Mobilā versija
+5.1°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
10. novembris, 2017
Drukāt

Ir vai nav bīstama rotaļlieta?

Foto - Marta OplucāneFoto - Marta Oplucāne

Tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā grīdas puzles jeb paklājiņi ir iecienīta prece. Tos pie mums ieved gan no Ķīnas, gan Malaizijas. Pircējiem gan jāņem vērā, ka pieļaujamais formamīda daudzums šādās precēs Latvijā ir augstāks nekā, piemēram, Francijā, Dānijā, Zviedrijā.

“Rotaļlieta ieteicama bērniem, kas ir vecāki par desmit mēnešiem. Šis nav vienkārši mīksts rotaļu paklājiņš – tas attīsta motoriskās spējas un vizuālo uztveri. Izstrādājuma krāsas un forma var atšķirties.” Šādi tiek rakstīts uz bērnu grīdas paklājiņiem, kas pie mums atceļojuši no Malaizijas. To sastāvā ir bīstama, toksiska viela formamīds. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzsver, kaitīgās vielas daudzums nav pārsniegts, pretējā gadījumā prece nebūtu veikalu plauktos.

 

Caur ādu vai ieelpojot

Domubiedru grupā “Andelemandele KIDS” kāda māmiņa pirms nedēļas rakstīja: “Labdien, mammas! Padalos ar informāciju – šobrīd “Maxima” puzles paklājam akcija. Varbūt kādam noder.”

Vilinošs piedāvājums, tomēr vairākas Eiropas valstis konstatējušas rotaļlietās, kas izgatavotas no putu materiāliem, tai skaitā arī tā saucamajos puzles paklājos, formamīda klātbūtni, līdz ar to radot bažas par bērnu drošību.

Formamīds ir toksiska viela, kas var nodarīt kaitējumu cilvēka reproduktīvajai sistēmai. To izmanto, lai padarītu rotaļlietu mīkstu un elastīgu. Jebkura alternatīva metode, lai sasniegtu tādu pašu iznākumu, ir dārgāka. “Šī viela ir klasificēta kā 1B kategorijas reprotoksiska – tātad ir savākta pietiekama zinātnisko pētījumu bāze, kas ļauj pieņemt, ka viela izraisa auglības samazināšanos cilvēkiem, kā arī var negatīvi ietekmēt nedzimuša bērna veselību,” skaidro Baltijas Vides foruma vides eksperts Valters Toropovs.

Organismā formamīds parasti nonāk vai nu ieelpojot, vai arī uzsūcoties caur ādu. Lietojot grīdas puzli, iekļuve caur ādu ir aktuālāka. Viela sāk migrēt, ja nonāk saskarē ar mitrumu, piemēram, pieskaroties paklājam ar slapjām rokām vai muguru. “Tomēr produktiem, kas nav ķīmiskas vielas vai maisījumi, kādi nav arī paklājiņi, pēc normatīvajiem aktiem, sastāvs nav jānorāda,” uzsver V. Toropovs.

Patērētāju izglītošanas kampaņas “Padomā, pirms pērc” mājaslapā tiek teikts, ka formamīds ietekmē arī cilvēka centrālo nervu sistēmu, izraisa kairinājumu un palielina vēža risku.

 

Citur standarti ir augstāki

2015. gadā PTAC sadarbībā ar Baltijas Vides forumu veica mīksto plastmasas etilēnvinilacetāta (EVA) izstrādājumu pārbaudes. Analizējot formamīda klātbūtni, pārbaudītas desmit mīkstās grīdas puzles, piecas pludmales čības un desmit fitnesa paklāji. Toreiz konstatēts, ka nevienā no precēm toksiskās vielas daudzums nav pārsniegts un tas atbilst ES regulējuma prasībām.

