Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. aprīlis, 2016
Drukāt

Ir zemiski visu laiku tēlot pastarīti. Saruna ar Uldi Bērziņu (9)

Timura Subhankulova fotoTimura Subhankulova foto
Radošais CV

Uldis Bērziņš (1944)

Dzeja publicēta kopš 1963. gada, pirmais krājums – 1980. gadā.

Atdzejo un tulko no slāvu, semītu, turku, irāņu, ģermāņu un citām valodām, devis ierosmi daudziem citiem dzejniekiem gan dzejā, gan atdzejā.

2011. gadā iznācis Ulda Bērziņa tulkotais Korāns, par ko saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu.

Ir bijis Latvijas Bībeles biedrības Teksta komisijas loceklis, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1992).

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), saņēmis Zinaīdas Lazdas balvu (1994), Baltijas asamblejas balvu (1995) un Spīdolas balvu (2000).

Ieguvis Dzejas dienu balvu atdzejā (2009) un Latvijas Literatūras gada balvu dzejas kategorijā par krājumu "Saruna ar pastnieku" (2009) un par krājumu "Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā" (2015).

Uldis Bērziņš, kas gandrīz beidzis monumentālu darbu pie senislandiešu eposa “Eddas dziesmas” tulkošanas, 21. aprīlī saņems Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu par nozīmīgu ieguldījumu pasaules kultūrtekstu latviskošanā. Pats pret balvu izturas skeptiski un saka: labāk būtu to saņēmis atklātā konkurencē, nevis kā speciālbalvu.

– Taču ir ļoti grūti salīdzināt “Eddas dziesmu” un vienkārši literāra darba tulkojumu.

– Kāpēc ne? Var salīdzināt: vai interesanti lasīt, vai tulkotājs ticis galā ar tekstu. Kāpēc nevar salīdzināt?

– Lai novērtētu “Eddas dziesmu” tulkojuma atbilstību oriģinālam, tur arī vērtētājam jābūt ar atbilstošu kompetenci, gan oriģinālu, gan citus tulkojumus lasījušam. Cik tad mums tādu ir?

– Var novērtēt, vai ir laba lasīšana. Jā, te ir daudz iespēju izrādīties augstprātīgam durakam, kurš uzņēmies to, ko nevar veikt. Bet jācīnās: viens izrādīsies par duraku, pirmais solis būs sperts, toties būs likts pamats tradīcijai.

– Kā vispār radās doma, ka jātulko senislandiešu eposs?

– To jau reizēm nosaka ārējie apstākļi, kam ir nobriedusi situācija, ko līdzcilvēki, līdzkultūrnieki tajā brīdī vēlas. Es nemūžam nebūtu Eddu tulkojis, zināju, ka tas jādara Knutam Skujeniekam, jo viņš bija dzejnieka jaunībā pārdzīvojis “Eddas periodu”, viņa dzejā ienāca spilgti Eddas motīvi. Bet vienu rītu pie manis klāt Lilija Dinere ar vīru Arni Siliņu, jogas skolotāju un horeogrāfu: gribot uzvest ar dejām un pantomīmu “Zintnieces pareģojumu”. Es viņus aizsūtīju pie Knuta, bet Knuts teica: tas neiet, viņam jāpabeidz pēdējais sējums Kopotajiem rakstiem. Lai tulko Bērziņš, ja dūšas pietiek. “Zintnieces pareģojumu” iztulkoju, tas prasīja kādus četrus mēnešus. Tad vajadzēja “Augstā runas”. Un, kad jau tā bija iesācies, tad tik jācīnās lēnā garā uz priekšu.

– Par tradīciju runājot: kad “Eddas dziesmas” grasījās nākt klajā, man kāds paziņa, ļoti labu izglītību baudījis cilvēks, nesapratnē jautāja: kādēļ vajag latviskot tekstus, kurus izlasīs labi ja pārsimt cilvēku? Es viņam atbildēju, bet labprāt dzirdētu arī jūsu atbildi.

