attiecīgajām iestādēm. Labā sabiedrība pašausminās, jo, diemžēl, pat vārā atblāzmā attēlotā, uzzīmētā naturālā ainava liek spriest – ir sliktāk, nekā mēs domājām!
Un tad kā pēdīgais liecinieks startē Lemberga kungs un trešo reizi atkārto vienu un to pašu, ka valstī notiek kalpošana grupējumu interesēm, un intereses vada nauda, nauda, nauda. Tas tiešām ir bēdu sagrauzta ventspilnieka neviltots sašutums, ka ne visās amatvietās tiek iecelti tikumīgi, reliģiozi un izdarīgi jaunekļi, bet vakances saņem grupējumu marionetes.

Kad trīs ievērojami vīri – miljonārs, detektīvs un pilsētas galva – kā ar divi pirkstiem uz Bībeles zvērējuši un publiski dzirksteļojuši, ka monopols uz varu Latvijā pieder grupējumiem, bet no tā nav cēlies neviens īssavienojums, nav protesta, ka, nē, nē, mēs nekarājamies oligarhiem bikšu lencēs, publikai atliek secināt, ka lieta ir skaidri, ar uzticamām liecībām pierādīta. Ka daudzu deputātu sēdvietās tiklab varētu nolikt arī zābaku, bet ministriem, maigi sakot, nav patstāvīga viedokļa.

Loģisks secinājums – kāda jēga nodokļu maksātājiem algot tādus priekšstāvjus kā balastu, kāds mērķis un vajadzība pēc turpmākas esošo partiju pastāvēšanas, kas no zolēm līdz matu galiņiem pārdevušās naudas maisiem? Nekam nederīgu pakalpojumu gala lietotāji Latvijas cilvēki ar to nav apmierināti. Vēlētāji slāpst kā krastā izmestas zivis, lai rastos nacionālas pārliecības un rietumnieciski domājošs spēks, kas apbruņots ar atbildības sajūtu celt lielus un mazus uzdevumus tautas labā un ar politiķa arodam nepieciešamajām zināšanām. Pēc tādu jaunu seju parādīšanās demokrātijas apstākļi patiešām uzlabotos. Kaut tik uz to pusi nerāptos vēžveidīgie no vecajām kulītēm un populisti. Tradicionālie “spēki” nespēj reformēties un atmest partnerattiecības ar varai pietuvinātiem spekulantiem. Tie nav valstiski un cilvēku lietošanai parocīgi, jo neņem vērā vēlētāju domas. Ja starp tautiešiem, kas daudz lasījuši un kam piemīt iedzimts saprāts un godprātība, ir zinoši cilvēki ar interesi celt jaunu, skaistu namu, tad viņi nodedzinātu veco partiju šķūnīšus stundas laikā ar visiem salmiem. Varbūt, ka tā stunda ir situsi.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Ja šodien PADZĪTU ar sū koku dīkdieņus no saeimas, ka klaji ŅIRDZ par tautu! Latvijas budžetā IETAUPĪTOS 800 miljoni gadā!
    Bet kur šodienas NABAGMĀJĀ atrast otru tik pat IZLĒMĪGU un ar STINGRU mugurkaulu kā Ulmaņu Kārli, a ???

  2. Tā tik var iedomāt, ne izdarīt. Katram saprotams: no naudas un varas neviens labprātīgi neatteiksies. Te bez jauna vēlēšanu likuma nav aršana. Visai šai nebeidzamai jezgai pieliktu punktu viens teikums vēlēšanu likumā. Tikai viens teikums. Deputātu kandidātus izvirza paši vēlētāji atklātās sapulcēs. Ja vēl izdotos pievienot vēl vienu teikumu, tad jau dzīvotu leiputrijā. Deputātu balsojumi jābūt sirdsapziņas balsojumiem, partiju prakse balsojumos ir krimināli sodāma. Vairāk neko dzīvē nevajag. Un teikt, ka neiespējami būs pieņemt kādu likumu, taisnība, brāķa likumus pieņemt būs simtām reižu grūtāk.

  3. Būtu jauki, ja Egils Līcītis saņemtos un izteiktos drusku skaidrāk, nevis ražotu vārdu cakas, tā arī neko īsti nepateikdams.

  4. kas par izcilu rakstu latviešu valsts gadadienas priekšvakarā, kāds būs turpinājums? Atgādinājums, ka Lato Lapsa bija nopublicējis vikilīks Asv vēstn ziņojumus par korupciju Latvijā, vai ka ikviens amerikāņu vizitors piedāvā palīdzību cīņā ar korupciju pilnīgi oficiāli? Vai tiešām tikai pāris oligarhiem sāp sirds bezspēcībā vērojot , kā vairojas ļauno rūķu skaits?

  5. Vai vēsturei jāatkārtojas? Atbildēt

    Reiz Latvijas Republikas vēsturē jau bija gadūjums, kad Saeimas niekpartiju rebes un skandāli apriebās vienam vīram, kura vārds bija Kārlis Ulmanis, un kopš 1934.gada iztika bez tādas kvalitātes parlamenta, un valsti varēja tieši vadīt Ministru kasbinets, kura locekļus bija iespējams izvēlēties un pārbaudīt godīgumā jau pirms iecelšanas, Vēl otrs goda vīra prezidenta cienīgs veikums bija, kad prezidents Zatlers ar savu “Rīkojumu #2” padzina tādu Saeimas sastāvu, kurš sēdē nobalsoja PRET atļaujas došanu policijai veikt nelāga slavu jau sen sapelnījušā Šlesera dzīvokļa kratīšanu sakarā ar Šlesera jau sastrādāto ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kriminallietu. Notika vismaz jaunas vēlēšanas, un valsts mēroga zagļu piesedzēji vismaz uz brīdinedaudz pierāvās.

