Ekonomika
Īpašums

Gatavo izmaiņas īres tirgus attīstībai 16

Foto – Shutterstock

Viens jauns dzīvoklis uz 875 cilvēkiem gadā. Pat četras reizes sliktāks rādītājs nekā kaimiņiem igauņiem, kur ik gadu dzīvokļu īres tirgū investē tik daudz, lai viens dzīvoklis būtu uz katriem 200 cilvēkiem. Līdzīgi ir arī Lietuvā – 300 cilvēki uz vienu jaunu dzīvokli. Kā norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, topošais dzīvojamo telpu īres regulējums domāts investīciju piesaistei – lai privātie uzņēmumi drosmīgāk investētu dzīvokļu celtniecībā, tādējādi sekmējot jaunu dzīvojamo telpu rašanos. Tomēr līdz ar šo regulējumu, kā arī vēlmi izskaust nodokļu nemaksāšanu īres tirgū gana krasi mainīsies izīrētāja un īrnieka juridiskās attiecības – noslēgtais īres līgums būs jāreģistrē zemesgrāmatā. Ja to nedarīsiet – administratīvais sods!

 

Valmierā dzīvokļus būvē pašvaldība

“Dzīvojamais fonds attīstās ļoti lēnām. Gribam, lai dzīvokļu būtu vairāk un tie būtu jaunāki. Līdzko būs pietiekami daudz dzīvokļu, sāks darboties pieprasījuma un piedāvājuma likums un cenas mazināsies. Tas ir viens no regulējuma galvenajiem mērķiem,” sacīja E. Valantis. Dzīvokļu trūkums ir viens no būtiskākajiem reģiona sāpju bērniem. Ja nav kur dzīvot, cilvēki aizbrauc, kā arī nav iespējas piesaistīt darbaspēku no citām vietām.

Kā absurds piemērs jāmin Valmiera, kur dzīvokļus sākusi būvēt pašvaldība. Līdzīga situācija ir arī Cēsīs, Siguldā un citviet valstī. “Tikpat labi pašvaldība varētu sākt fasēt un pārdot ūdeni. Dzīvokļu māju būvēšana nav pašvaldības funkcija! Pašvaldībai jārūpējas par sociālajām funkcijām. Dzīvokļi nav sociālās mājas, par ko būtu jādomā pašvaldībai,” uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Būvniecības komitejas vadītājs Andris Božē.

“Valmieras namsaimnieka” valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers apstiprina, ka šobrīd pilsētā top divas dzīvokļu mājas ar 150 dzīvokļiem – gan vienistabas, gan divistabu, gan trīsistabu. Cena būšot zemāka nekā esošajā īres tirgū, kurā labu dzīvokli Valmierā var izīrēt par 350 – 400 eiro mēnesī. Jauns divistabu dzīvoklis izmaksāšot apmēram 250 eiro mēnesī.

 

Maksimālais īres līguma termiņš – 10 gadi

Otrs būtiskais jaunā regulējuma mērķis ir ēnu ekonomikas mazināšana. Līdz šim noteikumi paredz noslēgt vien īres līgumu, to nekur nereģistrējot. Tagad to vajadzēs izdarīt zemesgrāmatā, nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem. Idejas autori uzsver, ka jaunie noteikumi būs labvēlīgi abām pusēm, jo, piemēram, palīdzēs strīdu izšķiršanā. Piemēri – ja īrnieks atteiksies maksāt īri vai, ja izīrētājs bez pamata gribēs izlikt no dzīvokļa vai celt īres maksu. Svarīgi, ka par reģistrāciju zemesgrāmatā nebūs jāmaksā.

Tāpat jaunumi skars īres līguma termiņus – beztermiņa līgumi vairs nebūs iespējami. Līgumam būs jābūt ar termiņu, maksimums, uz 10 gadiem, to pēcāk pārslēdzot.

 

Īres namu celtniecība – brīva niša

Andris Božē norādīja, ka jaunais regulējums kalpos biznesa vides sakārtošanai, jo izslēgs visu veidu “shēmošanas”. Dzīvokļu celtniecībā beidzot varētu iesaistīties privātās struktūrvienības, piemēram, bankas vai privātie pensiju fondi, kuri pēc dzīvokļu namu celtniecības būtu mierā ar nelielu peļņu. “Ļoti svarīga ir arī sekundārā ietekme. Ja būvēs namus, tad radīsies darba vietas gan celtniekiem, gan dizaineriem, namu apsaimniekotājiem utt.,” skaidro LTRK speciālists.

Savukārt Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags sacīja, ka bez īres dzīvokļiem iztikt neizdosies, jo arvien lielāka jaunās paaudzes daļa labprātāk izvēlas mājokli īrēt, nevis uzņemties ilgtermiņa saistības, to pērkot. “Īres namu būvniecība ir pilnīgi brīva niša leģitīmam uzņēmējdarbības virzienam. Šobrīd tas faktiski ir liegts.”

Ekonomikas ministrijas dzīvojamo telpu īres likumprojektu tagad sagaida triju nedēļu ilga publiskā apspriešana, kam jūlija vidū sekos valsts sekretāru sanāksme, kā arī priekšlikumu un iebildumu pieņemšana. Ja viss ritēs saskaņā ar plānu, likumprojekts sasniegs arī Ministru kabineta un Saeimas gaiteņus. Nākamgad jaunais regulējums jau varētu stāties spēkā.

LA.lv