Foto: Britu muzejs

Irākā uzieta Aleksandra Lielā dibināta pilsēta 1

Vairākas desmitgades pēc tam, kad satelītattēlā pamanīta senpilsēta, kuru Aleksandrs Lielais nodibināja sava Persijas iekarojuma laikā, tajā beidzot veikti izrakumi, vēsta “LiveScience.com”.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 13
Lasīt citas ziņas

Kataga Darband – tā sauc senvietu Irākas Kurdistānā, par kuru zināms no vēstures hronikām, bet kura bija zudusi no kartēm pēdējos vairāk nekā 2000 gadus. Spriežot pēc grieķu un romiešu ietekmēm arhitektūrā un skulptūrās, kā arī vīna spiestuvēm, pilsēta bijusi plaukstošs pieturas punkts, vīna ražošanas centrs ceļā starp Irānu un Irāku, vēsta arheologi.

Aleksadrs Lielais pilsētā ieradās 331. gadā pmē., dzenoties pakaļ Persijas valdniekam Dārijam, neilgi pirms episkās cīņas pie Gaugamēlām, kurā Aleksandrs uzvarēja.

CITI ŠOBRĪD LASA

20. gadsimta 60. gados ASV izlūkdienesta satelīts atklāja senpilsētas vietu Zagrosas kalnos. Kad attēlus padarīja publiski pieejamus, tos pētīja Britu muzeja zinātnieki. Diemžēl tajā laikā, kad kļuva skaidrs, ka senpilsēta tiešām tur eksistējusi, reģiona politiskā nestabilitāte neļāva veikt pētījumus uz vietas.

Tikai nesen Britu muzeja pētnieki sākuši senpilsētas izpēti. Tā vēl ir agrīnā stadijā, taču jau uziets ievērojams antīku artefaktu apjoms. Daļu pilsētas veidojuši seleikīdi – hellēņi, kuri šajā apvidū apmetās pēc Aleksandra Lielā karagājiena. Vēlāk viņus nomainījuši partieši, kuri izbūvējuši papildus nocietinājumus pret romiešiem.

Senpilsētā ir liels forts, vairākas celtnes, kuras varētu būt bijušas vīna preses, kā arī divām ēkām ir terakotas kārniņi, kas raksturīgi tā laika grieķu-romiešu arhitektūrai.

Izrakumu dienviddaļā arheologi atraduši milzīgu akmens pakalnu, zem kura izveidota plaša templim līdzīga būve ar sadauzītām skulptūrām, kuras atgādina grieķu dievu tēlus.

Tāpat senpilsētas apkārtnē arheologi atraduši vēl senāku apmetni, ticams, no Asīrijas ziedu laikiem, starp 8. un 7. gadu pmē. Interesanti, ka tajā uziets arī daudz vēlāka – partiešu – laika valdnieka apbedījums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.