Foto – Shutterstock

Kam tas ir izdevīgi? Lasi visu rakstu: Izīrētāji būs spiesti maksāt nodokļus 12

Ekonomikas ministrija grib panākt līgumu reģistrāciju zemesgrāmatā, namīpašnieki – Valsts ieņēmumu dienestā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Ekonomikas ministrijā raksta it kā jaunu Dzīvojamo telpu īres likumu, bet patiesībā pūlas uzlabot pirms trim gadiem valdībai jau iesniegto likumprojektu, kurš toreiz daudzo iebildumu dēļ līdz Saeimai nenonāca.

Kā skaidro ministrijā, jauns likums vajadzīgs tāpēc, lai izvairītos no fiktīviem īres līgumiem un lai viestu skaidrību par īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo telpu. Ar īres līgumu reģistrēšanu savukārt piespiestu izīrētājus maksāt valstij nodokļus.

Kurš reģistrēs?

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms trim gadiem pieminētajā likumprojektā īres līgumu reģistrēšanu paredzēja vietējām pašvaldībām. Šajā reģistrā parādītos ziņas gan par izīrētajām telpām, gan pašu īrnieku un viņa ģimenes piederīgajiem, kuri dzīvo tajās, kā arī īres līguma termiņu. Taču toreiz ideju par īres līgumu reģistra veidošanu pašvaldībās novērtēja kā nevajadzīgu laika un spēku šķiešanu.

Pašlaik plāno, ka visi īres līgumi, izņemot valsts un pašvaldību noslēgtos, tiks reģistrēti zemesgrāmatā. Reģistrācija zemesgrāmatā paredzēta bez maksas un ar atvieglotu procedūru.

Vai, pieņemot jauno likumu, izīrētāji skries reģistrēt zemesgrāmatā īres līgumus, ja to nav darījuši līdz šim? Jo tad viņiem būs jāmaksā nodokļi no īres ieņēmumiem.

“Kaut arī Dzīvojamo telpu īres likuma galvenais mērķis nav ēnu ekonomikas apkarošana, tas var to sekmēt,” atbild Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders. “Likums neparedzēs sankcijas par īres līguma nereģistrēšanu zemesgrāmatā. Bet likuma regulējumu veidos tā, ka gan īrnieks, gan arī izīrētājs būs ieinteresēti to reģistrēt,” piebilst viņš.

Viņaprāt, izīrētājs to gribēs, lai būtu pasargāts no tā, ka īrnieks atteiksies atstāt īrētās telpas pēc īres līguma darbības beigām. Savukārt līguma reģistrēšana īrnieku pasargātu no izlikšanas īres līguma darbības laikā.

“Protams, vairāk ieinteresēti reģistrēt līgumu būs īrnieki,” spriež Mārtiņš Auders, “tāpēc īres līgumus, kuru termiņš nepārsniedz vienu gadu, reģistrēt zemesgrāmatā varēs arī īrnieki.”

Pēc viņa skaidrotā, izņēmums būs gadījums, ja izīrētājs un īrnieks īres līgumā vienojušies par īres līguma nostiprināšanu zemesgrāmatā uz izīrētāja un īrnieka kopīgi iesniegta nostiprinājuma lūguma pamata. Savukārt īres līgumus, kuri garāki par vienu gadu, nostiprinās zemesgrāmatā, balstoties uz izīrētāja un īrnieka iesniegto nostiprinājuma lūgumu.

Reklāma
Reklāma

Par reģistrēšanu lielas šaubas

Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska uzskata – kaut arī likumprojekts uzrakstīts it kā vairāk par labu namīpašniekiem, tas kārtējo reizi tālāk par Ekonomikas ministrijas kabinetiem neaizies. Viņa domā, ka ministrijā pašlaik gatavotais likums visvairāk vajadzīgs bankām, nevis namīpašniekiem, kuriem ar īrniekiem lielākoties nav nekādu strīdu. Visvairāk apdraudēti būs tie īrnieki, kuri dzīvo banku pārņemtajos īpašumos un kurus izlikt no dzīvokļiem varēs bez tiesas.

Rita Bednarska pauž bažas arī par pašlaik plānotajiem pieciem gadiem, kuru laikā īrniekus ar padomju laikos noslēgtajiem beztermiņa īres līgumiem izīrētājs nevarētu izlikt.

Īres darījumu uzņēmuma “Rent in Riga” valdes loceklis Jānis Lipša stāsta, ka ar uzņēmuma starpniecību ik gadu Rīgā tiek noslēgti simtiem īres līgumu. Tomēr viņš neatminas, ka kāds līgums pēc tam būtu reģistrēts zemesgrāmatā. “Īres līgumu termiņi visbiežāk nepārsniedz gadu vai divus, tāpēc ka īres cenas var celties. Turklāt vienmēr vieglāk pārdot tādu īpašumu, kas nav apgrūtināts ar īres tiesībām. Jānis Lipša domā, ka jaunais likums, ja to pieņemtu, neskartu tos īrniekus, kuri noslēguši īres līgumus uz gadu vai diviem un pēc tam vienojas ar izīrētāju par jaunu īres termiņu. Toties visvairāk tos, kuriem īres līgumi noslēgti pirms divdesmit gadiem vai vēl agrāk ar izīrētājiem nepieņemamiem noteikumiem.

“Ministrijas pieaicināto speciālistu darba grupas sanāksmēs, kurās piedalos arī es, namīpašnieku vārdā esmu ierosinājusi reģistrēt īres līgumus Valsts ieņēmumu dienestā,” saka Rita Bednarska, “mums, namīpašniekiem, kuri esam reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tā būtu vieglāk un vienkāršāk. Turpretī īres līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā šo procedūru sarežģītu. Par nostiprinājuma lūgumu īres līguma reģistrēšanai zemesgrāmatā jāmaksā notāram, tāpat jāmaksā par pašu reģistrēšanu.” Viņasprāt, vispirms būtu jāpanāk, lai zemesgrāmatā reģistrē nekustamos īpašumus. Taču liela daļa nav reģistrēti, un nevienā likumā nav noteikts, ka tie jāreģistrē. “Ja nereģistrē īpašumus, tad diezin vai ir lielas cerības, ka pēc jaunā likuma apstiprināšanas īpašnieki bariem skries reģistrēt īres līgumus zemesgrāmatā, ja nav to izdarījuši agrāk,” piebilst viņa.

“Šis likums varētu skart vairākus desmitus tūkstošu tikai denacionalizēto namu īrnieku, turklāt ļoti rupjā veidā. Šo likumprojektu būtībā taisa dažu desmitu personu vai denacionalizēto namu pārpircēju firmu interesēs, kas nav nedz politiski, nedz ekonomiski pieņemams risinājums,” uzskata denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes loceklis Klementijs Rancāns, “jāšaubās arī par to, vai kāds spēs izsekot uz laiku noslēgtiem īres līgumiem, tāpat vai kāds tos gribēs reģistrēt. Iecere reģistrēt īres līgumus zemesgrāmatā ir blefs.”

Uzziņa

Vairāk nekā 23 000 fizisko personu kā vienu no saviem saimnieciskās darbības veidiem norādījuši sava vai nomāta īpašuma izīrēšanu.

Vēl 15 000 fizisko personu paziņojušas par noslēgtajiem īres līgumiem, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji.

Valsts ieņēmumu dienesta dati