– Bet 2000 studentu zinās, ka nav jālasa angliski vai krieviski, ka mums pašiem ir savs tulkojums, kas pat saņēmis godalgu. Pat ja neizlasīs, tomēr sirds iedrebēsies lepnumā, ka latvju tulkojums ir. Bet, ja izlasīs, tad, sajūtot stila pārliecinošo spēku – es jau gan nezinu, vai tā būs, – tad tulkojums ar šo pagātnes dvašu var fascinēt, ievilkt, padarīt dzīvi košāku. Es tam jūsu paziņam atbildētu: vajag visu pasauli pārtulkot, lai nav nekā tāda, ko latvietis nevar izteikt savā mēlē, igaunis savā un leitis – savā. Tā mēs varam pierādīt, ka esam vienlīdzīgi un dažu labu reizi pat varam izdarīt vēl labāk nekā “lielie”. Ko es te pļāpāju! Mēs esam lieli – “tik, cik mūsu griba”!

Taisnība tiem, kas saka: Dieva projekts labāk īstenojas “skaitliski samērīgās” tautās, tādās starp 20 un diviem miljoniem, jo tur vairāk talantīgu cilvēku tiek pie vārda. Nevar teikt, ka Ķīnā būtu vairāk labu sportistu vai dzejnieku nekā Igaunijā, jo, kad ir milzīgs cilvēku skaits, viņiem, runājot futbola analoģijās, ir mazāk iespēju iespert pa bumbu, lielāks procents paliek skatītāju tribīnēs.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Uldis ir lielisks. Mēs lepojamies ar viņu!

  2. Arī te dzēš koment. Atbildēt

    nodevīgi un necienijami

  3. Sakarīga intervija – bet tikai līdz t.s. “bēgļiem”…
    Vēl viens “velkomists”…
    🙁

  4. Zemiski ir blēt līdzi welkomistiem. pēc ieprieksejā raksta zūd vēlēšanās klausities un lasīt. Nevienu tadus varas laipotājus.

  5. Protams, ka tikai “bēgļu” mīļus, okupantu nepamanītājus 25 gadu garumā, kremļa jūdu apbrīnotājus un tiem valsts īpašumu atdevējus tikai tādus varēs redzēt TV un citos
    mēdijos ar balvam un slavas dziesmām apbērtus

  6. Paldies – ar lielo burtu tulkotājam par Eddas dziesmu tulkojumu! Un uz “ļoti labu izglītību baudījis cilvēks, nesapratnē jautāja: kādēļ vajag latviskot tekstus, kurus izlasīs labi ja pārsimt cilvēku?” – varu atbildēt, ka ja pat es, nebūdams inteliģents, nebaudījis labu izglītību, būdams prasts celtnieks, ar patiesu interesi izlasīju Eddas dziesmas (starp citu, britu divu sēriju filmā “1066” lieliski parādīts kā vikingi pirms kaujas skaita “Ganāmpulks mirs, un radu pulks mirs, un tad pats tu mirsi, bet zinu vienu, kas nemirs nekad, tā cilvēka labā slava”), tad ko runāt par neskaitāmajiem patiesi inteliģentajiem, labu izglītību baudījušajiem mūsu tautiešiem?
    Vajag tulkot! Un vēlreiz, paldies.

  7. Totāls boikots welcomistiem – valstsun tautas nodevējiem!!! 15. aprīlis, 2016 04:02
    Atbildēt

    Visiem Latvijas patriotiem kam nav vienaldzīga Latvijas tradicionālo tautu izdzīvošana ir kopīgi jāvienojas un jāboikotē katrs velcomists un visi viņa ģimenes locekļi kas piedalās šajā noziegumā pret Latviju uzņemot migrantus-teroristus-izvarotājus . Zemiskie valsts un tautas nodevēji ir ar steigu jāizolē no normālo cilvēku sabiedrības.

    Naivis Kvadrātā 15. aprīlis, 2016 01:13
    Atbildēt

    “Mums jārīkojas tā, kāda ir kopējā politika un atbildība Eiropā. Nav cēli, ir zemiski visu laiku tēlot pastarīti, Pelnrušķīti, kurai vajag visādas privilēģijas. Mēs esam cietuši? Jā, bet vai ir kāds, kas vairāk cietis par vāciešiem?
    ——————————
    Vēl viens ar balvām uzpirkts velkomists izrakts, kurš labi zinot vēsturi tomēr melo, salīdzinot LV un latviešus ar Vāciju un vāciešiem, kuri kaut lēni, bet savā valstī un BEZ pilnas PUSVALSTS AR NAIDĪGIEM OKUPANTIEM, pie tam svarīgākajos valsts amatos darbojoties. Un tikai tāpēc spēja piecelties no gruvešiem un posta, par skaitlisko sastāvu pat neminot. Vienk. vēl viens līdējs vairāk 4.maija kliķei.

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+