Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. oktobris, 2016
Drukāt

Kam tas ir izdevīgi? Lasi visu rakstu: Izīrētāji būs spiesti maksāt nodokļus (12)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ekonomikas ministrija grib panākt līgumu reģistrāciju zemesgrāmatā, namīpašnieki – Valsts ieņēmumu dienestā.

Ekonomikas ministrijā raksta it kā jaunu Dzīvojamo telpu īres likumu, bet patiesībā pūlas uzlabot pirms trim gadiem valdībai jau iesniegto likumprojektu, kurš toreiz daudzo iebildumu dēļ līdz Saeimai nenonāca.

Kā skaidro ministrijā, jauns likums vajadzīgs tāpēc, lai izvairītos no fiktīviem īres līgumiem un lai viestu skaidrību par īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo telpu. Ar īres līgumu reģistrēšanu savukārt piespiestu izīrētājus maksāt valstij nodokļus.

Kurš reģistrēs?

Pirms trim gadiem pieminētajā likumprojektā īres līgumu reģistrēšanu paredzēja vietējām pašvaldībām. Šajā reģistrā parādītos ziņas gan par izīrētajām telpām, gan pašu īrnieku un viņa ģimenes piederīgajiem, kuri dzīvo tajās, kā arī īres līguma termiņu. Taču toreiz ideju par īres līgumu reģistra veidošanu pašvaldībās novērtēja kā nevajadzīgu laika un spēku šķiešanu.

Pašlaik plāno, ka visi īres līgumi, izņemot valsts un pašvaldību noslēgtos, tiks reģistrēti zemesgrāmatā. Reģistrācija zemesgrāmatā paredzēta bez maksas un ar atvieglotu procedūru.

Vai, pieņemot jauno likumu, izīrētāji skries reģistrēt zemesgrāmatā īres līgumus, ja to nav darījuši līdz šim? Jo tad viņiem būs jāmaksā nodokļi no īres ieņēmumiem.

“Kaut arī Dzīvojamo telpu īres likuma galvenais mērķis nav ēnu ekonomikas apkarošana, tas var to sekmēt,” atbild Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders. “Likums neparedzēs sankcijas par īres līguma nereģistrēšanu zemesgrāmatā. Bet likuma regulējumu veidos tā, ka gan īrnieks, gan arī izīrētājs būs ieinteresēti to reģistrēt,” piebilst viņš.

Viņaprāt, izīrētājs to gribēs, lai būtu pasargāts no tā, ka īrnieks atteiksies atstāt īrētās telpas pēc īres līguma darbības beigām. Savukārt līguma reģistrēšana īrnieku pasargātu no izlikšanas īres līguma darbības laikā.

“Protams, vairāk ieinteresēti reģistrēt līgumu būs īrnieki,” spriež Mārtiņš Auders, “tāpēc īres līgumus, kuru termiņš nepārsniedz vienu gadu, reģistrēt zemesgrāmatā varēs arī īrnieki.”

Pēc viņa skaidrotā, izņēmums būs gadījums, ja izīrētājs un īrnieks īres līgumā vienojušies par īres līguma nostiprināšanu zemesgrāmatā uz izīrētāja un īrnieka kopīgi iesniegta nostiprinājuma lūguma pamata. Savukārt īres līgumus, kuri garāki par vienu gadu, nostiprinās zemesgrāmatā, balstoties uz izīrētāja un īrnieka iesniegto nostiprinājuma lūgumu.

Par reģistrēšanu lielas šaubas

Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska uzskata – kaut arī likumprojekts uzrakstīts it kā vairāk par labu namīpašniekiem, tas kārtējo reizi tālāk par Ekonomikas ministrijas kabinetiem neaizies. Viņa domā, ka ministrijā pašlaik gatavotais likums visvairāk vajadzīgs bankām, nevis namīpašniekiem, kuriem ar īrniekiem lielākoties nav nekādu strīdu. Visvairāk apdraudēti būs tie īrnieki, kuri dzīvo banku pārņemtajos īpašumos un kurus izlikt no dzīvokļiem varēs bez tiesas.

Rita Bednarska pauž bažas arī par pašlaik plānotajiem pieciem gadiem, kuru laikā īrniekus ar padomju laikos noslēgtajiem beztermiņa īres līgumiem izīrētājs nevarētu izlikt.

