Foto: Britu muzejs

Irākā uzieta Aleksandra Lielā dibināta pilsēta 1

Vairākas desmitgades pēc tam, kad satelītattēlā pamanīta senpilsēta, kuru Aleksandrs Lielais nodibināja sava Persijas iekarojuma laikā, tajā beidzot veikti izrakumi, vēsta “LiveScience.com”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Veselam
“Es mazliet samulstu, kāpēc rentgens rokai, bet man jāizģērbjas!” Sieviete dalās pieredzes stāstā par radiologa apmeklējumu 17
Lasīt citas ziņas

Kataga Darband – tā sauc senvietu Irākas Kurdistānā, par kuru zināms no vēstures hronikām, bet kura bija zudusi no kartēm pēdējos vairāk nekā 2000 gadus. Spriežot pēc grieķu un romiešu ietekmēm arhitektūrā un skulptūrās, kā arī vīna spiestuvēm, pilsēta bijusi plaukstošs pieturas punkts, vīna ražošanas centrs ceļā starp Irānu un Irāku, vēsta arheologi.

Aleksadrs Lielais pilsētā ieradās 331. gadā pmē., dzenoties pakaļ Persijas valdniekam Dārijam, neilgi pirms episkās cīņas pie Gaugamēlām, kurā Aleksandrs uzvarēja.

CITI ŠOBRĪD LASA

20. gadsimta 60. gados ASV izlūkdienesta satelīts atklāja senpilsētas vietu Zagrosas kalnos. Kad attēlus padarīja publiski pieejamus, tos pētīja Britu muzeja zinātnieki. Diemžēl tajā laikā, kad kļuva skaidrs, ka senpilsēta tiešām tur eksistējusi, reģiona politiskā nestabilitāte neļāva veikt pētījumus uz vietas.

Tikai nesen Britu muzeja pētnieki sākuši senpilsētas izpēti. Tā vēl ir agrīnā stadijā, taču jau uziets ievērojams antīku artefaktu apjoms. Daļu pilsētas veidojuši seleikīdi – hellēņi, kuri šajā apvidū apmetās pēc Aleksandra Lielā karagājiena. Vēlāk viņus nomainījuši partieši, kuri izbūvējuši papildus nocietinājumus pret romiešiem.

Senpilsētā ir liels forts, vairākas celtnes, kuras varētu būt bijušas vīna preses, kā arī divām ēkām ir terakotas kārniņi, kas raksturīgi tā laika grieķu-romiešu arhitektūrai.

Izrakumu dienviddaļā arheologi atraduši milzīgu akmens pakalnu, zem kura izveidota plaša templim līdzīga būve ar sadauzītām skulptūrām, kuras atgādina grieķu dievu tēlus.

Tāpat senpilsētas apkārtnē arheologi atraduši vēl senāku apmetni, ticams, no Asīrijas ziedu laikiem, starp 8. un 7. gadu pmē. Interesanti, ka tajā uziets arī daudz vēlāka – partiešu – laika valdnieka apbedījums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.