Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. oktobris, 2016
Drukāt

Īres krāpniecībai sola galu (10)

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Aldis Masteiko Jelgavā pazīstams kā aktīvs cilvēks nekustamo īpašumu jomā. Ar dažādu slavu daudzu gadu garumā. Šobrīd viņš kopā ar saviem pieciem dēliem Artūru, Māri, Dāvi, Jāni un Pēteri tiesājas ar akciju sabiedrību “Reverta”, kas vēlas dēlus izlikt no 300 m2 lielās privātmājas Jelgavā, Aveņu ielā 47. Masteiko ģimene uzskata, ka “Revertas” vēlme ir nelikumīga, savukārt “Reverta” ir pārliecināta, ka Masteiko gadījums ir klasisks īres krāpniecības paraugs.

Pirmā instance – Jelgavas tiesa – lēma par labu “Revertai”, arī Zemgales apgabaltiesa 19. septembrī pasludināja spriedumu, kurā nostājās “Revertas” pusē. 5. septembrī apmeklēju apgabaltiesas sēdi, tikos ar “Revertas” pārstāvjiem. Diemžēl Artūrs un Māris Masteiko, kuri bija ieradušies tiesā un pārstāvēja arī pārējos ģimenes locekļus, un viņu jurists Arnolds Leikarts ar mani runāt atteicās. Kāda tad ir konkrētās lietas būtība?

1998. gadā Aldis Masteiko paņēmis kredītu “Parex” bankā, ieķīlājot savu privātmāju. Kredītu nav izdevies pienācīgi maksāt un 2008. gadā “Parex” panāca tiesas lēmumu, ka Masteiko no īpašuma izliekami un ka tas pienākas bankai. Ātrāk gan pienāca pašas bankas krahs. Tomēr 2012. gadā savas tiesības uz šo īpašumu turpināja īstenot “Parex” mantiniece “Reverta”.

2014. gadā īpašumu pēc tiesas izpildītāja lēmuma “Reverta” ierakstīja uz sava vārda zemesgrāmatā, bet, kad tā paša gada decembrī uzņēmuma pārstāvji ieradās īpašumā Aveņu ielā 47, lai pārņemtu to savā valdījumā, tur priekšā atradās valdītāji jeb lietotāji: pieci Alda Masteiko dēli, kuriem katram viņš bija izīrējis īpašumu par vienu latu mēnesī uz dažādiem daudzu gadu termiņiem. Tiesas izpildītājs tikai noplātījis rokas: parādnieka Alda Masteiko īpašumā nav, tur ir tikai īrnieki, pret kuriem nevar vērsties, tos izlikt, iekams īres līgumi nav atzīti par nelikumīgiem.

“Revertas” vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs Rolands Neilands gan tiesai, gan man norāda, ka šis gadījums ir spilgts fiktīvo īres līgumu piemērs, kādi Latvijā bijuši un ir vairāki. To galvenais, visbiežāk vienīgais, nolūks: maksimāli ilgi izmantot īpašumu, par to nemaksājot kredītu. Konkrētajā gadījumā to, ka īres līgumi ir krāpnieciski, norādot gan niecīgās summas, gan tas, ka ar katru no dēliem līgums slēgts dienā, kad tie kļuvuši pilngadīgi, gan arī līgumā ar “Parex” bijis noteikts, ka īpašumu nedrīkst izīrēt.

“Revertas” pārstāvis tiesā uzsvēra, ka Masteiko dēli prettiesiski aiztur īpašumu, neļaujot to realizēt un gūt no tā peļņu, tāpēc īres līgumi uzskatāmi par fiktīviem, Masteiko dēli izliekami un no viņiem piedzenami 7016 eiro kā zaudējums, ko cietusi “Reverta”, laikus netiekot klāt savam īpašumam.