Īres darījumu uzņēmuma “Rent in Riga” valdes loceklis Jānis Lipša stāsta, ka ar uzņēmuma starpniecību ik gadu Rīgā tiek noslēgti simtiem īres līgumu. Tomēr viņš neatminas, ka kāds līgums pēc tam būtu reģistrēts zemesgrāmatā. “Īres līgumu termiņi visbiežāk nepārsniedz gadu vai divus, tāpēc ka īres cenas var celties. Turklāt vienmēr vieglāk pārdot tādu īpašumu, kas nav apgrūtināts ar īres tiesībām. Jānis Lipša domā, ka jaunais likums, ja to pieņemtu, neskartu tos īrniekus, kuri noslēguši īres līgumus uz gadu vai diviem un pēc tam vienojas ar izīrētāju par jaunu īres termiņu. Toties visvairāk tos, kuriem īres līgumi noslēgti pirms divdesmit gadiem vai vēl agrāk ar izīrētājiem nepieņemamiem noteikumiem.

“Ministrijas pieaicināto speciālistu darba grupas sanāksmēs, kurās piedalos arī es, namīpašnieku vārdā esmu ierosinājusi reģistrēt īres līgumus Valsts ieņēmumu dienestā,” saka Rita Bednarska, “mums, namīpašniekiem, kuri esam reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tā būtu vieglāk un vienkāršāk. Turpretī īres līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā šo procedūru sarežģītu. Par nostiprinājuma lūgumu īres līguma reģistrēšanai zemesgrāmatā jāmaksā notāram, tāpat jāmaksā par pašu reģistrēšanu.” Viņasprāt, vispirms būtu jāpanāk, lai zemesgrāmatā reģistrē nekustamos īpašumus. Taču liela daļa nav reģistrēti, un nevienā likumā nav noteikts, ka tie jāreģistrē. “Ja nereģistrē īpašumus, tad diezin vai ir lielas cerības, ka pēc jaunā likuma apstiprināšanas īpašnieki bariem skries reģistrēt īres līgumus zemesgrāmatā, ja nav to izdarījuši agrāk,” piebilst viņa.

“Šis likums varētu skart vairākus desmitus tūkstošu tikai denacionalizēto namu īrnieku, turklāt ļoti rupjā veidā. Šo likumprojektu būtībā taisa dažu desmitu personu vai denacionalizēto namu pārpircēju firmu interesēs, kas nav nedz politiski, nedz ekonomiski pieņemams risinājums,” uzskata denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes loceklis Klementijs Rancāns, “jāšaubās arī par to, vai kāds spēs izsekot uz laiku noslēgtiem īres līgumiem, tāpat vai kāds tos gribēs reģistrēt. Iecere reģistrēt īres līgumus zemesgrāmatā ir blefs.”

Uzziņa

Vairāk nekā 23 000 fizisko personu kā vienu no saviem saimnieciskās darbības veidiem norādījuši sava vai nomāta īpašuma izīrēšanu.

Vēl 15 000 fizisko personu paziņojušas par noslēgtajiem īres līgumiem, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji.

Valsts ieņēmumu dienesta dati

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. un lai nemazinātu ieņēmumus, pacels īres maksu- tātad, joprojām maksās nabagi?:)

  2. Nupat jau kaut kas tajās ministreļu galvās viss sāk saiet sviestā. Dzīvokļi stāv tukši, nav kam viņus izīrēt, Rīgā jau uzkrāva nenormālu NĪN, vēl par maz.
    Vai tiešām strauji tuvojas laiks, kad visiem, arī privātīpašniekiem, būs jāpaceļ cepure un jālaižas lapās. Neviens neanalizē cēloņus, kāpēc tad īstenībā krītas budžeta ieņēmumi, skandina tikai par tumšo biznesu un ļaunprātīgu nodokļu nemaksāšanu, taču nevienu nav interesējusi īstenība – cik tad faktiski šobrīd vispār ir iespējams nodokļus iekasēt no tā, kas ir iedzīvotāju ieņēmumos, vai valsts jau negrib sev par daudz, neatstājot neko cilvēku normālai dzīvei?
    Un vēl ņemot vērā – cik bezatbildīgi šī nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta, ko maksātāji arī novērtē un tad arī izvairās, cik vien tas ir iespējams, maksāt.

  3. Un tas ir viss , ko varēja izdomāt lai būtu IKP pieaugums – palielināt jau kuro gadu pēc kārtas nodokļus ??? Finminā tāds tas līmenis ????