  6. Esi vienkāršāks Atbildēt

    Nebija iespējams uztvert galveno domu šim rakstam. Autors tik ļoti aizrāvies ar visādu dīvainu vārdu un izteicienu pielietošanu, ka raksts kļuvis pilnīgi nelasāms. Nespēju līdz beigām šo māksliniecisko savārstījumu izlasīt.

  7. “…Vēlētāji slāpst kā krastā izmestas zivis, lai rastos nacionālas pārliecības un rietumnieciski domājošs spēks …”
    Bet, lai tads tā notiktu, tad nākošajās Saeimas vēlēšanās būtu jāatbrīvojas no visiem kosmopolītiem un “austrumnieciski domājošajiem spēkiem”. Un tā nu nav neizdarāma lieta !

  8. Veco partiju šķūnīšu nodedzināšana nelīdzēs, jo šķūnīšu iemītnieki salīdīs jaunajos šķūnīšos.

  9. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))

    Ir sacīts: “Tautai, kura nezina vai pat ignorē savu pagātni, NAV nākotnes.”

    Un, arī: “Katra tauta (t.sk. arī latvāņu lumpeņu “titulnācijas” zombiji) ir pelnījusi tādu “valsti” un tādus “vadošos locekļus” (t.i pie valsts / pašvaldoņu SILES trekni rijošus “vienlīdzīgĀKos cūklopus”), kādus tā dabū uz sava kakla un kādiem ļauj sevi iz(tolerēt) visās atverēs, uz riņķi griežot.” 😉

    =======

    Medija ziņa (2006. Gads): Šīs valsts saeimā sagatavotais likumprojekts, kas paredz noteikt, ka deputātiem ir tiesības uz “īpašu valsts pensiju”, pagaidām izskatīšanai parlamentā vēl netiekot iesniegts “pastiprinātās sabiedrības uzmanības dēļ”. Šis “elitāro pensiju” likumprojekts paredz, ka visiem saeimā ievēlētajiem “tautas kalpiem” būs tiesības uz speciālo pensiju 75% apjomā no saeimas deputāta algas, kas patlaban (2006. gadā) ir 912 lati un regulāri tiek būtiski paaugstināta, t.sk. “koeficientēta” un tamlīdzīgi “optimizēta”. Ja šāds likums tiktu pieņemts, to plānots attiecināt arī uz iepriekšējās saeimas deputātiem un šādā izņēmuma gadījumā likumam būs “atpakaļejošs spēks”. Aptaujātie “parlamentārieši” esot apgalvojuši, ka par likumprojekta sagatavošanu neko nezina. Vienīgi K. Strēlis ( JL jeb “(j)aunu laiks” ) atzina, šāds tiesību akts ir sagatavots un personīgi viņš to atbalsta, tāpat kā visi citi izbijušie un pašreizējie saeimas “tautas kalpi”…
    ———————
    .
    ”Kas kaitēja mums dzīvot ~
    Muļķu Zemes “viedajiem”!…”
    ( Iz “Ontūna M.© arChīva”, ANNO ~ 10. 2006. )
    .
    Kam “maizes karte” ķešu silda,
    Un budžets dāsni maku pilda ~
    Var sarūpēt sev daudzas lietas,
    Kas “it kā” piederot pie lietas…

    Rukšķ SILES sugas polit-klauni:
    “Mums deleģēja “pūļa auni”,
    Uz jaunu sroku mandātiņus ~
    Par šito vajag uzmest viņus!
    .
    Lai muļķa reņģēdāji strādā,
    Un “tautas kalpiem” maizi gādā ~
    Tas pieder, dabiski, pie lietas,
    Un – parazītu “goda” vietas.
    .
    Bet – kā pēc SILES paikas spēsim,
    (Kad “parlamentā” atsēdēsim ),
    Sev nodrošināt feinu dzīvi,
    Līdz, beidzot, noviebsimies stīvi?…
    .
    Nu protams – jāsabīda likums,
    Par to, ka mūžam piesegts plikums,
    Būs tiem, kam mandāts nospīdējis,
    Un – “priekšstāvjos” šis filonējis.
    .
    Lai nečīkst prastie reņģēdāji,
    Par to, ka šiem ar naudām vāji ~
    Mums, izredzēto sugas brāļiem,
    Sen nospļauties par MZ pāļiem:
    .
    SEV pensijas mēs lemsim tādas,
    Lai tauku slāneklis zem ādas,
    Ne plānāks kļūst, bet – sabiezētu ~
    To “viedo” likums garantētu.
    .
    Tur, biedri, jāiestrādā norma,
    Ka “tautas kalpam” kupla forma,
    Būs immer, rijot pilnu māgu,
    Plus – atlaides uz sarkofāgu.
    .
    Ja sanāks – lemsim (perspektīvā),
    Par dzīvošanu “hātā” brīvā,
    Un autiņu uz “pūļa” ščota,
    Kā arī – būs mums vergu kvota…”

    Kad “maizes kartes” ķešas silda,
    Un “pūlis” dāsni makus pilda ~
    Var “tautas kalpi” lemt ko vēlas,
    Kaut – piramīdas sliet sev, cēlas…

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  10. Latvijai pietiktu ar 75 deputātiem. Prezidentam ar pustikdaudz padomniekiem kā pašreiz. Un Rīgas domniekus — ņemot vērā ko viņi paveic — varētu dalīt uz pusi.

  11. Mēs sakām ka šodien ir sliktit tāpěc ka mēs nezinäm käds väjpräts mūs sagaida rīt….

  12. Nekad nav tik slikti, ka vairs nevaretu but sliktak !!!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+