Masteiko aizstāvības pozīcija tiesā ir vienkārša. No Alda Masteiko puses nekādas nelabticības vai krāpniecības neesot bijis. Par izīrēšanas aizliegumu viņš zinājis, taču domājis, ka tas neattiecas uz cilvēkiem, kas ierakstīti mājasgrāmatā. Likums nenosakot, cik lielai jābūt īres maksai – šajā gadījumā maza tā esot tāpēc, ka dēli apmaksājot komunālos pakalpojumus un ieguldot savus līdzekļus un darbu īpašuma uzturēšanā. Īres līguma noslēgšana ar dēliem, sasniedzot pilngadību, esot vērtējama kā ģimenes tradīcija – dāvana dēliem.

Dēli tiesai sacīja, ka labprāt samestos un īpašumu atpirktu par 60 000 – 65 000 eiro. “Revertas” pārstāvis atbildēja, ka labprāt pārdotu, bet par tirgus vērtību – 80 000 eiro.

 

Vienmēr triumfē taisnība, bet…

“Revertai” ir bijuši vairāki līdzīgi civilprocesi, un visi tie ir uzvarēti. Nepieciešams bijis tikai laiks: divi līdz pieci gadi tiesvedības.

Papētot anonimizētos tiesas spriedumus, var redzēt rezultātus. Tā tiesa lēmusi atzīt par spēkā neesošu īres līgumu par kādu Rīgas dzīvokli starp divām personām, un abām jāsedz “Revertai” zaudējumi 22 280 eiro. Tāpat divos citos līdzīgos gadījumos starp izīrētāju, īrnieku un SIA “NIF Dzīvojamie īpašumi” (“Revertas” meitas sabiedrība) tiesa atzinusi īres līgumus par fiktīviem un likusi izvākties no dzīvokļiem īrētājiem un visām ar tiem saistītām personām. Man neizdevās atrast nevienu gadījumu, kad tiesa lietā par acīmredzami fiktīvu īres līgumu būtu nostājusies izīrētāja pusē.

Tad kāpēc cilvēki izšķiras par šādām fiktīvām darbībām, zinot, ka tiesā zaudēs?

“Kā jau kolēģis sacīja, tā ir iespēja vēl kādus gadus, nemaksājot kredītu, dzīvokli vai māju izmantot gan pašam un ģimenei, gan nododot to radiem, paziņām vai kādām citām personām. Vēl kādiem tā liek darīt atriebība, jo daudziem bankas, kredītdevēji pēc definīcijas ir sliktie. Treškārt, kādam varbūt ir cerība, ka dzīvē kaut kas mainīsies, varbūt ar banku izdosies kaut ko sarunāt par summu zem tirgus vērtības – pēc būtības tā ir šantāža, kam mēs nepakļaujamies, arī par citiem neesmu dzirdējis, kaut gan nevar izslēgt, ka kāda banka iziet uz kompromisiem, jo gadiem uzturēt īpašumu, kas nes zaudējumus, ne visi var atļauties, arī tiesāšanās prasa izdevumus,” spriež “Revertas” Drošības direkcijas vadītājs Uldis Dzenītis.

Pēc bankas lūguma uzsākta un šobrīd notiek tiesvedība piecos kriminālprocesos par īrnieka un izīrētāja krāpniecību, piebilst U. Dzenītis. Piemēram, gadījumā ar dzīvokli Kauguros, kad Uldis Bukavs savu mājokli līdz mūža beigām izīrējis Ervīnam Paučim par 20 latiem mēnesī. Tāpat kriminālprocess ir par tā paša Bukava izīrēto dzīvokli Rīgā, Zaļenieku ielā, tam pašam Paučim. Noslēgts beztermiņa līgums līdz īrnieka vai viņa ģimenes locekļa mūža beigām. Īrētājs saņēmis īres maksu par 93 mēnešiem 4500 latus, taču nekādi finanšu dokumenti to neapstiprina.