  4. Nodokļus vajadzētu maksāt tiem izīrētājiem, kuri iedzivojas uz citu cilvēku rēķina, taisot sev biznesu. Cenas par piedāvatajiem namu parvaldnieku dzivokliem ir nenormālas – es tiešam vēlētos, lai šie rīkļrāvēji maksā par savu rijību. Var saprast privātmaju īpašniekus, kuriem jamaksā milzīgs nodoklis, bet šie brīvo dzīvoklu īpašnieki vienkārši ir draņķi. Var arī diferencēt nodokļu maksu vai tiem, kuri nepārsniedz kaut kadu noteiktu summu par attiecīgiem dzīvokļiem, kas sniedzas līdz 100EUR varētu nepiemērot nodokļus.

  5. Līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā, pie tam noslēgto uz laiku, ir aplamība, ja padomā ar galvu. Kas tiem izsekos, kas piespiedīs reģistrēt, kurš reģistrēs, kuram tas nepatiks. Pirmkārt, radīsim jaunas “kvotas”, ar ne mazāku gaidīšanu reģistrēt. Tas ož pēc jauna haosa. Piedāvājam visus īres līgumus sasaistīt ar dzīvesvietas deklarāciju, izdarot grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā grozījumus, ka deklarējoties jāpievieno īŗes līguma kopija vai īpašumu apliecinošs dokuments – stabili un visaptveroši, visi pārējie līgumi, ja rodas strīds, atzīstami par fiktīviem, pareizāk kā nesaistoši trešām personām. Nu tā nevar būt – kāds ieņēma dzīvokli vai vienkārši paziņo, uzrāda uzrādīja kaut kādu sastrebtu īres līgumu un mēs tiesāsimies gadiem. Tāda fikcija, nelikumīga darbība likumā jāpasludina par nelikumīgu un persona izliekama administratīvā kārtā, pieaicinot tiesu izpildītāju un policiju.
    Vēl varētu runāt, ka Civillikumā vai citā likumā nosakot, ka īres līgumi kā izņēmuma variants jāslēdz notariāli, apliecinot līgumslēdzēju parakstu. Pie notāra šādi līgumi jau atradīsies reģistrā un atrodami vienmēr.
    Šajos mūsu minētajos reģistros vienmēr var ieskatīties VIDs, pašvaldība un pārbaudīt, vai tiek maksāti nodokli.
    Par īres tiesību mantošanu. Pašvaldība piešķir dzīvokli “maznodrošinātajam” ne jau tikai viņam vien, bet kopā ar ģimeni, nešķirot to, nesadalot, tad kāda runa var būt, ka “moderno” īres likumu mēs paredzam sagraut ģimeni, mest ārā uz ielas ar visiem bērniem, ar aprūpējamiem utt. Normālā sabiedrībā tā taču nerīkojas – pēc gestapo metodēm, tad kādēļ, Audera k-gs, plānojiet aplamības un kas Jums to rekomendēja ieviest likumā? Cita lieta, ja mainās īrnieks, var un vajag atņemt ģimenei, kas saņēma kopā dzīvokli vai kļuva kā jauni ģimenes locekli (mazgadīgie utt.) iespējamās “maznodrošainātā” atvieglojumus īres un/vai pakalpojuma maksai, ja paši tās negūst no jauna. Atvainojamies, lasot jaunos – vecos (2014.) īres likuma nosacījumus, rodas nelāga sajūta, ka valsts pārvaldes darbinieki savu tautu neuzskata par cilvēkiem, bet kaut kādam apkarojamām būtnēm, kategoriju, kā savulaik ieskaitīja tautas ienaidniekos un uz Sibīriju.
    Skan atsevišķi komentāri – cik ilgi parazitēs denacionalizētie īrnieki uz māju īpašnieku rēķina? Kurš uz kura rēķina parazitē, tas vēl zinātniski nav skaidrots, bet fakts, ka denacionalizēto māju īrniekus valsts vara apkrāpa, nepildīja 1991.gada 30. oktobra Augstākās Padomes lēmumu kompensēt šo dzīvokli, kā Lietuvā un problēmu nebūtu. Tagad abas puses ir bezizejas situācija’un viena otru apkaro, bet neiet kopā pret “ienaidnieku” , kurš 90-tajos gados savārīja šo naidu un radīja PIESPIEDU ĪRES ATTIECĪBAS.- un tagad arī nerada risinājumu. Cik ilgi turpināsies šāda tipa tautas spīdzināšana?

  6. Utaina latvija,cik var ,cik un zog,drizi bus jamaksa ari pa gaisu un par sauli!Strana dyrakov!Latvija nav darba un jau nezin no kurienes to naudu grabt,uk cilveki tikai maksa par to ko izlieto!Bardaks lv.pat krievu laikos cilveki dzivoja daudzreiz labak,neka tagat.

