Ir vērts ieguldīt labā dizainā 0
Pasniegta pirmā Latvijas Dizaina gada balva, un, domājot par šo notikumu, mākslas zinātniece Inese Baranovska aicina cilvēkus domāt ilgtermiņā, izvēloties mūsu tautiešu vērtīgos darinājumus. Tas gan nenozīmē, ka Latvija ir dizaina lielvalsts ar tikai un vienīgi izciliem dizaina piemēriem; arī latviešu dizaineriem vēl ir kur augt un augt.
Šī būs pirmā Latvijas Dizaina gada balva, tātad varam cerēt uz jaunas tradīcijas veidošanos?
Jā, šādā veidolā tā ir pirmā – Kultūras ministrijas ideja, lai veicinātu dizaina attīstību. Koncepcija ir neparasta, jo nav dalījuma pa nozarēm. Visi pieteikumi tiek vērtēti kopīgi. Nekur nepazudīs arī Latvijas Dizaineru savienības balva, bet šis ir kaut kas jauns un vēl nebijis. Ir labi, ka ir vairāk šādu pasākumu, kas veicina dizaina attīstību Latvijā.
Kurš no šā gada balvai iesniegtajiem darbiem jūs uzrunāja īpaši?
Īpatnēji ir tas, ka daudzi iesniegumi ir tieši no izstāžu ekspozīcijām, un tie ir ļoti kvalitatīvi – tas mani priecē.
Kuras publiskās ēkas vidi uzskatāt par izcilu mūsdienu latviešu dizaina paraugu?
Kaut kas ir labs, bet ne līdz galam. Ļoti pārdomāts ir Lipkes muzejs – vienmēr turp sūtu ārzemju dizainerus un arhitektus, lai apskatās.
Vai joprojām redzat daudz bezgaumības piemēru publiskajā telpā?
Jā, bezgaumības netrūkst. Tās ir strauji augošās patērētāju un masu kultūras blaknes. Tas ir mīts, ka latvieši ir ļoti gaumīgi. Piemēram, latvju rakstu izmantošana nevietā – arī Dizaina balvai iesniegti tādi darbi, ka gribas jautāt – vai tiešām to var iesniegt Dizaina balvai?
Mūs aicina iegādāties latviešu dizaineru darinājumus, atbalstīt savējos, bet šie darbi ir ļoti dārgi. Daudz vairāk cilvēku pirktu latviešu dizaina priekšmetus, ja vien varētu to atļauties. Kā varētu sekmēt šo darbu ceļu ne tikai līdz izredzētajiem, bet arī līdz Latvijas masu patērētājam?
Vidējais iztikas līmenis Latvijā ir zemāks nekā, piemēram, Somijā. Tur gandrīz katrai sievietei redzēsim “Marimekko” somu – viņi ir ļoti patriotiski, pērk sava dizaina darinājumus. Būtu jāmāca cilvēkus domāt ilgtermiņā – nevajag pirkt daudz lētu lietu, jāizvēlas kaut kas kvalitatīvs, kas kalpos labāk. Bet vairākas paaudzes ir piedzīvojušas padomju laikus, kad neko nevarēja nopirkt, bet gribējās visu. Jāsaprot, ka skaisti, unikāli trauki vai labas mēbeles nevar būt lētas. Vajadzētu valsts nodokļu atvieglojumus mūsu ražotājiem – tas noteikti palīdzētu.
Nākamā gada augustā Rīgā plānots atklāt zviedru mēbeļu giganta “IKEA” veikalu. Katram būs pieejams skandināvu dizains par saprātīgu cenu. Kāda vēsts tā ir Latvijas dizaineriem?
Man pašai mājās ir dažas dārgas mēbeles, kuras ceru atstāt mantojumā, kā arī “IKEA” mēbeles. Domāju, ka mūsu dizaineriem jāmeklē iespējas sadarboties ar “IKEA”. Kad 70. gados “IKEA” bija krīze, jo nevarēja panākt, lai Zviedrijā koka mēbeļu ražošana būtu lēta, talkā nāca Polija, kur tika attīstītas šīs ražotnes. Tagad zviedri ir pateicīgi poļiem par iesaistīšanos procesā. “IKEA” nešķiro pēc nacionālās piederības, ja vien piedāvātā dizaina ideja vai vietējā ražotne ir ekonomiska un kvalitatīva.
Daudzi jaunieši dizainu izvēlas studēt ārzemēs – kas viņiem trūkst LMA apmācībā? Kurā virzienā dizaina studijām Latvijā būtu jāattīstās?
Manuprāt, tas nav slikti. Mēs dzīvojam globālā laikmetā. Studiju programmas Mākslas akadēmijā ir augstā līmenī, tomēr vēlāk nav daudz iespēju turpināt darbu industriālajā dizainā, jo vietējo ražotņu ir maz. Svarīgi būtu uzlabot tehnisko bāzi, un ne tikai nopērkot visādus gadžetus, ir vajadzīgi profesionāli speciālisti, kuri prastu ar šīm ierīcēm apieties.
Jūsuprāt, kas būtu saglabājams no vēl neiznīcinātajiem padomju laika labajiem dizaina paraugiem?
Tā ir vērtība, kas ir izturējusi laika pārbaudi. Gribu minēt piemēru no šā gada Londonas dizaina biennāles, kuras tēma bija utopija. Tur īpašo balvu saņēma Maskavas Dizaina muzeja ekspozīcija par padomju laikā nerealizēto utopisko dizainu. Izstādē bija iekļauti arī “RAF” autobusi un rūpnīcas “Straume” ražojumi. Tā ir daļiņa no Latvijas, ar ko mums ir jālepojas.
Inese Baranovska:
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja
Latvijas Mākslas akadēmijas lektore
pirmās Latvijas Dizaina balvas žūrijas locekle