Dažos gadījumos prokuratūra tomēr atsakās uzsākt kriminālprocesu, piemēram, par īpašumu Lapmežciema pagastā, kad Sergejs Kirjanovs 560 m2 māju Slocenes ielā 7 par 25 latiem mēnesī izīrējis uz desmit gadiem savai bijušajai sievai Tatjanai Kirjanovai, kaut gan bez “Parex” atļaujas to nedrīkstēja darīt. Ir aizdomas, ka līgums slēgts ar atpakaļejošu datumu, tas noslēgts uz netipiski garu laiku par tirgus cenai neatbilstošu maksu.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. “Nopērk māju, bet iekšā netiek” – rakstu internetā lasīt liegts. Laikrakstu nopirkām, izskatījām: un secinām:
    KAS VAINĪGS, JA NOPĒRK MĀJU UN IEKŠĀ NETIEK?

    Komentārs uz Arta Drēziņa rakstu 2016.gada 15. novembra laikrakstā „Latvijas Avīze ar nosaukumu „Nopērk māju, iekšā netiek”

    Jau no virsraksta var nojaust, ka rakstam ir tendenciozs raksturs. Kā citādi, ja nopērk un netiek iekšā? Kāds sakars tur īrniekam, kurš likumīgi iemitināts un deklarēts?

    TĀTAD PIRCĒJAM BIJA JĀSNIEDZ PRASĪBA PRET PĀRDEVĒJU, NEVIS ĪRNIEKU
    Pirkuma līgumam ir divas puses: pircējs un pārdevējs. Ja kaut kādu iemeslu dēļ pircējs nevar valdīt par pirkumu, atbildība iestājas pārdevējam, kas ir atbildīgs par pirkuma priekšmetu un sekām.
    Šajā gadījumā var runāt par fiktīvu, krāpniecisku Pirkuma līgumu, ja pārdevējs pārdevis „kaķi maisā” un līgumā nav uzņēmies sekas, ja pirkumu nevar iegūt, tas nav brīvs.

    Pat no tik nepilnīga raksta nav grūti secināt, ka pārdevējs nav novērsis visus iespējamos šķēršļus tādam iznākumam. Nav šaubu, ka pircējs ir maldināts par pirkuma priekšmetu un visu atbildību bija jāprasa no pārdevēja.

    VAI TĀ NAV PIRCĒJA UN PĀRDEVĒJA NEKOREKTA RĪCĪBA?
    Protams, cita saruna, ja pircējs un pārdevējs ir savstarpēji pazīstami, vienojušies, ka pārdod lētu māju, zināja, ar ko būs darīšanas – ar īrnieku, kad pārdevējs savukārt apsolīja, ka palīdzēs iztiesāt īrnieku, lai tikai pērk.
    Šādi nosacījumi, ka pārdevējs garantē, ka pirkuma pārņemšanai nebūs nekādu šķēršļu, bet ja tādi var rasties, pirkuma līgums atzīstams par fiktīvu un zaudē spēku vai pārdevējs sedz zaudējumus pircējam utt.

    JA NETIEK IEKŠĀ, JĀAPSŪDZ PĀRDEVĒJS
    Lai spriestu tiesu vai pirkuma līgums ir, nav fiktīvs, būtu bijis jāsniedz prasības pieteikums pret pārdevēju. To nevar iesniegt, ja puses būtu vienojušās par pirkuma nosacījumiem un viens pret otru pretenzijas neizvirza, abas puses nolēmušas, ja vajadzēs, atvainojos nosacītu terminu – ”izrēķināties” ar īrnieku, proti, izmantojot tiesu, nodrošinās viņa izlikšanu no mājas.
    Pats fakts, ka pircējs māju nopircis, nav apšaubāms, jo pircējs to neapšauba un pārdevējs apliecina, ka ir pārdevis savu mantu. Tā arī drīzāk lems tiesa, ja līgumā nav paredzēts, ka pircējs atbildīgs par sekām, ja pirkuma priekšmets nav brīvs, bet puses to neapstrīd.
    Tiesa gan jau nevērtēja pirkuma iegūšanas šķēršļus, ja tāda prasība nav bijusi izvirzīta,