    • Cik šobrīd maksā par samazgu liešanu? Agrāk bija 11 rubļi par komentāru.

    • Ar tukšiem dzīvokļiem pilnas pilsētas, īres maksa bez komunālajiem vienkārši vājprātīga, izīrētājam nekādu nodokļu no šīs peļņas, īrniekam mizkaste par zelta cenu un nekādu tiesību. Samurgots teksts ,iemesli aiz ausīm pievilkti , patiesie nu gan te nav. Rāli, laikam grib pilnīgu brīvību ģimeņu izmešanai uz ielas, pārējais ir liekulīgs bla,nla. Apm.3-daļu namu savlaik ar viltu” denacionalizēja “(tāpat kā prihvatizēja). Šie ļaudis nereģistrēs un nodokļus nemaksās. 30 gadusjau tā. Rociet dziļāk.

  7. Bet kā tad būs ar šitiem,kas sapirkuši dzīvokļus Cēsīs no Ķīnas un izīrē par kosmiski augstām cenām,un pašus nemaz nevar sastapt????

    • Visiem šiem nodokļu nemaksātājiem tukšo dzīvokļu turētājiem/izīrētājiem arī vajag šo genocīdam pielīdzināmo likumu, jo tas arī nākamos 30 gadus ļaus likumīgi nemaksāt nodokļus,turēt kosmiskas cenas vai tukšus, bet nu arī masveidīgi likumīgi varēs izmest ģimenes uz ielas ja nomirs līguma parakstītājs-ģimenes galva. Kam īsa atmiņa ,atgādināsim ,ka 90-tajos pateicoties valsts “likumīgajām” nelietīgajām normām (banku lobijs) un pat vispār ignorējot retās šo likumu normas ,uz ielas pat ziemas salā izmeta tūkstošiem ģimeņu no vienīgā mājokļa. Klāt stāvēja tirgoņu nopirkts policists un nopirkts bērnu tiesību “aizstāvis” .Viņus jūs noteikti atradīsīt tajās iestādēs arī šodien.

      • Kas notiek Larvijā? Atbildēt

        Milzīgu masu tautas (ap 200 000 cilvēku) padarīja par maksātnespējīgiem un pakļāva masveida deportācijām no dzīvokļiem uz ielas, proti, 1994.-2004.g. – 10 gados tiesās tika iesniegtas prasības par 61 955 ģimeņu, vai par 185 865 cilvēku izlikšanu (ja vidēji ģimenē 3 cilvēki). 1994.-2004.gados spriedumi stājušies spēkā par izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, tas ir, deportētas uz nekurieni 34 782 ģimenes vai 104 346 cilvēki. Kā īpašumā nonāca šie izbrīvētie ap 35 000 dzīvokļu? Viennozīmīgi – izlaupīti.
        2016.gadā ATKĀRTOSIM izmešanu uz ielas ar jauno īres likumu?
        Bez tam, denacionalizēja 78 046 māju un viņu dzīvokļus atdeva trešai personai (viltus īpašniekiem vairumā) un ar likumu noteica vienpusējā kārtā šos īrniekus aplikt ar paaugstinātu īres maksu, kā
        Vai tie nav neatkarīgās Latvijas briesmu darbi pret tautu?

      • Milzīgu masu tautas (ap 200 000 cilvēku) padarīja par maksātnespējīgiem un pakļāva masveida deportācijām no dzīvokļiem uz ielas, proti, 1994.-2004.g. – 10 gados tiesās tika iesniegtas prasības par 61 955 ģimeņu, vai par 185 865 cilvēku izlikšanu (ja vidēji ģimenē 3 cilvēki). 1994.-2004.gados spriedumi stājušies spēkā par izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, tas ir, deportētas uz nekurieni 34 782 ģimenes vai 104 346 cilvēki. Kā īpašumā nonāca šie izbrīvētie ap 35 000 dzīvokļu? Viennozīmīgi – izlaupīti.
        2016.gadā ATKĀRTOSIM izmešanu uz ielas ar jauno īres likumu?
        Bez tam, denacionalizēja 78 046 māju un viņu dzīvokļus atdeva trešai personai (viltus īpašniekiem vairumā) un ar likumu noteica vienpusējā kārtā šos īrniekus aplikt ar paaugstinātu īres maksu, kā
        Vai tie nav neatkarīgās Latvijas briesmu darbi pret tautu?
        Kam tas izdevīgi?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+