Visvairāk formamīds tika atrasts tieši bērnu grīdas puzlēs. Latvijā 3000 mg/kg ir maksimāli pieļaujamā vērtība, bet, piemēram, Francijā puzlēs pieļaujams 15 reižu mazāk formamīda (200 mg/kg). “Francijā tehniski šo preci nav aizliegts izmantot, bet pieļaujamās robežvērtības ir daudz reižu zemākas. Salīdzinājumam, ja minētajā 2015. gada pētījumā tiktu ņemtas vērā Francijas normas, vairāki pētītie produkti būtu bijuši jāizņem no tirgus. Atsevišķas ES valstis pievērš lielu uzmanību šāda veida jautājumiem, tādēļ, lai pasargātu savu veselību, ievieš daudz stingrākus noteikumus. Tas ir ļoti izteikti, piemēram, Francijā, Dānijā un Zviedrijā,” vērš uzmanību V. Toropovs. Taču Latvijas iedzīvotājiem nav lielas intereses par preču ķīmisko sastāvu. “LA” noskaidroja, ka, piemēram, “Maxima” līdz šim nav saņēmusi pircēju jautājumus par grīdas paklājiņiem.

 

Pašam jāvēršas pie tirgotāja

Vides eksperts piekrīt tam, ka visas rotaļlietas pārbaudīt nav iespējams. Arī pirms diviem gadiem pārbaudes notika tikai izlases kārtā. “Tas ir sarežģīts process, jo vajadzētu veikt ne tikai pārbaudes par to, kāds ir formamīda koncentrāts, bet arī par to, kā šī viela migrē. Proti, ne tikai to, cik daudz precē ir formamīda, bet arī to, cik daudz tas nāk ārā. Savā ziņā šādu preču iegāde notiek uz dullo, jo to sastāvs nav pilnībā izpētāms. Tajā pašā laikā patērētājiem ir tiesības no tirgotāja vai ražotāja pieprasīt informāciju par to, vai izstrādājuma sastāvā ir kāda no tā saucamajām REACH regulas kandidātvielu saraksta vielām, kas ir klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai reprotoksiskas. Tas nozīmē, ka pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas izstrādājuma tirgotājam 45 dienu laikā ir jāsniedz atbilde par to, vai un kādas no šīm vielām ir atrodamas izstrādājuma sastāvā virs 0,1% no masas – arī formamīds ir starp tām,” piebilst V. Toropovs.

 

Uztraukumam neesot pamata

Rotaļlietu uzraudzība jau gandrīz desmit gadus ir PTAC uzraudzības prioritārā joma. “To veicam gan uz robežas sadarbībā ar muitu, gan veikalos. Noteikti nevarētu piekrist, ka rotaļlietu tirgus ir neuzraudzīts, jo arī testēšanas rezultāti ar katru gadu kļūst aizvien labāki. Neatbilstību procents samazinās,” pauž PTAC patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane.

Viņa stāsta, ka Latvijas stingrās attieksmes dēļ importētāji izvēlas piegādāt preces nevis caur Latvijas muitu, bet gan kādas citas ES dalībvalsts muitu, visbiežāk Polijas vai Nīderlandes. “Līdz ar to mums ir daudz grūtāk kontrolēt rotaļlietas importēšanas brīdī. Tomēr kopumā Latvijas tirgū tirgoto rotaļlietu atbilstībai drošuma prasībām var uzticēties. Protams, formamīds nedrīkst pārsniegt noteikto daudzumu. Ja tas ir pārsniegts, prece nedrīkst atrasties tirdzniecībā, ja ne – tiek pieļauts, ka prece ir droša un nav nepieciešamas papildu norādes par vielu kaitējumu,” PTAC viedokli skaidro S. Gertmane.

Dažkārt dalībvalstis patstāvīgi nosaka ierobežojumus konkrētu vielu daudzumam vai aizliegumam. Parasti tie tiek balstīti uz pētījumiem, kurus, piemēram, Latvijas mērogā ir grūti atļauties, jo tie prasa daudz laika un ieguldījumu.

“Labā ziņa ir tā, ka arī pēc kopprojekta ar Baltijas Vides forumu esam ņēmuši vēl vairākus šāda veida pužļu paraugus, kur testējot formamīda līmenis nebija pārsniegts,” informē S. Gertmane.

Pievienot komentāru

Darbs ir, bet nav kas strādā (66)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+