    NO RAKSTA SATURA IZRIET, KA PIRKUMA LĪGUMA NOSACĪJUMI IR FIKTĪVI
    Kaut rakstā nav skaidri pateikts, bet var nojaust, ka īrniekam tiesības uz dzīvesvietu nodrošina speciālā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pants un attiecīgais šajā tiesvedībā Satversmes tiesas spriedums. Ķeguma dome skaidrojusi, ka lēmuma par trešās personas – īrnieka izdeklarēšanu nav. Tātad jāsaprot, ka īrnieks šajā īpašumā ir deklarēts un dzīvojis likumīgi un nav saprotams, kā tiesa varēja atzīt īres līgumu par krāpniecisku vai nelikumīgu un risināt jautājumu par īrnieka izlikšanu, ja tika pieņemts šāds tiesas spriedums. Rakstā gan nav atklāts, noklusēts, kādi ir tiesas sprieduma secinājumi, kādos jautājumos.

    Drēziņa k-gs, šeit jauns īres likums nepalīdzēs, ja tas nebūs despotisks, totalitāras varas akts.

    VAI RAKSTĀ IR ĒTISKI PUBLISKOT PERSONISKA DABAS JAUTĀJUMUS
    Nav saprotams, ar kādu nolūku Drēziņa k-gs publicē advokātes vai tagad juristes personiskas dabas jautājumus un kāds tam sakars ar strīdu par pirkumu, kura raksturs pietiekami aprakstīts rakstā, ka pirkums ir noticis, bet pārdevējs pirms pārdod māju, nav novērsis šķēršļus, kuri neļauj pirkumu pārņemt. Tātad fiktīvs pirkums? Manuprāt, no autora puses tas ir neētiski. Tad jau vajadzēja pameklēt un pieminēt, cik „veiksmīga” ir bijusi pārdevēja rīcība attieksmē par Liepājas Metalurgu investora izvēli vai tml.
    Tanī pat laikā autora teiktais, ka „Klementijs Rancāns man gan aizrāda”, neatbilst būtībai, jo „aizrādīt” gan var tikai padotības kārtībā vai varbūt ģimenes attiecībās. Šajā gadījumā katrai personai ir tikai viedoklis, ko nav liegts izteikt. Izskatās, ka tas ir bijis tikai viedoklis, nevis aizrādījums žurnālistam.

  2. Ja fiktīvu īres līgumu slēgšana turpināsies, viņi būs saistoši un nebūs reālās kriminālatbildības cietēju loks varētu būt daudz plašāks. Iedomāsimies situāciju, kas vēl nav īpaši izplatīta. Tiek nopirkts dzīvoklis uz cita cilvēka vārda, no kura nav ko paņemt un tiek noslēgts īres līgums par 1 eiro mēnesī (vai priekšapmaksu par 30 gadiem). Rezultātā īrnieks saņem savā lietojumā dzīvokli, par kuru nav jāmaksā pat komunālie maksājumi. Tos vajadzēs segt namu pārvaldei (jāsaprot kaimiņiem), kamēr lieta par komunālo maksājumu parādiem aizies līdz tiesai paies gadi. Īpašums ar īres līgumu var ilgi meklēt jaunu īpašnieku. Un kad parādīsies jaunais īpašnieks viņam arī var būt saistošs īres līgums. Ir jāparedz, gan barga kriminālatbildība par fiktīvo līgumu slēgšanu, gan iespēja tādus pārtraukt īsā laika posmā, gan reģistri, kur var iepazīties ar reālo situāciju īpašumā, kuru pērk vai īrē.

  3. Atvainojos, rakst ir tendenciozs un virzīts vienos vārtos. Lūk, kā interesēs strādā Latvijas Avīzes atsevišķi žurnālisti. Šis nav sabiedrības problēma – vieni cīnās pret krāpnieku uzpircēju nekaunību, kuri uzpērk pa lēto mājas vai dzīvokļus, otrie glāzē ūdens ceļ lielu vētru – re, īrnieki krāpnieki, sodīsim viņus, cietumā sapūdēsim, kad drīzāk pašiem būtu jāsēž cietumā par cilvēku maksātnespējas apstākļu izmantošanu vai tml.. Nav jābrīnās, ka uzpircēji ir paziņu paziņas. Tā ka nevajag zīlēt, kāds nolūks rakstam.

  4. Ja gribi zvejot – saduļķo ūdeni. Tas ka nav sakārtots dzīvokļu īres jautājums ir gan juridisks ( tieslietu ministrija) , gan finansiāls ( VID nodokļu kompetencē). Un kāpēc nevarētu būt standarta veidlapa pašvaldības kantorī – tur aizpilda,reģistrē un viss notiek – dzivo, maksā īri un arī nodokli par to. Bet nē – sistēmu vajag sarežģīt, lai paši nevarētu saprast. Pat jautājums par izlikšanu – pārkāpti īres noteikumi , kaut nemaksa un nekādas tiesas – iecirkņa policijas funkcija izlikšana… Tas kā trolejbusā – negribi pirkt biļeti – kontrolieris izliek – un nekādas garas padarīšanas…

  5. “… pirkuma līgums ir stiprāks par fiktīvu īres līgumu …. Hmm, kāds interesants salīdzinājums! Fiktīvs līgums ir tualetes papīra vērtībā, nevis stiprāks, vai nav tā?

    Īres līguma reģistrācijai jābūt kā dzīvesvietas reģistrācijas apliecinājums, kuru pievieno šai lietai un tas ir viss. Viens fakts bez otra nedrīkst eksistē, tātad izmaiņas Dzīvesvietas reģistrācijas likumā un rezultāts panākts bez ambīcijām un zemesgrāmatu “kvotām, ko radīs iz laiku slēgtu līgumu reģistrācija. Varētu būt arī otrs variants – īres līgums iegūst reģistrācijas spēku, ja to apliecina pie notāra, atrodas notāru reģistrā un ir saistošs trešām personām. Vai nepietiek?

  6. Ja pret īrniekiem ir iesniegta prasība izlikt no dzīvokļa par to, ka īres līgums ir krāpniecisks, īrniekiem ir jāliek pretī pretprasība, lai tiesa konstatētu juridisko faktu, ka dzīvokļa, mājas īpašnieks bija tiesīgs slēgt šādu īres līgumu un ka uzrādītais līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma un speciālā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” prasībām un ir spēkā esošs. Atbilstoši šī likuma 8.pantam tas ir saistošs jaunajam īpašuma ieguvējam, pants, kuru Satversmes tiesa atzina par atbilstošu Satversmes 105.pantam un – lūgt tiesu noraidīt prasības pieteikumu par izlikšanu atstāt bez virzības kā nelikumīgu un nepamatotu prasību.
    Nepamatoti dēvētie īres līgumi par krāpnieciskiem gan nedrīkst pārsniegt dzīvokļa lietošanas tiesību laiku pirms procesa par izlikšanu, jābūt maksai un maksājumu pārskaitīšanai ( bet nav izslēgta maksa uz rokas), reāli dzīvoklī, mājā jādzīvo utt. Kā ieinteresētās personas jānorāda, varbūt vairākas – mājas, dzīvokļa īpašnieki, VID, pašvaldība, kas risina jautājumu par dzīvokļa piešķiršanu izlikšanas gadījumā, vai pat lūgt pieaicināt prokuroru, kas sniegtu atzinumu par līguma atbilstību likumam.
    Ja nebūs pretprasības, var klāties grūti, ja zinam, kā labā nereti strādā tiesas.

  7. Drīzāk gan, ka „gals” ar šo likumu nebūs sasniedzams. Tā kā mums nav zināms šī raksta nodoms un uz ko vai pret ko tas vērsts, minēt šī raksta mērķi nebūtu korekti. Šajā rakstā īres tiesisko attiecību „lielais bloks” nav skarts.
    Attiecības, kas rodas ar tā saucamiem “krāpnieciskiem” īres līgumiem, ir ļoti šaurs jautājums un tas nerada spriedzi kaut cik lielākā sabiedrības daļā. Protams, atsevišķas personas, īrnieki vai bijušie īpašnieki ar īres līgumiem cenšas aizstāvēties pret netaisnības izjūtu pret viņiem no jaunajiem dzīvokļu vai māju uzpircējiem, bankām. Šādu gadījumu skaits, labi ja ir daži desmiti, bet patiesībā pat tik daudz nav. Topošais īres likums šīs attiecības neglābs, bija un būs fiktīvie īres līgumi. Krāpnieciskie fakti, ja tie tādi ir, jāizmeklē krimināltiesiskā procesā, nevis risināt īres likumā un ar policejiskām metodēm.
    Pēc mūs aplēsēm, bez “krāpnieciskiem” līgumiem, šis likums varētu skart vairākus desmitus tūkstošu denacionalizēto māju īrnieku (piespiedu īres tiesību īrnieku) tiesību aizskārumu, pie tam ļoti rupjā veidā, nerunājot, ka tas stipri ierobežos arī visu citu īrnieku un izīrētāju brīvu gribu slēgt īres līgumus.
    Tas jau, atvainojos, atkal ož pēc verdziska likuma, proti, atsevišķu „kungu ielas” aprindu vajadzībām.
    Mārtiņa Audera atbildēs preses slejās ar saskatīt tās pašas, 2014.gada likumprojekta sakarā minētās tendences, pēc principa – “izliet vannas ūdeni kopā ar bērnu”.

  8. “. Drīzāk gan, ka „gals” ar šo likumu nebūs sasniedzams. Tā kā mums nav zināms šī raksta nodoms un uz ko vai pret ko tas vērsts, minēt šī raksta mērķi nebūtu korekti. Šajā rakstā īres tiesisko attiecību „lielais bloks” nav skarts.
    Attiecības, kas rodas ar tā saucamiem “krāpnieciskiem” īres līgumiem, ir ļoti šaurs jautājums un tas nerada spriedzi kaut cik lielākā sabiedrības daļā. Protams, atsevišķas personas, īrnieki vai bijušie īpašnieki ar īres līgumiem cenšas aizstāvēties pret netaisnības izjūtu pret viņiem no jaunajiem dzīvokļu vai māju uzpircējiem, bankām. Šādu gadījumu skaits, labi ja ir daži desmiti, bet patiesībā pat tik daudz nav. Topošais īres likums šīs attiecības neglābs, bija un būs fiktīvie īres līgumi. Krāpnieciskie fakti, ja tie tādi ir, jāizmeklē krimināltiesiskā procesā, nevis risināt īres likumā un ar policejiskām metodēm.
    Pēc mūs aplēsēm, bez “krāpnieciskiem” līgumiem, šis likums varētu skart vairākus desmitus tūkstošu denacionalizēto māju īrnieku (piespiedu īres tiesību īrnieku) tiesību aizskārumu, pie tam ļoti rupjā veidā, nerunājot, ka tas stipri ierobežos arī visu citu īrnieku un izīrētāju brīvu gribu slēgt īres līgumus.
    Tas jau, atvainojos, atkal ož pēc verdziska likuma, proti, atsevišķu „kungu ielas” aprindu vajadzībām.
    Mārtiņa Audera atbildēs preses slejās ar saskatīt tās pašas, 2014.gada likumprojekta sakarā minētās tendences, pēc principa – “izliet vannas ūdeni kopā ar bērnu”.

  9. Ies nu Rasnačs savu kantori sakārtot – tik vien var, kā saņemt kavienu ar rabarberiem no sievas…
    P.sk. – ”strādā” tieslietu sistēmā ne pirmo gadu un tikai strādā uz čiku…

  10. Boļševiku laika prokurors Dzenītis ?? Jeb es kļūdos ?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+